Uzņēmumiem pieejami līdz 200 miljoniem eiro 2
Naudu viskūtrāk meklē mazie un jaunie uzņēmumi, no kuriem lielākā daļa nemaz nevēršas bankās, lai gan atzīst, ka attīstībai tiem nepieciešami finanšu resursi, liecina valsts izveidotas finanšu attīstības institūcijas “Altum” veiktais pētījums.
“”Altum” varētu divkāršot izsniegto aizdevumu apmēru, ja pie tā vērstos visi uzņēmumi, kam nepieciešams finansējums, bet tiem ir atteikušas bankas, jo ir pārāk jauni vai mazi, ar nepietiekamu pašu kapitālu un nodrošinājumu vai nav prasītā galvojuma. Lielu daļu no banku neatbalstītajiem uzņēmumiem varam finansēt, jo “Altum” ir lielākas iespējas atbalstīt riskantākus projektus,” norāda “Altum” valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš. Aizvadīto trīs gadu laikā ārējais finansējums bijis nepieciešams katram otrajam uzņēmējam, savukārt to saņēmis tikai katrs trešais.
Uzņēmumiem papildu finansējums visbiežāk nepieciešams ieguldījumiem pamatlīdzekļos un apgrozāmajiem līdzekļiem, kā arī jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai un eksporta veicināšanai vai paplašināšanai. Taču tikai katrs otrais uzņēmums papildu finansējumu meklē bankās vai līzinga kompānijās. Iespējams, tās joprojām ir finanšu krīzes sekas, bailes no tirgus satricinājumiem, bet tikpat iespējams, ka latvietim nepatīk aizņemties un būt parādā.
“Mūsu loma nav sacensties ar bankām vai konkurēt ar kredītlikmēm. “Altum” mērķis ir novērst tirgus nepilnības,” uzsver R. Bērziņš.
Arī “Altum” naudu nedāvina, jābūt biznesa plānam
Ne katrs uzņēmums, kas dodas uz banku pēc aizdevuma, to arī saņem. Tikai 38% uzņēmumu saņēmuši finanšu līdzekļus pilnā apjomā. Katrs desmitais atteicies no bankas piedāvājuma, jo tika pieprasīti neizpildāmi nosacījumi vai arī kredīts bija pārāk dārgs. Katrs trešais uzņēmējs bankā saņēmis atteikumu.
Taču banku atteikums nenozīmē, ka uzņēmumam jāatsakās no iecerēm piesaistīt ārējo finansējumu. Būtiski ir iemesli, kāpēc atteica. Atteikumi, kas nav pamatoti ar uzņēmuma slikto finanšu situāciju vai bažām par projekta dzīvotspēju, ļauj tomēr piesaistīt nepieciešamo finansējumu citviet. Piemēram, nepietiekams nodrošinājums vai galvojuma trūkums būs šķēršļi banku aizdevuma saņemšanai, kurus tomēr var risināt ar “Altum” finansējuma palīdzību.
Visbiežāk gan uzņēmēji atzīst, ka tieši nepietiekama naudas plūsma ir iemesls bankas atteikumam (33%). Tas būtiski apgrūtina jebkāda finansējuma saņemšanu.
“Mēs arī nedāvinām naudu, lai pamēģinātu. Lai saņemtu atbalstu, ir jāuzlabo biznesa plāns. Nereāla nākotnes naudas plūsma arī pie mums būs šķērslis finansējuma saņemšanai. Uzņēmuma finanšu dati ir pirmais, kam gan bankas, gan “Altum” pievērš uzmanību. Uzlabojot uzņēmuma finanšu situāciju un maksājumu disciplīnu, palielinās iespējas saņemt aizdevumu. Samaksāti nodokļi, savlaicīga rēķinu un esošo kredītu apmaksa nozīmē arī labākus aizdevuma nosacījumus. Tas ir mājasdarbs – jāsakārto finanšu un maksājumu jautājumi,” norāda “Altum” valdes priekšsēdētājs.
Piegādātājam nav jākļūst par kreditoru
Latvijas uzņēmumu attīstības ieceru īstenošanai tuvākajos trīs gados vajadzēs apmēram septiņus miljardus eiro, secināts pēc 2255 uzņēmumu vadītāju, valdes locekļu, direktoru un grāmatvežu aptaujas, ko veicis tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS. Šie uzņēmumi darbojas 11 svarīgākajās Latvijas tautsaimniecības nozarēs, tostarp būvniecībā, pārtikas ražošanā, vieglajā rūpniecībā, elektronikā, būvmateriālu ražošanā u. c.
Absolūti lielākajai daļai uzņēmumu nepieciešamā finansējuma apmērs nav liels – līdz 150 tūkstošiem eiro. Turklāt 39% uzņēmēju nepieciešams aizdevums līdz 25 tūkstošiem eiro, kas atbilst mikrokredītam. 35% uzņēmumu norāda, ka tiem nepieciešams finansējums no 25 līdz 150 tūkstošiem. Par 150 tūkstošiem lielāks finansējums nepieciešams 23% uzņēmumu, no kuriem tikai 3% uzņēmēju norāda, ka vajag finansējumu virs miljona eiro. Liela apjoma finansējums visbiežāk nepieciešams ražojošiem uzņēmumiem.
Teju visi aptaujātie uzņēmumi finansējuma piesaistei līdz šim izmantojuši tā saucamos iekšējos finansēšanas avotus. 60% uzņēmumu izmantojuši nesadalīto peļņu, 44% aizņēmušies no īpašnieka. Banku vai līzinga sabiedrību finansējumu izmantojis tikai katrs trešais uzņēmums – visbiežāk līzingu (20%) un kredītlīniju, bankas overdraftu vai īstermiņa kredītu (15%). Salīdzinoši daudzi papildu finansējumu iegūst, kā kreditorus izmantojot piegādātājus vai darbuzņēmējus (12%).
