Pagājuši jau trīs gadi, kopš pieņemti grozījumi likumā, ļaujot ārzemniekiem iegūt uzturēšanās atļaujas par nekustamā īpašuma iegādi, investīcijām uzņēmumos vai noguldījumiem bankās. Taču joprojām likumā atrodas spraugas, kas atļauju ļauj iegūt ne tādā ceļā, kā bija iecerējis likumdevējs.


Lasītākie

Viedoklis

Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 115

Saules uzliesmojumu dēļ Zemi pārņēmusi spēcīga magnētiskā vētra. Cik dienu tā plosīsies?

TV24

Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88

Lasīt citas ziņas

Vakar Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, iepazīstoties ar jaunākajiem datiem par uzturēšanās atļauju izsniegšanu, secināja, ka likumā joprojām ir virkne trūkumu. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietniece Maira Roze informēja deputātus, ka pro-
blēmas pastāv, piemēram, ar normu, kas ļauj saņemt uzturēšanās atļauju par 100 000 latu ieguldīšanu vietējos uzņēmumos. Latvijas ierēdņi secinājuši, ka nereti “investori” iegulda šo summu, saņem uzturēšanās atļauju, bet reālu darbību uzņēmums neveic un nekāda labuma no šāda ieguldījuma valsts tautsaimniecībai nav. Vēl bīstamāka sprauga atklājusies pantā, kas paredz, ka uzturēšanās atļauju var saņemt arī par 25 000 latu ieguldījumu, ja tas veikts uzņēmumā, kurš gada laikā nodokļus samaksā ne mazāk kā 20 000 latu. Deputāti, izstrādājot šo normu, bija labticīgi paļāvušies, ka uz katru šādu uzņēmumu būs viens investors. Taču realitātē bijuši gadījumi, kad uzturēšanās atļauju saņem virkne personu, kas katrs iemaksājuši pa 25 000 latu vienā un tajā pašā uzņēmumā, bet valsts reāli nodokļos iegūst tikai minimālos 20 000 latu. Komisijas deputāts Dzintars Rasnačs
(NA) vērsa uzmanību uz to, ka joprojām notiek krāpšanās. Viņš minēja piemēru, kad kāds ķīniešu izcelsmes uzņēmējs Vidzemes pusē iegādājies īpašumu par 22 000 latu, bet ar pārdevēju vienojies, ka oficiāli kā darījuma summa tiek norādīti 50 000 latu, lai saņemtu uzturēšanās atļauju sev un saviem astoņiem ģimenes locekļiem. “Tātad deviņi cilvēki ieguva uzturēšanās atļauju Latvijā katrs par 2,4 tūkstošiem latu. Nedomāju, ka tas būtu pareizi,” sacīja Dz. Rasnačs.

Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (“Vienotība”) informēja, ka komisija gatavos vēstuli Ministru kabinetam ar lūgumu novērst konstatētās nepilnības Imigrācijas likumā.

Kokteilis

FOTO. Noticis īpašs notikums Latvijas mūzikas ierakstu industrijā – pasniegti pirmie mūzikas ierakstu straumēšanas zelta un platīna sertifikāti

Kadžulis apgalvo, ka SAB par Kampara mēģinājumu ietekmēt Saeimas vēlēšanas divreiz ziņojis mutiski

Plāno ļaut skolu direktoriem drošības apsvērumu dēļ pārmeklēt skolēnu mantas un ierobežot pārvietošanos

Pēc Ekonomikas ministrijas (EM) aplēsēm, nodokļos vien uzturēšanās atļauju saņēmēji trijos gados esot samaksājuši 44 miljonus latu, bet netiešā ietekme uz budžetu (patēriņa nodokļi par investoru tēriņiem precēm un pakalpojumiem) sastādot ap 140 miljoniem latu.

EM arī nesaskata īpašas bažas, ka “investīciju programma” varētu veicināt nekustamā īpašuma burbuļa uzpūšanos, jo šie pircēji ieinteresēti galvenokārt ekskluzīvo īpašumu segmentā, turklāt no 40 000 darījumu tikai aptuveni 5% jeb 2000 gadījumos pircēji ir ārzemnieki. Arī no drošības viedokļa neesot nekādas bažas, jo visus uzturēšanās atļauju kārotājus pārbaudot Drošības policija un Satversmes aizsardzības birojs. Pēc neoficiālas informācijas, drošībniekiem gan kļūstot arvien grūtāk veikt šo darbu, jo pieteikumu skaits pieaug, bet, piemēram, DP uzturēšanās atļauju kārotājus pārbauda tikai divi cilvēki. Tādēļ Saeimā izveidota darba grupa Imigrācijas likuma grozīšanai, un tā diskutē par kvotu ieviešanu – cik daudziem investoriem un no kādām valstīm piešķirama uzturēšanās atļauja.

Uzturēšanās atļauju dalīšanu investoriem komisijas sēdē aizstāvēja arī investīciju baņķieris Ģirts Rungainis. “Šādi mēs importējam turīgus cilvēkus, kas veicina iekšzemes patēriņu. Un tieši patēriņam ir arvien lielāka loma mūsu pēdējo gadu ekonomikas augšupejā.” Viņš brīdināja, ka šādas programmas strauja pārtraukšana ekonomikai būtu tāds pats šoks, kā pēkšņi aizliedzot ogļu, naftas un minerālmēslu tranzītu caur Latviju.

Tomēr NA frakcija paliek pie principa, ka no uzturēšanās atļauju tirgošanas ir jāatsakās. “Šie grozījumi savulaik tika veikti tikai ar vienu mērķi – stutēt nekustamā īpašuma spekulantus un kredītiestādes. Tagad viņi ir daudzu partiju, politiķu un viņu ģimeņu sponsori,” sacīja NA pārstāvis komisijā Dz. Rasnačs.

Tādēļ karsta diskusija par šiem jautājumiem sagaidāma arī budžeta skatīšanas laikā.