![“Šī ir tikai deviņu dienu laikā indiešu “studētgribētājiem” atteikto vīzu pieteikumu kaudze Latvijas vēstniecībā Indijā. Varat trīsreiz minēt, kādi bija patiesie iemesli nokļūt Latvijā…” pirms diviem mēnešiem tviterī pie šī attēla rakstīja Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Dita Traidās. “Ja viņi Latvijā studē (līdz studijām nonāk un tās vēl arī pabeidz), tad viss ir kārtībā. Bet šī dokumentu kaudze parāda tos, kas mēģina izlauzties cauri konsulu vērībai, jo diemžēl saņēmuši akceptu studijām te [Latvijas augstskolās], bet patiesībā nemaz nevar un netaisās studēt. Kāpēc nevar studēt? Jo nerunā angliski, nav finanšu līdzekļu, lai Latvijā dzīvotu (ciems sametis tikai tik daudz, lai samaksātu līdz nokļūšanai Latvijā), pieteikts maģistra programmā ekonomikā, bet intervijā nezina, kā aprēķināt 75% no 120, neprot rakstīt utt.,” sociālo tīklu lasītājiem skaidroja D. Traidās.](https://lastatic.ams3.cdn.digitaloceanspaces.com/2020/01/atteikumi.jpg)
Uz Latviju grib indieši un uzbeki: sola stingrākus kritērijus uzņemšanai augstskolās 2
Latvijas augstskolas salīdzinoši brīvi var izlemt, kādus studentus uzņemt un šī visatļautība attiecas arī uz studentiem, kas studēt Latvijā iebrauc no valstīm, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības. Rezultātā ir pārslogotas gan Latvijas vēstniecības ārvalstīs, kur ir daudz studētgribētāju, gan Latvijas Akadēmiskās informācijas centrs (AIC), kam jāizvērtē studētgribētāju izglītības atbilstība studijām Latvijā.
Tāpēc būtu nepieciešami noteikumi, kas stingrāk noteiktu, kā un kādus studentus Latvijas augstskolas drīkst uzņemt.
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šajā studiju gadā Latvijā studē vairāk nekā 10 000 studentu, kuri iepriekšējo izglītību ieguvuši ārpus Latvijas, tie ir 17,2% no visiem mūsu valstī studējošajiem. Par to, kāda tad ir situācija ar ārvalstu studentu uzņemšanu Latvijā, vakar sprieda Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijā.
Pērn 6168 pieteikumi no Indijas
Visbiežāk AIC nākas vētīt Indijā iegūtos izglītības dokumentus.
2019. gadā izvērtēti 6168 Indijā izsniegti izglītības dokumenti, 2018. gadā tādu bija vēl vairāk – 6450. Pērn pieauga Uzbekistānas iedzīvotāju interese par iespējām Latvijas augstskolās – 2018. gadā AIC izskatīja 791 šajā valstī izsniegtu izglītības dokumentu, 2019. gadā iesniegti jau 1175 uzbeku diplomi.
Iespējams, tas saistīts ar to, ka privātā augstskola ISMA Uzbekistānā atvērusi savu filiāli. (ISMA – Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola; tā ir viena no privātajām augstskolām, kas izveidota uz Rīgas Aviācijas universitātes bāzes, tajā var studēt uzņēmējdarbības vadību, informācijas tehnoloģijas un tūrismu).
Kaut filiāles studenti nemācās Latvijā, tā ir mūsu valsts augstskola. Tāpēc AIC ir jāizvērtē potenciālo studentu iepriekšējā izglītība.
Jāpiebilst, ka pieaudzis arī to studētgribētāju skaits, kuri iesnieguši dokumentus AIC, paužot vēlmi studēt tieši ISMA. Jau 2018. gadā tieši šo augstskolu visbiežāk (2116 gadījumos) izvēlējās tie, kuri iepriekšējo izglītību ieguvuši ārvalstīs, bet pērn tādu bija jau 2473.
Pērn arī strauji pieauga kamerūniešu vēlme mācīties Latvijā: 2019. gadā AIC izvētīja 324 šajā valstī izsniegtus diplomus, 2018. gadā – 102.
Kā uzsvēra AIC valdes priekšsēdētāja Baiba Ramiņa, centrs vērtē arī izglītības dokumentus, ko Latvijas pilsoņi ieguvuši ārzemēs. Tomēr, protams, lielākā daļa izvērtēšanai iesniegto dokumentu nāk no ārvalstniekiem, kuri vēlas studēt Latvijā.
Lielās ārvalstnieku aktivitātes dēļ AIC bieži vien ir pārslogots un rodoties sastrēgumi, proti, dokumentu izskatīšana aizkavējas. Piemēram, pērn jūlijā vien saņemts 1771 iesniegums. Piemēram, 4. jūlijā vien pieņemti 208 iesniegumi.
Iesniedz viltotus dokumentus
B. Ramiņa norādīja, ka ne jau visi, kas iesnieguši savus dokumentus, līdz Latvijas augstskolai arī tiek.
Daļai izglītības līmenis Latvijas prasībām neatbilst: iepriekšējā izglītība iegūta ar zemiem vai pat ļoti zemiem vērtējumiem.
Citreiz tiek iesniegti izglītības dokumenti, ko izsniegušas valsts neatzītas izglītības iestādes. Uzdodot citas valsts iestādēm jautājumus par AIC izskatīšanai iesniegtajiem dokumentiem, atbildes nākas gaidīt pat pusgadu. Turklāt gadās, ka tiek iesniegti viltoti izglītības dokumenti.
Pērn noraidīti 72 dokumenti, kam ir viltojuma pazīmes. Visbiežāk viltoti it kā Kamerūnā un Indijā izsniegti izglītības dokumenti.
“Mēs pat jau vairs nesakām, kādas ir šīs viltojuma pazīmes. Jo, ja pasakām, tad pēc tam mums iesniedz tādus pašus dokumentus, bet jau ar novērstām tieši mūsu pamanītajām neatbilstībām,” stāstīja B. Ramiņa.
Šobrīd izglītības dokumentu viltošana esot kļuvusi par miljardus vērtu rūpalu.
Turklāt, kā tapis zināms AIC, aktīvi tiek viltoti arī Latvijas augstskolu izsniegtie izglītības dokumenti.
Piemēram, centra rīcībā nonācis kāds Latvijas Universitātes (LU) it kā izsniegts diploms, ar kuru piešķirts profesionālā bakalaura grāds restorāna un ēdināšanas vadībā. Šis vērtējams kā ļoti rupjš viltojums, jo LU nekad nav bijusi šāda studiju programma. Turklāt, kaut dokuments izsniegts vīrietim, lietota gramatiskā forma “ieguvusi”, it kā dokuments būtu izsniegts sievietei. Arī Latvijā varot nopirkt viltotus izglītības dokumentus, piemēram, no kādas Jorkas universitātes Amerikas Savienotajās Valstīs.
Nāk laba peļņa
Sēdē klātesošie augstskolu pārstāvji norādīja uz lielo ārvalstu studentu ekonomisko nozīmi: viņi maksā mācību maksu, īri, pērk pārtiku un citas preces, tādējādi Latvijas ekonomikā gadā ienesot pat 150 miljonus eiro.
Rīgas Tehniskās universitātes rektora vietnieks Igors Tipāns teica, ka Latvijai vajadzētu palielināt konsulāro darbinieku skaitu, lai raitāk varētu izskatīt studētgribētāju vīzu pieteikumus.
Savukārt Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris sarunā ar “Latvijas Avīzi” atzina, ka nav vienkārši palielināt konsulāro darbinieku skaitu ārvalstu vēstniecībās, tostarp Indijā. Turklāt ne vienmēr darbinieku skaita palielināšana risina problēmu.
“Vēstniecībā vīzu pieprasa tikai tie, kuri jau ir uzņemti Latvijas augstskolās. Ja tās uzņemtu tikai tos, kuru iepriekšējais izglītības un angļu valodas līmenis ir atbilstošs, vēstniecības nebūtu tik pārslogotas,” teica J. Beķeris.
Pērn Latvijas vēstniecībā Indijā saņemti 2747 pieteikumi tā sauktajām studentu vīzām, no kurām noraidīti pat 44%. 2018. gadā saņemti 2314 pieteikumi, noraidīti 34%.
Salīdzinājumam: arī vēstniecībā Uzbekistānā pieaug vīzu pieprasījumu skaits. 2018. gadā pieprasītas 546 vīzas, atteikums saņemts tikai 14 gadījumos vai 2,56% gadījumu. Pērn jau prasītas 916 vīzas un atteikts 19% gadījumu.
Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovācija departamenta direktora vietniece Dace Jansone teica, ka ministrijā jau tapuši grozījumi augstskolu uzņemšanas noteikumos, paredzot stingrāk regulēt gan vietējo, gan ārvalstu studētgribētāju uzņemšanu augstskolās.
Šobrīd augstskolām pat īsti nevar pārmest, ka tās neuzņem neatbilstošus studentus no ārvalstīm, jo trūkst kritēriju.
Kādas tieši prasības ārvalstu studētgribētājiem varētu izvirzīt, D. Jansone pagaidām neatklāja, jo topošie noteikumi vēl nav saskaņoti.
Deputāte Janīna Kursīte-Pakule (Nacionālā apvienība) piebilda, ka, uzņemot ārvalstu studentus, nedrīkst aizmirst par valsts drošības aspektu un drošības iestādēm jābūt gana daudz resursu, lai ārvalstniekus pārbaudītu un uzmanītu.
