Vai drīkst uzturā lietot kartupeļus, kas sākuši asnot? 4
Lai izvairītos no dažiem bioķīmiskiem pārveidošanās procesiem, kartupeļus nepieciešams glabāt pareizos apstākļos – noteiktā un stabilā temperatūrā. “Tieši pārtikai domātos kartupeļus ieteicams glabāt temperatūrā no +4 līdz +6 grādiem,” RīgaTV24 raidījumā “Ēdiens kā zāles” atklāj Agroresursu un ekonomikas institūta pētniece Ilze Skrabule.
Interesanti, ka kartupeļu miera vai ziemas periods dalās divās daļās. Viens ir miega periods, kad kartupelis “guļ” un “nemostās”, otrs ir miera periods, kad tam asnus neļauj dzīt noteikti apstākļi, piemēram zema temperatūra.
Tautā pazīstamākie glikoalkoloīdi ir solonīns un hakonīns – tie viedojas, kad kartupelis sāk asnot. “Kartupeļi ir auga virszemes daļa, kas atrodas pazemē.
Kamēr tiem nespīd saule virsū vai nav netiek klāt gaisma, tie nav zaļi un tajos glikoalkoloīdu nav vai ir ļoti maz, bet, tikko kartupelis nonāk gaismā, tā sāk veidoties glikoalkoloīdi.
Bez tiem veidojas arī zaļā krāsviela, kas ir hlorofils, bet tas nav nekas indīgs. Zaļā krāsa drīzāk ir kā brīdinājuma signāls, ka kartupelī varētu būt glikoalkoloīdi un tiešām solonīns un hakonīns, kas ir spēcīgas un indīgas vielas, ko nav vēlams uzņemt uzturā,” saka Skrabule.
Kā izvērtējusi Pasaules Veselības organizācija, ļoti nelielā daudzumā tie var piedalīties garšas veidošanā, iespējams, arī darboties kā pretvēža preparāts, bet noteikti ne lielā daudzumā.
Vienā gramā zaļa kartupeļa var būt pat viens miligrams indīgā solonīna.
Ja cilvēks apēd 200 gramus kartupeļu, kuros būtu 200 miligrami solonīna, var parādīties nopietnas veselības problēmas – ciest aknas, gremošanas sistēma, acu veselība un atsevišķos gadījumos šāds daudzums uzturā var būt letāls.
