FOTO: Timurs Subhankulovs/Latvijas Avīze

VIDEO. Uz dīkstāves pabalstu varēs pretendēt visu nozaru darba ņēmēji 0

Pēc konkrētu kritēriju izpildes dīkstāves pabalstu varēs saņemt visu nozaru uzņēmumu darba ņēmēji, paredz ceturtdien Ministru kabinetā atbalstītie Ekonomikas ministrijas izstrādātie noteikumi par Covid-19 krīzē skartiem uzņēmumiem, kas kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Lasīt citas ziņas

Patlaban gan nav zināms, cik daudz uzņēmumu pēc jauno noteikumu spēkā stāšanās plāno pieteikt savus darbiniekus dīkstāves pabalsta saņemšanai.

Ministru kabinets otrdien lēma dīkstāves pabalstus sākotnēji izmaksāt aptuveni 73 000 darba ņēmējiem, kuri strādāja Covid-19 vistiešākā skartajās nozarēs, proti transporta un pārvadājumu, viesmīlības, tūrisma un kultūras nozarēs. Šajās nozarēs strādājošajiem valsts izmaksās dīkstāves pabalstu 75% apmērā no līdz šim saņemtās algas, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāro mēnesi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šis lēmums valsts budžetam izmaksās līdz 102 miljoniem eiro.

Tomēr šodien valdība lēma paplašināt to nozaru loku, kuras varēs pieteikt savus darbiniekus dīkstāves pabalsta saņemšanai, kā arī paši uzņēmumi varēs līdz trim gadiem atlikt nokavēto nodokļu nomaksu. Līdz ar šodienas lēmumu atcelti otrdien pieņemtie noteikumi par nozarēm, kurām sakarā ar Covid-19 izplatību ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija. Tos aizstās šodien pieņemtie noteikumi.

PRESES KONFERENCE pēc valdības sēdes ceturtdien:

Uz šo atbalstu varēs pretendēt uzņēmumi, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020.gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo mēnesi, saistībā ar Covid-19 izplatību ir samazinājušies vismaz par 30%.

Tāpat uz atbalstu varēs pretendēt uzņēmumi, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020.gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo mēnesi, sakarā ar Covid-19 izplatību ir samazinājušies par 20%, ja tie atbildīs vismaz vienam no kritērijiem.

Pirmkārt, krīzes skartā darba devēja eksporta apjoms 2019.gadā veidoja 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro.

Otrkārt, krīzes skartā darba devēja nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019.gadā bija ne mazāka kā 800 eiro. Treškārt, uzņēmuma ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019.gada 31.decembrī bija vismaz 500 000 eiro.

Šodien pieņemtie noteikumi būtībā attiecas arī uz tām nozarēm, par kurām Ministru kabinets lēma otrdien, proti, transporta un pārvadājumu, tūrisma, viesmīlības un kultūras jomām. Respektīvi, lai šo nozaru darba ņēmēji varētu saņemt dīkstāves pabalstu, uzņēmuma apgrozījuma kritumam Covid-19 krīzes dēļ jābūt vismaz 30% apmērā iepriekš noteikto 50% vietā.

Reklāma
Reklāma

Par dīkstāves pabalstu šo noteikumu izpratnē uzskata pabalstu, ko izmaksā, ja darba devējs nenodarbina darbinieku dīkstāves periodā saistībā ar Covid-19 izplatību. Dīkstāves periods ir terminēts laikposms no 2020.gada 14.marta līdz 14.maijam, bet ne ilgāk kā ir spēkā Ministru kabineta lēmums par ārkārtējo situāciju.

Lai pieteiktos dīkstāves pabalstam, krīzes skartais darba devējam būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) līdz šā gada 25.aprīlim dīkstāves pabalsta iesniegums par laikposmu no šā gada 14.marta līdz 31.martam un turpmāk līdz nākamā mēneša 25.datumam.

Lai pieteiktos nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem, darba devējam būs jāiesniedz VID iesniegums, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS).

Uzņēmumam iesniegumā būs jānorāda informācija par krīzes skartā darba devēja nosaukumu un nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru, dīkstāves periodu, jāsniedz pamatojums par darbinieka dīkstāves iestāšanos saistībā ar apstākļiem, ko krīzes ietekmē radījis darba devējs. Tāpat VID EDS būs jāiesniedz informācija par dīsktāvē esošo darbinieku – vārds, uzvārds, personas kods, dīkstāves periods un konta numurs.

Dīkstāves pabalsts tiks noteikts, ņemot vērā VID rīcībā esošo informāciju, 75% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo sešu mēnešu periodu pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas vai atbilstoši par darbinieku faktiski deklarētajiem datiem iepriekšējos sešos mēnešos, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi.

VID varēs nepiešķirt dīkstāves pabalstu, ja uzņēmums noteiktā termiņā nebūs iesniedzis gada pāsrkatu, ja uzņēmumam būs nodokļu parāds, ja uzņēmumam pasludināta maksātnespēja.

Pagājušajā nedēļā finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) raidījumā “Delfi TV ar Jāni Domburu” atzina, ka dīkstāves pabalstu visā jaunā koronavīrusa izraisītas slimības Covid-19 krīzes periodā varētu saņemt līdz 150 000 darba ņēmēju.

Tāpat iepriekš tika lēsts, ka dīkstāves pabalstu izmaksa visu nozaru darba ņēmējiem no valsts budžeta prasītu līdz 200 miljoniem eiro.

Kopumā Covid-19 radīto negatīvo seku mazināšanai valsts līdz šim lēmusi atvēlēt vairāk nekā divus miljardus eiro.

Skatieties arī TV3 Ziņu sižetu par dīkstāves pabalstiem un uzņēmēju loku, kas tiem var pieteikties.