Tumsonība vai piesardzība? Steigā pieņem grozījumus par attālinātajām mācībām arī pēc pandēmijas 57
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Attālinātās mācības varēs notikt arī pēc pandēmijas, paredz pagājušajā nedēļā Saeimā lemtais. Attiecīgi grozījumi Izglītības likumā tika pieņemti steigā, neraugoties uz vecāku organizāciju un opozīcijas deputātu iebildumiem.
Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) uzskata, ka attālinātās mācības palīdz skolēniem iemācīties pašiem vadīt mācības, plānot laiku utt.
Kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē norādīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, iespējams, viens no iemesliem, kāpēc augstskolās atbirst tik daudz studentu, esot tas, ka viņi skolā nav iemācījušies paši mācīties. Attālinātās mācības varot palīdzēt novērst šo problēmu.
Turklāt pavasarī veiktā skolēnu un vecāku aptauja par attālinātajām mācībām esot parādījusi, ka lielākā daļa tās uztver pozitīvi.
IZM parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš Saeimas plenārsēdē norādīja, ka Igaunijā un Somijā attālinātās mācības jau agrāk iekļautas izglītības sistēmā. Attālināto mācību pretiniekus R. Znotiņš salīdzināja ar tumsoņām, kas savulaik iebilduši pret automašīnu vai elektrības ieviešanu, kā arī uzsvēra, ka valsts jau piešķīrusi līdzekļus kopumā vairāk nekā 10 000 eiro viedierīču iegādei skolēniem vai skolām.
Mājās grūti mācīties
Savukārt no grozījumu pretinieku puses gan Saeimas komisijā, gan arī plenārsēdē tika norādīts, ka attālinātās mācības ir liels slogs uz vecāku pleciem.
Piemēram, deputāte Jūlija Stepaņenko teica, ka ministrija nevar balstīties uz pavasarī veikto aptauju, kurā vecāki attālinātās mācības novērtēja salīdzinoši pozitīvi. Vecāki tā, visticamāk, novērtējuši skolotāju pandēmijas laikā veikto darbu, nevis devuši savu piekrišanu attālinātām mācībām uz mūžīgiem laikiem.
Diskusijās vairākkārt izskanēja, ka attālinātās mācībās nav iespējams izkontrolēt, cik ļoti bērni pievēršas mācībām. Pat ja visiem tiešsaistes stundā ieslēgtas kameras, skolotāji nevar redzēt, vai bērns stundas laikā neglauda kaķi, “nesēž” sociālajos tīklos vai nespēlē kādu spēlīti. V
ecāku pārstāvji atzina, ka bērniem mājās grūti koncentrēties mācībām, jo sevišķi tad, ja ģimenē ir, piemēram, mazāki brāļi un māsas, kas turpat blakus trokšņo.
Tāpat, ja klātienes stundās pedagogs dažkārt jau no skolēna ķermeņa valodas var nolasīt, vai mācību viela saprasta vai ne, attālināti to nav iespējams izdarīt. Taču ne visi bērni gatavi skaļi atzīt, ka kaut ko nesaprot.
Deputāts Edgars Kucins atgādināja, ka jau šī mācību gada sākumā skolotāji atzinuši, ka skolēnu zināšanu līmenis pazeminājies jau pēc pirmajiem trijiem attālināto mācību mēnešiem.
Biedrības “Vecāku alianse” pārstāve Agnese Geduševa vēlāk secināja, ka deputāti, kuri balsoja par strīdīgajām izmaiņām likumā, nav ieklausījušies vecāku un arī citu izglītības speciālistu viedoklī.
Pietrūka diskusiju
Likuma grozījumu pretinieki norādīja: par to, kā attālinātās mācības iespējams iekļaut normālā mācību procesā, var runāt, taču nepieciešama plaša diskusija, kas nevar notikt steigā. Tāpat, pirms ieviest izglītības sistēmā šādas izmaiņas, būtu nepieciešams noskaidrot, kāds atbalsts vajadzīgs skolotājiem, skolām, skolēniem un vecākiem (jo sevišķi tiem, kuru ģimenē aug vairāki skolēni), lai veiksmīgi ieviestu šāda veida mācības.
Būtu jānodrošina attālinātajām mācībām nepieciešamās tehnoloģijas. Tāpēc tika rosināts, ka šobrīd Saeima varētu akceptēt attālinātās mācības tikai kā pagaidu risinājumu. To ieteica arī Saeimas Juridiskais birojs. Taču ne šis ierosinājums, ne citi līdzīgi opozīcijas priekšlikumi neguva Saeimas atbalstu.
R. Znotiņš nepiekrita, ka attālinātās mācības nebūtu pietiekami izdiskutētas. Esot runāts ar skolu direktoriem un arī komisijā jau kopš vasaras beigām.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, kur tika apspriestas izmaiņas Izglītības likumā, viņš arī vairākkārt pārmeta komisijas priekšsēdētājam Arvilam Ašeradenam, ka viņš ļauj diskutēt, jo viss jau esot izrunāts. Nonāca pat tik tālu, ka A. Ašeradens teica: ja nepatīk, kā viņš vada sēdi, lai rosinot komisijas vadītāja nomaiņu, uz ko R. Znotiņš atcirta, ka tā būtu laba ideja.
Te gan jāpiebilst, ka vecāku organizācijas iepriekš nekādās apspriedēs par attālinātajām mācībām nebija aicinātas piedalīties.
Valdība reglamentēs sīkāk
Nolemts gan arī, ka valdībai līdz nākamā gada janvāra beigām vēl būs jāizstrādā noteikumi, kas reglamentēs, kā tieši var notikt attālinātās mācības. Deputāts Raivis Dzintars uzskata: šie noteikumi pasargāšot no nesaprātīgas rīcības, proti, no tā, ka kādā skolā arī pēc pandēmijas izlemtu, ka, piemēram, pat 80% mācību laika skolēniem jāizglītojas attālināti. “Ja runa būtu par pilnīgu atteikšanos no klātienes mācībām, es pirmais būtu pret,” apgalvoja R. Dzintars.
Kurš pirks tehnoloģijas?
No opozīcijas deputātiem izskanēja arī aizdomas, ka tādā steigā par patstāvīgām attālinātām mācībām tiek lemts kādu merkantilu interešu dēļ, piemēram, lai steigšus varētu izsludināt kārtējo tehnoloģiju iepirkumu.
Tieši par to, kurš pirks digitālos mācību līdzekļus, kas, modernizējot mācības, aizvien vairāk būs nepieciešami, izcēlās nākamais strīds. Ministrija rosināja likumā iekļaut normu, ka pašvaldības turpmāk finansēs ne tikai drukāto, bet arī digitālo mācību līdzekļu, kā arī dažādu citu mācībām nepieciešamo tehnoloģiju iegādi vai abonēšanu. Saeimas atbildīgajā komisijā šī norma tika mīkstināta, nosakot, ka pašvaldības varēs finansēt mācībām nepieciešamo tehnoloģiju iegādi, tātad tas tām nebūs jādara obligāti.
Tas gan netraucēja opozīcijai Saeimas debatēs runāt tā, it kā pašvaldībām būtu uzlikts jauns obligāts pienākums.
Taču tika norādīts arī uz to, ka mīkstinātā norma ir neskaidra: jo, ja skolai būs vajadzīgas tehnoloģijas, bet valsts tās nepirks un arī pašvaldības varēs tās neiegādāties, vai vajadzīgais būs jāpērk vecākiem? R. Znotiņš uz to tieši neatbildēja, bet norādīja, ka valsts jau atvēlējusi papildus vairākus miljonus tehnoloģiju iepirkumam.
Kā zināms, valsts arī ik gadu piešķir noteiktu naudas summu mācību līdzekļu iegādei – nākamgad tas būs vidēji 21 eiro uz skolēnu. Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure gan norādīja, ka ar šo summu pietiek kādas mācību grāmatas iegādei, bet datoriem noteikti ne.
“Vecākus nostāda fakta priekšā!”
Inga Akmentiņa–Smildziņa, vecāku organizācijas “Mammām un tētiem” vadītāja: “Mūsu organizācija uzskata, ka dažādas mācību formas nākotnē ir sagaidāmas arvien biežāk, jo īpaši, ja runa ir par vecāko klašu skolēniem.
Tomēr šajā laikā, kad vecākiem Covid–19 ierobežošanas pasākumu dēļ ikdiena ir jau tā apgrūtināta un nes līdzi dažnedažādas bailes, būtu bijis korekti, ja par šādām plānotajām izmaiņām izglītības likumā būtu stāstīts un skaidrots savlaicīgi.
Tagad iznāk, ka vecāki tiek nostādīti fakta priekšā – turklāt šis fakts tā arī netiek lādzīgi paskaidrots. Uz kurām klasēm šī norma attieksies? Vai nebūs tā, ka arī “miera laikos”, kad nebūs ierobežojumi Covid–19 dēļ, pēkšņi 4. klases skolēniem kāds sāks pasniegt matemātiku attālināti? Uz kuriem priekšmetiem norma attieksies? Cik procentuāli no visa mācību procesa drīkstēs būt attālinātās mācības? Vai vispār ir objektīvi izvērtēts, kā Latvijas skolēniem iepriekš ir veicies, mācoties attālināti? Jo ir taču zināms, ka nebūt ne visās ģimenēs ir nodrošināts normāls interneta pieslēgums un attālinātām mācībām piemēroti datori.”
