Tramps plāno atsākt pandēmijas pārtraukto vēlēšanu kampaņu 1
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
ASV prezidents Donalds Tramps pēc nedēļas plāno atsākt vēlēšanu kampaņu, kas tika pārtraukta martā sakarā ar koronavīrusa pandēmijas graujošo izplatību ASV.
Tuvākajās nedēļās prezidents paredz piedalīties tūkstošiem cilvēku saietos, lai gan ar Covid-19 ASV inficējušies aptuveni divi miljoni cilvēku un vairāk nekā 110 tūkstoši miruši.
Trampu un viņa pārstāvēto Republikāņu partiju šobrīd vairāk nodarbina jautājums, kur rīkot partijas nacionālo konferenci, kurā tiks apstiprināts republikāņu oficiālais kandidāts prezidenta amatam vēlēšanās novembrī.
Sākotnēji konference bija paredzēta Ziemeļkarolīnas štata pilsētā Šarlotā no 24. līdz 27. augustam, taču pavalsts veselības dienesta pārstāvji atteicās apsolīt Republikāņu partijas vadībai, ka viņi atļaus pulcēties konferences arēnā vairākiem desmitiem tūkstošu cilvēku.
“Es negribu uzturēties arēnā, kur puse sēdvietu ir tukšas,” Ziemeļkarolīnas štata gubernatoram Rojam Kūperam, kurš pārstāv Demokrātu partiju, paziņoja sašutušais prezidents Tramps, piebilstot, ka “konferencē nav iespējama nekāda sociālā distancēšanās”.
Republikāņi panākuši pagaidu vienošanos, ka augusta konferences galvenā daļa notiks Floridas štata pilsētā Džeksonvilā, kur štata vadība atļāvusi rīkot masu pasākumus arī pandēmijas laikā.
Analītiķi atzīmē, ka prezidents Tramps politisko apsvērumu dēļ nerēķinās ne ar amerikāņu veselību, ne sabiedrības noskaņojumu, ko spēcīgi ietekmējuši plašie protesti pret policijas vardarbību, aizturēšanā nogalinot afroamerikāni Džordžu Floidu.
Vēlēšanu kampaņas pirmo saietu Tramps paredzējis rīkot Oklahomas štata pilsētā Talsā 19. jūnijā, dienā, kad afroamerikāņi svin verdzības beigas. 19. jūnijs nav valsts mēroga brīvdiena, bet to plaši svin afroamerikāņi.
Šajā dienā 1865. gadā tika nolasīts Atbrīvošanas paziņojums Teksasas štata paverdzinātajiem afroamerikāņiem. Teksasa bija pēdējā no Konfederācijas pavalstīm – dienvidu vergturu štatiem, kuru atdalīšanās izraisīja Pilsoņu karu –, kas pieņēma Atbrīvošanas paziņojumu. 1921. gadā Talsā notika viens no plašākajiem afroamerikāņu slaktiņiem ASV vēsturē.
Bruņotu balto iedzīvotāju pūlis uzbruka turīgu afroamerikāņu kopienai Grīnvudas rajonā, ko dēvēja par Melno Volstrītu. Bojā gāja vairāk nekā 300 cilvēku un tika sagrautas simtiem māju.
Trampa kampaņas vadītāji sakarā ar saieta rīkošanas datumu paziņojuši, ka Republikāņu partija lepojas ar savu lomu uzvarā ASV Pilsoņu karā un verdzības izbeigšanā.
Aizstāvot saieta rīkošanas dienu, Trampa kampaņas pārstāve Katrina Pīrsone paziņojusi, ka prezidents Tramps “ir veicinājis melno amerikāņu labklājību”.
Demokrātu kandidāta prezidenta amatam bijušā viceprezidenta Džo Baidena kampaņas pārstāvis Kamau Māršals kritizējis lēmumu rīkot republikāņu saietu Talsā un nosaucis Trampu par rasistu.
Daudziem amerikāņiem, tajā skaitā augstākajām militārpersonām, Konfederācijas laika simboli atgādina valsts rasistisko pagātni, taču prezidents Tramps paziņojis, ka vairākas militārās bāzes, kas nosauktas bijušo Konfederācijas ģenerāļu vārdā, netiks pārdēvētas, jo “šie vārdi kļuvuši par daļu no dižā Amerikas mantojuma”, atzīmē raidsabiedrība BBC.
Ņemot vērā Trampa līdzšinējos sabiedrību šķeļošos un provokatīvos paziņojumus, daudzi analītiķi apšauba, ka republikāņu priekšvēlēšanu saiets Talsā varētu veicināt izlīgumu polarizētajā amerikāņu sabiedrībā.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka demokrātu kandidāts prezidenta amatam bijušais viceprezidents Džo Baidens apsteidz Trampu, tāpēc pašreizējais valsts galva varētu ieturēt vēl agresīvāku toni.
Kā atzīmē raidsabiedrība CBS, lai gan Covid-19 joprojām ir apdraudējums, Trampa padomnieku ieskatā lielie ļaužu pūļi protestos pret policijas vardarbību apgrūtinātu prezidenta pretiniekiem kritizēt viņa atbalstītāju saietus.
Nākamie Trampa priekšvēlēšanu mītiņi paredzēti Floridā, Teksasā un Arizonā.
