FOTO: AP/Scanpix/LETA

Vai ASV kļūst par Krievijas sabiedroto? Pabriks norāda uz riskiem arī Baltijai 24

Pievieno LA.LV

Šā gada 3. novembrī ASV notiks Kongresa vidustermiņa vēlēšanas, kurās vēlētāji izraudzīsies visus 435 Pārstāvju palātas deputātus un aptuveni trešdaļu senatoru, tādējādi izšķirot spēku samēru Kongresā.

Kokteilis
Dzimšanas mēnesis var atklāt, cik reižu dzīvē piedzīvosi mīlestību; vieniem lemta viena liela mīlestība, citiem – daudz mazu 2
Mazāk nekā 5 litri uz 100 km: nosaukti 10 ekonomiskākie dīzeļdzinēja automobiļi
Ne Ēģipte! 5 silti Eiropas galamērķi ziemas atpūtai: jūra, maz tūristu un viesnīcas no 50 eiro par nakti
Lasīt citas ziņas

Tuvojoties šim datumam, arvien aktuālāks kļūst ne tikai jautājums, kas būs uzvarētāji, bet arī – kāda veida Krievijas un Eiropas politiku nākamajos divos gados turpinās īstenot ASV.

Artis Pabriks – domnīcas “Ziemeļeiropas politikas centrs” direktors – te saskata vairākas arī Baltijas valstīm potenciāli sliktas iezīmes.

CITI ŠOBRĪD LASA
“Sākot no 2025.gada janvāra jeb kopš Donalda Trampa atgriešanās postenī ASV ir praktiski gandrīz beigušas finansiāli atbalstīt Ukrainu.

Vienīgais veids, kā atbalsts joprojām tika sniegts, bija dalīšanās ar izlūku informāciju, kas palīdzēja ukraiņiem nosargāt savas pilsētas un iedzīvotājus no Krievijas bombardēšanas. Kā arī, protams, Amerikas lielo konglomerātu “Starlink” un šajā gadījumā tā militārā atzara “Starshield” izmantošana, ko kontrolēja Pentagons,” norāda A.Pabriks.

Visādā citādā ziņā – ASV ieroči un raķetes nonāca līdz Ukrainai, taču par to maksāja Eiropa, tostarp arī Latvija.

A.Pabriks turpina: “Pašlaik šīs piegādes kavējas, un ir sasniegts nākamais līmenis, kurā ASV vairs nedalās ar izlūku informāciju jau vairākas dienas, līdz ar to Ukrainas debesis ir daudz mazāk aizsargātas un daudzi analītiķi to uzskata par kārtējo ASV tuvināšanos Krievijai.”

Kā gan citādi varam raksturot šo situāciju, kad ASV vadība ieņem arvien aktīvāku pozīciju vienas karojošās puses labā, un šī puse ir agresorvalsts Krievija, kam šobrīd ir daudz vieglāk veikt uzbrukumus Ukrainai?

Eksperts šeit piesauc arī piemēru no Latvijas vēstures, kad 1939. un 1940.gadā mūsu valsts bija ļoti grūtā starptautiskā pozīcijā, tomēr turpināja šad un tad dalīties ar izlūku informāciju Krievijas un Somijas ziemas kara laikā, kas tomēr ir kaut kāds pasīvs atbalsts.

“Šobrīd, ja gribam raksturot ASV vadības pozīciju, tad tā no pasīva vai minimāla Ukrainas atbalstītāja kopš 2025.gada ir pārvērtusies par atbalsta noliedzēju Ukrainai, vienlaikus sniedzot palīdzību Krievijai. Ja vēl pieliekam klāt visus diplomātiskos un politiskos uzbrukumus, kas no ASV vadošajām amatpersonām tiek vērsti uz Ukrainu, tad

ir ļoti liels pamats uzskatīt, ka ASV šajā karā kļuvušas par Krievijas sabiedroto,” vērtē A.Pabriks.

Šādam pavērsienam ir nozīmīgas sekas. Cita starpā tā ir netieša vēršanās pret Eiropas valstu nacionālajām interesēm, arī Latvijas un Baltijas drošību. To šobrīd jāņem vērā visiem analītiķiem.

“Uzskatu, ka šīs 3.novembra vēlēšanas lielā mērā būs izšķirošs pagrieziens ASV sabiedrībai, kas visā visumā bijusi samērā atbalstoša Ukrainai, lai noteiktu, kāda būs tālākā ASV politika. Vai tā arvien vairāk ies Krievijai atbalstošā virzienā, vai tomēr pagriezīsies atpakaļ par labu demokrātiskām valstīm, sniedot atbalstu upurim, nevis agresoram. Tas ir ASV sabiedrības rokās,” vērtē A.Pabriks.

Kā redzams jau šobrīd, Krievija nekavējas savā labā izmantot pieaugošo ASV atbalstu un jau piedāvā nākamo kara iznākuma risinājumu, proti, trīspusējo tikšanos jau novembra otrajā pusē starp ASV, Ķīnu un Krieviju, bet bez Ukrainas dalības. Kā mēs redzam, abās Atlantijas okeāna pusēs ir ļoti liela vēlme sekot Molotova-Ribentropa tradīcijai veikt vienošanās uz citu valstu rēķina. Putins par to, protams, ļoti priecīgs.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.