Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Foto: Ieva Leiniša/LETA

Uzņēmēji nosauc jomas, kurās vajadzība pēc reformām ir vislielākā 0

Veselības aizsardzība, nodokļi, izglītība un ekonomika – tās ir jomas, kurās, pēc Latvijas uzņēmēju domām, ir vislielākā vajadzība veikt reformas, liecina bankas “Citadele” un pētījumu centra “SKDS” veiktais “Citadele Index” pētījums.

Reklāma
Reklāma
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 53
Kokteilis
Krišjāņa Kariņa sieva Anda publisko emocionālu vēsti vīra atbalstam: “Es apprecēju vienu no drosmīgākajiem, godīgākajiem, gudrākajiem un labestīgākajiem vīriešiem pasaulē” 399
Lasīt citas ziņas

Kā liecina “Citadele Index” pētījums, ar būtisku pārsvaru iezīmējas četras jomas, kurās, pēc Latvijas uzņēmēju domām, ir vislielākā vajadzība veikt reformas. Uz nepieciešamību veikt reformas veselības aizsardzībā norādījuši 49% uzņēmēju, nodokļos – 45%, izglītībā – 44% un ekonomikā – 44% aptaujāto uzņēmēju.

Šo reformējamo nozaru atbildīgās ministrijas un to vadība lielākoties saņēmušas arī kritiskāko vērtējumu no uzņēmējiem par pēdējos četros gados paveikto.

Pakāpeniski un pārdomāti

CITI ŠOBRĪD LASA

Nodokļu jomā Latvijā īpaši darbaspēka nodokļi, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, ir visaugstākie. Vienlaikus strauji aug darba algas, darbaspēks trūkst un arī energoresursu cenas ir augstas. Līdz ar to šajā jomā vēl ir daudz darāmā, secina bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Vienlaikus 77% aptaujāto uzņēmēju norādījuši, ka negaidītas izmaiņas nodokļu politikā varētu apdraudēt viņu uzņēmuma darbību. Tādēļ īpaši svarīgi, lai reformas tiktu īstenotas pakāpeniski un ļoti pārdomāti.

18% uzņēmēju uzskata, ka jāreformē finanšu joma, 16% – reģionu attīstība, 15% – tieslietas, 13% – satiksmes un 12% uzņēmēju norādīja uz reformu nepieciešamību labklājības jomā, liecina “Citadele Index”.

Kultūras jomā, pēc uzņēmēju domām, reformas būtu vismazāk aktuālas – tikai 2% uzņēmēju norādījuši, ka tajā jāveic reformas. Tai seko vides aizsardzība ar 3%, iekšlietas ar 4% un ārlietu joma ar 5%. Reformu nepieciešamību zemkopībā atzinuši 5% uzņēmēju, zinātnē – 7%, valsts ārējā aizsardzībā – 8%.

Uzņēmēji vispozitīvāk vērtē kultūras, aizsardzības, iekšlietu un ārlietu jomās paveikto

Par pēdējos četros gados paveikto pozitīvu vērtējumu jeb indeksu, kas tiek aprēķināts no pozitīvo vērtējumu īpatsvara atņemot negatīvo vērtējumu īpatsvaru, no uzņēmējiem saņēmušas četras ministrijas – Kultūras ministrija, Aizsardzības ministrija, Iekšlietu ministrija un Ārlietu ministrija.

Pozitīvāko uzņēmēju novērtējumu 31.6 indeksa punktus saņēmusi Kultūras ministrija un tās vadība. Ar 16,5 punktiem tai seko Aizsardzības ministrija, Iekšlietu ministrija ar 7,2 punktiem un Ārlietu ministrija ar 3,6 punktiem.

Reklāma
Reklāma

Par pārējo ministriju darbu pēdējo četru gadu laikā uzņēmēji ir snieguši vairāk negatīvu nekā pozitīvu vērtējumu un biežāk ir neapmierināti nekā apmierināti.
Viskritiskāko uzņēmēju vērtējumu saņēmusi Veselības ministrija, kuras darbs novērtēts ar -37,8 indeksa punktiem.

Tai seko Ekonomikas ministrija ar -33,1 punktu, Tieslietu ministrija ar -28,3 punktiem, Finanšu ministrija ar -28,2 punktiem un Izglītības un zinātnes ministrija ar -23,4 punktiem.

Vērtējumu -16,1 punkts par paveikto pēdējo četru gadu laikā saņēmusi Labklājības ministrija, savukārt -11,7 punktus saņēmusi Satiksmes ministrija.

Tuvu pozitīvam vērtējumam jeb -3,3 indeksa punktus par paveikto no uzņēmējiem ir saņēmusi Zemkopības ministrija, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas saņēmusi -3 punktus.

“Citadele Index” pētījumā Latvijas uzņēmēji atzīmēja trīs jomas, kurās, viņuprāt, šobrīd ir vislielākā vajadzība veikt reformas, kā arī novērtēja ministriju un to vadītāju darbu pēdējo četru gadu jeb 12. Saeimas sasaukuma laikā.

“Citadele Index” pētījums veikts sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS 2018.gada septembrī, aptaujājot 750 Latvijā strādājošu uzņēmumu vadītājus.