Vai bikses pašas nokrita? 0
“Pusgadu draudzējos ar meiteni, kuru ļoti mīlu. Par precēšanos gan vēl nerunājām, bet man radusies sajūta, ka viņa varētu būt mana īstā otrā pusīte. Draudzenei arī ir patiesas jūtas pret mani. Viņa mani pat nedaudz dievina. Laikam tāpēc, ka esmu viņas pirmais vīrietis. Taču nesen man paslīdēja kāja un izdarīju sānsoli.
Tas notika mana drauga sarīkotajā vecpuišu ballītē. Skaidrā prātā to nekad nebūtu darījis. Biju iedzēris pār mēru un sagrēkoju. To gan skaidri atceros, ka ierosinājums tam nāca no sievietes puses, kuru redzēju pirmo reizi dzīvē, cerams, arī pēdējo.
Tagad nezinu ko darīt – vai pastāstīt par notikušo draudzenei vai labāk tomēr klusēt?Ja atklāšu patiesību, tad viņa varbūt vēlēsies pārtraukt mūsu attiecības vai arī tās būs sabojātas. Taču es negribu mīļoto zaudēt. Tajā pašā laikā nevēlos, lai starp mums būtu noslēpumi un klusēšana. Tagad mokos sirdsapziņas pārmetumos, kā labāk rīkoties un kā tikt vaļā no vainas apziņas, jo es dziļi nožēloju izdarīto.
Tagad nezinu ko darīt – vai pastāstīt par notikušo draudzenei vai labāk tomēr klusēt?
Vienīgais mierinājums, ka neviens no maniem draugiem, ar kuriem tonakt izklaidējāmies, par notikušo nezina. Ja būtu kāds nejaušs liecinieks, tad gan par notikušo es draudzenei nevarētu noklusēt, jo vienmēr pastāv varbūtība, ka kāds var izpļā pāties. Taču tagad par notikušo zinām tikai mēs divi. No otras puses, Rīga ir pietiekami maza, lai rastos iespēja nejauši sastap ties ar tās nakts sievieti. Cik at ceros, viņa šķi roties pauda cerību, ka varētu kaut ko līdzīgu at kārtot. Bet patlaban man ne pieciešams padoms, kā pareizāk šādā situācijā rīkoties – teikt vai neteikt draudzenei par kļūdaino sānsoli?”
To vaicā lasītājs Kristaps. Teikt vai neteikt, tāds ir jautājums, uz kuru atbildi sniedz psihoterapeite un psihiatre Lada Stoligvo.
– Atklāt skaudro patiesību vai labāk tomēr noklusēt, tas ir bieži uzdots jautājums. Tiesa, retāk to gadās dzirdēt tik romantiskā situācijā, kādā ir lasītājs Kristaps. Uzreiz gribu pateikt, ka neviens cits viņa vietā nevar pieņemt lēmumu, kā labāk rīkoties – atzīties vai ne. Tas ir atbildīgs lēmums, kas var ietekmēt turpmākās attiecības.
Tikai retos gadījumos atzīšanās sānsolī var veicināt garīgo satuvināšanos.
No psiholoģiskā viedokļa nav viennozīmīga situācijas risinājuma. Lielākā daļa, uzzinot, ka ir krāpti, tomēr maina attieksmi pret savu partneri. Notikušais rada neuzticēšanos, bojā attiecību kvalitāti un var novest pie šķiršanās. Tikai retos gadījumos atzīšanās sānsolī var veicināt garīgo satuvināšanos.
Kristaps svārstās starp bailēm pazaudēt draudzeni, viņu labās attiecības un savu sirdsapziņu. Pirms pieņemt lēmumu, jāpadomā par īstajiem, patiesajiem rīcības motīviem. Ko tad Kristaps vēlas? Ja pateiks par krāpšanu, tad zināmā mērā viņš savu morālo problēmu novels uz draudzeni. Ne tikai situācijas vaininiekam par to būs jādomā, bet arī mīļotajai meitenei. Kāpēc Kristaps grib, lai viņa būtu līdzatbildīga par krāpšanu? Vai vēlas draudzeni sodīt, vai arī grūti vienpersoniski uzņemties atbildību par izdarīto? Varbūt draudzene nepieciešama kā atbalsts. Iespējams, atzīšanās būs kā grēksūdze un Kristaps gaida, ka tā viņam zināmā mērā noņems grēka sajūtu.
Protams, gribas, lai attiecības būtu godīgas, bez noslēpumiem un meliem. Ja Kristaps izlems saglabāt noslēpumu, ar laiku var rasties fantāzijas, ka arī draudzene nav līdz galam atklāta un godīga. Vēlētos no tā pasargāt Kristapu. Ja viņam ir noslēpumi, tas nenozīmē, ka tādi ir arī otram. Mudinātu Kristapu ieskatīties savā dvēselē, vai krāpšana patiesi bija impulsīva, vai bikses pašas nokrita? Ar pieaugušiem vīriešiem tā nemēdz notikt. Ieteiktu Kristapam nopietni padomāt par attieksmi pret draudzeni un viņu attiecībām. Tad arī pieņemt izšķirošo lēmumu – teikt vai neteikt.
