Uz bijušās VVD ģenerāldirektores Koļegovas amata krēslu pieteikušies 12 pretendenti 0
Valsts kanceleja (VK) ir saņēmusi 12 pretendentu pieteikumus atklātā konkursā uz Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektora amatu, tā portālam “La.lv” pavēstīja VK Komunikācijas departamenta konsultante Santa Jirgensone. Pieteikumu iesniegšanas termiņš bija 11. marts.
Amata konkurss tika izsludināts 20. februārī, un tas notiks trīs kārtās.
Konkursa pirmā kārta tiek uzsākta 12. martā, un tās laikā konkursa komisija izvērtēs iesniegtos dokumentus un pretendentu atbilstību obligātajām prasībām.
No pirmās kārtas tālāk izvirzītie pretendenti, skaidros savu motivāciju ieņemt šo amatu, kā arī prezentēs savu vīziju par iestādes un valsts pārvaldes nākotni. Tāpat otrās kārtas ietvaros pretendenti atbildēs uz 10 jautājumiem par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības pamatprincipiem, budžeta plānošanu, administratīvo procesu iestādē un iestādes darbības jomu.
Pretendenti, kas būs tikuši līdz konkursa trešajai kārtai, demonstrēs savas vadības kompetences.
Ņemot vērā šajā kārtā gūto vērtējumu, kā arī visā konkursa gaitā novēroto, komisija noteiks, kurš no trešās kārtas dalībniekiem saņem visaugstāko vērtējumu kopumā un attiecīgi ir konkursa uzvarētājs. Ja būs nepieciešams, par šo pretendentu tiks apkopotas atsauksmes, kā arī veikta padziļināta reputācijas risku analīze.
Konkursa noslēgumā komisijas noteikto konkursa uzvarētāju ieteiks vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram, kurš izlems, vai šī pretendenta kandidatūru virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā. Ja ministrs konkursa uzvarētāja kandidatūru virza izskatīšanai Ministru kabinetā un tur šī kandidatūra tiek apstiprināta, jaunais VVD ģenerāldirektors šajā amatā tiek iecelts uz 5 gadiem.
Konkursa uzvarētājs, ieņemot VVD ģenerāldirektora amatu, saņems mēnešalgu 2353 EUR apmērā.
Par sasniegtiem darba rezultātiem, atbilstoši valsts pārvaldē nodarbināto atlīdzības sistēmai, būs iespējams saņemt arī atlīdzības mainīgo daļu. Tāpat šis amats paredz iespēju saņemt veselības apdrošināšanu, sociālās garantijas un iespēju piedalīties Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā.
Konkursa pretendentu vērtēšanas komisiju vada Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš. Komisiju veido: Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis, Vides konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Nodrošinājuma departamenta Personāla nodaļas vadītāja Jolanta Rauga.
Pretendentu atlases procesā tiks aicināti piedalīties arī neatkarīgi novērotāji. Konkursa komisija sadarbosies arī ar drošības iestādēm.
Šis ir jau piektais gads, kopš tiek īstenota centralizēta augstākā līmeņa vadītāju atlase, nodrošinot atklātu, godīgu un profesionālu kandidātu atlasi. Šādā veidā Valsts kancelejas rīkotajos 19 konkursos vadītāji izraudzīti 12 valsts tiešās pārvaldes iestādēm, piesaistot un motivējot darbam valsts pārvaldē augsta līmeņa profesionāļus.
LETA jau ziņoja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce un VVD līdzšinējā ģenerāldirektore Inga Koļegova janvāri vienojās par darba attiecību pārtraukšanu.
Pūce aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka viņam bijusi tikšanās ar Koļegovu, kuras laikā pārrunāti visi jautājumi, kas saistīti ar Koļegovu personīgi un VVD pēdējo gadu laikā. Puses esot vienojušās – gan viņas, gan civildienesta interesēs būtu labāk, ja abi vienotos par darba attiecību izbeigšanu ar Koļegovu.
Savukārt pati Koļegova aģentūrai LETA teica, ka veids, kā notika viņas atstādināšana no amata, nebija saprotams ne viņai, ne darbiniekiem.
Pēc viņas teiktā, Pūce par pieņemto lēmumu komunicēja caur plašsaziņas līdzekļiem, nesarunājoties arī ar VVD kolektīvu. “Veids, kā notika VVD vadītāja atbrīvošana, darbiniekos ir radījis lielu mulsumu – viņi nesaprot, kas notiek, motivācija ir kritusies, un tas apdraud pakalpojumu sniegšanu klientiem,” teica Koļegova, vienlaikus gan piebilstot, ka vadītāju maiņa valsts iestādēs ir normāls process.
Valsts ieņēmumu dienests 2016.gada 7.septembrī saistībā ar nepilnībām Koļegovas valsts amatpersonas deklarācijās un, iespējams, izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem uzsāka resorisko pārbaudi. Vēlāk viņa tika apsūdzēta par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā mantiska rakstura deklarācijā par mantu un citiem ienākumiem lielā apmērā.
Neraugoties uz izvirzītajām apsūdzībām, toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) pauda, ka viņam nav tiesiska pamata atstādināt Koļegovu no amata, jo prokuratūra nav noteikusi ierobežojumus vai aizliegumu viņai ieņemt VVD vadītājas amatu.
