Uz vasaras galvaspilsētu arī ziemā 0
Tā kā Pērnavā koncentrējusies lielākā daļa SPA un citu Igaunijas atpūtas kompleksu, atpūsties turp droši var braukt arī ziemā.
SPA viesnīcas “Tervise Paradiis” (11 000 m²) akvaparks ir lielākais Igaunijā. Ne tikai vairāki baseini, burbuļvannas, līkumota kalnu upe, ūdenskritumi, saunas un tvaika pirtis palīdzēs aizdzīt ikdienas nogurumu, bet arī visu gadu atvērtais āra baseins ar silto ūdeni un skatu uz jūru. No 11 metru augstās platformas atiet trīs slīdkalniņi. Pa visgarāko slīdcauruli (100 m) var traukties lejup piepūšamajā gumijas riņķī gan vienatnē, gan divatā, pa ceļam baudot neparastus gaismas un skaņas efektus.
Savukārt SPA viesnīcas “Viiking” ūdensparks “Viiking Saaga” lepojas ar unikālu dizainu – pirtis (tvaika, aromātiskās, sāls un citas ar dažādu karstumu) ir paslēptas mākslīgo klinšu alās, apgaismojums līdzinās stalagmītiem, sienas ir viļņainas, bet virs baseina mirdzošās lampiņas atgādina zvaigžņotas debesis. Lielā baseina vidū atrodas sala, no kuras plūst masāžas ūdenskritums. Pašiem mazākajiem domāts pārdesmit centimetrus dziļš siltā ūdens baseiniņš, bet kopā ar vecākiem var doties pa upi, ļaujoties straumes plūdumam, kā arī bārā ūdens malā pasūtīt garšīgu saldējuma kokteili. Otrā stāva jumta dārzā vēl izbaudāma vikingu iglu sauna.
Braucot no Rīgas ar vieglo auto, līdz Pērnavai nav tālu – apmēram divas stundas, ja neapstājaties uz Latvijas–Igaunijas robežas, kur kādreizējā robežkontroles punktā iekārtota kafejnīca un plašs suvenīru kiosks. Svarīgi ielāgot, ka Igaunijā degvielas cenas ir par 10–15 eiro centiem augstākas un arī maltīte daudzu iecienītajā ātrās ēdināšanas bistro “Hesburger” būs dārgāka.
Pirms došanās uz baseiniem, kas nedēļas nogalē strādā līdz plkst. 22, vēlams mazliet apskatīt pilsētu, kura pārsteidz ar saviem mērogiem, jo izrādās, platības ziņā ir lielākā Igaunijas pilsēta (858,07 km2), pārspējot ne tikai galvaspilsētu Tallinu, bet arī pasaules megapoles Atēnas, Vīni, Buenosairesu, Toronto un daudzas citas. Vienīgā atšķirība – maz iedzīvotāju. Pērnavā vienā kvadrātkilometrā vidēji dzīvo vien 60 cilvēki.
Pa nesen atjaunoto skaisto pludmales promenādi ar daudzajiem rotaļlaukumiem un strūklakām, kas ziemā gan nedarbojas, var nonākt pie Pērnavas savdabīgās vēsturiskās vietas – mola, kura būvniecībai pirmais akmens svinīgi ticis ielikts 1863. gadā. Darbi ritējuši vairākus gadus, palīdzot ne vien nodrošināt vietējos iedzīvotājus ar darbu, bet arī dodot iespēju zemniekiem atbrīvoties no laukakmeņiem savos tīrumos, turklāt par to saņemot vēl atlīdzību. Starp ieguvējiem bijuši arī pierobežas latvieši. Mola galā uzstādītā bāka nakts stundās rādīja ceļu ostā iebraucošajiem kuģiem, kuri ieveda dažādas pilsētniekiem nepieciešamās preces un izveda pārsvarā linus un kokmateriālus. Mola izbūve un kuģu ceļa padziļināšana Pērnavas upes grīvā tika pabeigta 1869. gadā, un par godu 150 gadu jubilejai šovasar pludmales parkā atklāja astoņas šūpoles, kas izrotātas ar molu saistītām senām fotogrāfijām un citātiem no vēstures arhīviem.
Apmeklējot molu, jāņem vērā, ka vējainā un lietainā laikā atrasties uz tā ir bīstami, jo akmeņi kļūst slideni un ik pa laikam mols pilnībā nonāk zem ūdens. Kad ūdens atkāpjas, jūrā redzami baļķu gali no vissenākā koka mola. Leģenda vēsta – mīlētājiem esot jāsadodas rokās un, neatlaižot tās, jāiet līdz pašam mola galam, kur savas jūtas jāapliecina ar skūpstu. Tā iespējams izlūgties mūžīgu mīlestību.
