Vladimirs Putins.
Vladimirs Putins.
Foto: SCANPIX/REUTERS/LETA

Tuvojoties samitam, Putins cildina Zelenski kā “simpātisku” 0

Krievijas prezidents Vladimirs Putins, tuvojoties decembrī gaidāmajām pirmajām tiešajām sarunām ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, Ukrainas valsts galvu cildinājis kā “simpātisku”.

Reklāma
Reklāma
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 115
Saules uzliesmojumu dēļ Zemi pārņēmusi spēcīga magnētiskā vētra. Cik dienu tā plosīsies?
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
Lasīt citas ziņas

“Kādas man ir attiecības ar Zelenski? Nekādas! Es nekad viņu neesmu redzējis, mēs ar viņu neesam pazīstami, esam runājuši pa telefonu. Man šķiet, ka viņš ir simpātisks cilvēks un patiess,” investīciju forumā Maskavā trešdien sacīja Putins.

“Manuprāt, [Zelenskis] reāli grib mainīt situāciju uz labo pusi, arī Donbasā. Cik lielā mērā viņš ir spējīgs to darīt, es pagaidām nezinu. Zināmi pozitīvi soļi tomēr tika sperti – es domāju bruņoto spēku un tehnikas atvirzīšanu divās apdzīvotās vietās, kaut arī vēl vakar man armijas pārstāvji ziņoja, ka apšaudes no Ukrainas puses turpinās,” norādīja Putins.

CITI ŠOBRĪD LASA
Parīzē 9.decembrī notiks tā dēvētā Normandijas formāta samits, kurā tiksies Zelenskis un Putins.

Viņiem pievienosies Francijas prezidents Emanuels Makrons un Vācijas kanclere Angela Merkele, lai atrisinātu konfliktu Ukrainas austrumos.

Normandijas formātā ietilpst Ukraina, Krievija, Francija un Vācija. Pēdējais Normandijas formāta samits notika Berlīnē 2016.gadā.

Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss pirmdien ieradās Kijevā, lai palīdzētu sagatavot samitu.

Berlīnē Ārlietu ministrijas preses sekretārs sacīja, ka šī ir pirmā reize, kad saistībā ar šo konfliktu jaušama “kaut kāda sakustēšanās”.

“Mēs gribam izmantot šo izdevību,” viņš piebilda.

Sagaidāms, ka Parīzes sarunās galvenā uzmanība būs pievērsta plānam par īpaša statusa piešķiršanu Ukrainas austrumu reģioniem, kas šobrīd atrodas Krievijas atbalstīto militāro formējumu kontrolē, ja tajos notiks brīvas un godīgas vēlēšanas atbilstoši Ukrainas konstitūcijai.

Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 13 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.