Foto: PEXELS

TV, radio un internetā vairs neraidīs alkoholisko dzērienu reklāmas? 1

Lai samazinātu alkoholisko dzērienu lietošanas izplatību un nodarīto kaitējumu sabiedrības veselībai, turpmākajos gados plānots noteikt jaunus ierobežojumus alkohola pieejamībai un reklāmai, vienlaikus uzlabojot alkohola atkarības ārstēšanas un rehabilitācijas pakalpojumus, informē Veselības ministrija.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas
Alkohola patēriņš ik gadu Latvijā pieaug, tāpēc ir būtiski ierobežot tā pieejamību un sabiedrībai skaidrot alkohola negatīvo ietekmi uz veselību.

Piektdien, 5. jūlijā, publiskajai apspriešanai Veselības ministrija nodod Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plāna projektu 2020.- 2022. gadam.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viens no plāna rīcības virzieniem ir alkoholisko dzērienu reklāmas ierobežošana, kas, pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pētījumiem, ir viens no efektīvākajiem veidiem, lai mazinātu alkohola patēriņu sabiedrībā, jo īpaši jauniešu vidū.

Veselības ministrija rosina aizliegt visu alkoholisko dzērienu reklāmu televīzijā, radio un internetā.

Tāpat plānots noteikt reklāmas ierobežojumus dažādām alkoholisko dzērienu akcijām un atlaidēm. Līdzīga prakse ir arī citās valstīs, piemēram, no pagājušā gada alkohola reklāma ir aizliegta Lietuvā, stingrāki ierobežojumi noteikti arī Igaunijā, piemēram, aizliegtas vides reklāmas un alkohola reklāma sociālajos medijos. Arī Zviedrijā alkohola reklāma ir aizliegta radio un televīzijā , savukārt Norvēģijā arī internetā.

Plānā ir iekļauts arī rīcības virziens, kas paredz alkoholisko dzērienu pieejamības ierobežošanu un stingrāku kontroli, piemēram, aizliedzot alkoholisko dzērienu pārdošanu degvielas uzpildes stacijās. Savukārt attiecībā uz kontroli plānots stingrāk uzraudzīt, lai alkoholu nepārdod nepilngadīgām personām, kā arī pastiprināt nelegālā alkohola aprites kontroli.

Ilustratīvs attēls
Foto avots: Valsts policija

Tāpat ļoti būtiski ir paplašināt ambulatorās un stacionārās ārstēšanās iespējas reģionos cilvēkiem ar alkohola atkarību. Šobrīd narkoloģiskās palīdzības pieejamības sadalījums valstī nav vienmērīgs, jo lielākā daļa ārstu narkologu koncentrējas Rīgā un tās apkārtnē. Vienlaikus ir palielinājies pirmreizēji saslimušo skaits ar alkohola psihozi un citiem psihiskiem un uzvedības traucējumiem alkohola lietošanas dēļ. Tāpat plānots strādāt, lai uzlabotu rehabilitācijas pieejamību.

Vienlaikus būtiski ir skaidrot sabiedrībai, īpaši jauniešiem, grūtniecēm un topošajiem vecākiem, alkoholisko dzērienu kaitīgoietekmi uz veselību, ko Veselības ministrija plāno turpināt darīt. Līdztekus izglītojošajām kampaņām, plānots, ka alkoholisko dzērienu marķējumā būs jāiekļauj informācija, kura mudina iedzīvotājus nelietot alkoholu.

Reklāma
Reklāma

Ar Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plāna projektu 2020.-2022.gadam ir iespēja iepazīties mājaslapā.

Statistika un problemātika:

Latvijā 2017. gadā ar alkohola lietošanu tieši saistītie potenciāli zaudētie mūža gadi vecuma grupā no 15 – 64 gadiem veido 10,4% no visiem potenciāli zaudētajiem mūža gadiem.

Jaunu cilvēku vidū (vecuma grupā 20 – 39 gadi) katrs ceturtais nāves gadījums ir klasificēts kā alkohola izraisīts.

Piemēram, ceļu satiksmes negadījumos ar smagām traumām vai letālām sekām kā viens no negadījuma iemesliem ir vadītāja atrašanās alkohola reibumā. Turklāt jāatzīmē, ka alkohola pārmērīgas jeb riskantas lietošanas sekas arī rada būtisku finansiālo slogu veselības aprūpes budžetam.

Saskaņā ar PVO datiem pārmērīga alkohola lietošana ir cēlonis vairāk nekā 200 saslimšanām. Tiek atzīts, ka alkohols ir trešais svarīgākais riska faktors priekšlaicīgai mirstībai un invaliditātei. Pasaulē katru gadu 3,3 miljoni cilvēku mirst alkohola lietošanas izraisītā kaitējuma dēļ, kas veido 5,9% no visiem nāves gadījumiem.

Vienlaikus pēc Slimību profilakses un kontroles centra provizoriskajiem datiem 2018.gadāviens Latvijas iedzīvotājs patērēja 11,1 litrus reģistrētā absolūtā alkohola, bet viens 15 gadus vecs un vecāks iedzīvotājs – 13,2 litrus absolūtā alkohola , kas pārsniedz vidējo Eiropas rādītāju.