Vai ES – Ķīnas investīciju līgums ir līdzsvarots? 1
Gada beigas Eiropas Savienībai bija darbīgas ne tikai attiecībās ar Britāniju, bet arī ar Ķīnu, ar kuru 30. decembrī tika panākts investīciju līgums.
“Vācu motors” forsē līguma noslēgšanu
Sarunas par investīciju līgumu sākās 2014. gadā, bet ilgu laiku uz priekšu nevirzījās. ES norādīja, ka Ķīna joprojām ierobežo bloka ieguldījumus, savukārt Ķīnai jau šobrīd ir plaša piekļuve Eiropas tirgum. Eiropas Komisija uzsvēra, ka investīciju līgums ļautu “izlabot šo līdzsvara trūkumu”.
Sarunas sāka virzīties straujāk pēc tam, kad pērnā gada otrajā pusē Vācija kļuva par ES prezidējošo valsti, kanclerei Angelai Merkelei cenšoties panākt līguma noslēgšanu vēl šogad līdz Vācijas prezidentūras beigām. Vācija ir ES lielākā eksportētāja uz Ķīnu, un vācu biznesam ir plašas intereses Ķīnas tirgū.
Merkele un Francijas prezidents Emanuels Makrons esot vienojušies, ka investīciju līgums ar Ķīnu jānoslēdz Vācijas prezidentūras laikā, bet tā ratifikācija jāpanāk Francijas prezidentūrā 2022. gada pirmajā pusē, raksta izdevums “Politico”.
No 27 ES dalībvalstīm tikai Polija aicināja nesteigties ar līguma slēgšanu un vispirms konsultēties ar jaunievēlētā ASV prezidenta Džo Baidena administrāciju, tomēr tiešā veidā neviena dalībvalsts pret līgumu neiestājās. Līgums vēl jāapstiprina ES dalībvalstu valdībām un Eiropas Parlamentam. Pekina un Brisele iepriekš ir norādījušas, ka šī vienošanās varētu kalpot kā pakāpiens ceļā uz plašāku brīvās tirdzniecības līgumu.
Jaunais līgums atvieglos ES uzņēmējiem veikt ieguldījumus elektrisko auto būvē, ķīmiskajā rūpniecībā, telekomunikācijās, finanšu pakalpojumos un citās nozarēs. EK slavēja panākto vienošanos, jo tā vairos investīciju iespējas Eiropas firmām Ķīnā, risinās problēmas, kas saistītas ar piespiedu tehnoloģiju pārnesi no ES uzņēmumiem uz Ķīnas kompānijām un valsts subsīdiju jautājumus.
Līgums arī ierobežos prasību Eiropas firmām veidot kopuzņēmumus Ķīnā. Ķīna arī esot apņēmusies virzīties uz priekšu, lai ratificētu starptautiskās konvencijas, kas aizliedz piespiedu darbu, raksta “Politico”. Tomēr konkrētas saistības piespiedu darba jautājumā Pekina nav devusi. Nav arī gluži skaidrs, kā jaunais līgums darbosies, kad tas tiks ratificēts. Vēl pirms sarunu noslēguma, 19. decembrī, Ķīna nolēma ierobežot ārvalstu investīcijas gadījumos, kad tās apdraud nacionālo drošību.
“Politico” atzīmē, ka liela loma sarunās bijusi “Vācu motoram” jeb tam, ka nozīmīgos amatos ES ir vairāki Vācijas pārstāvji, tostarp EK prezidente Urzula fon der Leiena un tirdzniecības departamenta ģenerāldirektore Sabīne Veiande. Vācijas dominēšana sarunās ar Ķīnu ir izraisījusi citu bloka dalībvalstu neapmierinātību.
“Mazāko valstu vidū ir neapmierinātība ar to, kā komisija ir izdzinusi cauri vienu no Merkeles mīļākajiem projektiem viņas termiņa un valdīšanas beigās,” atzina kāds ES diplomāts. Neapmierinātību izraisījis arī tas, ka videokonferencē ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu piedalījās arī Francijas prezidents Emanuels Makrons, lai arī citu dalībvalstu vadītāju tur nebija, tikai Merkele kā ES prezidējošās valsts līdere, kā arī fon der Leiena un Eiropadomes prezidents Šarls Mišels. Vairāki diplomāti norādījuši, ka Makrons esot panācis aviobūves kompānijai “Airbus” labvēlīgus nosacījumus, vēsta “Politico”.
Ķīna kļūst par ES lielāko tirdzniecības partneri
Lai arī vienošanās ir panākta, skaļas ir arī balsis, kas apšauba kursu uz ekonomisko attiecību padziļināšanu ar Ķīnu situācijā, kad tā apspiež demokrātiju Honkongā, plaši izmanto novērošanas tehnoloģijas, lai uzraudzītu savus iedzīvotājus, kā arī ieslodzījusi lielu skaitu uiguru pāraudzināšanas nometnēs Sjidzjanas apgabalā.
“Komisija ir piekāpusies strādnieku tiesību jautājumā,” paziņoja Eiroparlamenta delegācijas attiecībām ar Ķīnu priekšsēdētājs Reinhards Bitikofers. Viņš uzsvēra, ka ar vienkāršu apņemšanos aizliegt piespiedu darbu ir par maz.
“Tas ir smieklīgi, ka to mēģina attēlot kā panākumu,” piebilda Vācijas eiroparlamentārietis, kurš pārstāv zaļos. Briseles domnīcas “Krievijas, Eiropas un Āzijas pētījumu centrs” direktore Terēza Falona uzsvēra, ka “Pekinas skatījumā galvenais mērķis bija transatlantisko attiecību šķelšana, un, šķiet, ka Brisele to ir panākusi”.
Arī topošā Baidena administrācija izdarīja spiedienu uz ES nesteigties ar līguma slēgšanu un pagaidīt jaunā prezidenta stāšanos amatā. Baidena izraudzītais padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džeiks Salivans tviterī aicināja uz konsultācijām starp ASV un ES par Ķīnas ekonomisko politiku, tomēr šis aicinājums palika nesadzirdēts.
Pēdējos četros gados ES un citi ASV sabiedrotie pauda nepatiku par ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas vēlmi vest tirdzniecības karus pret tiem, nevis veidot kopīgu fronti pret Ķīnu, reaģējot uz Ķīnas ekonomiskās un politiskās ietekmes pieaugumu. Tomēr šobrīd ES redz lielāku labumu no tūlītējas vienošanās ar Ķīnu, nevis paļaujas uz cerībām, ka kopā ar Vašingtonu izdosies iegūt labākus nosacījumus.
Investīciju līguma atbalstītāji noliedz, ka tā slēgšana būtu sasteigta, norādot uz to, ka Trampa vadītā Amerika jau ir noslēgusi līdzīga veida vienošanos ar Ķīnu.
Turklāt pērnā gada novembrī Ķīna noslēdza Reģionālo visaptverošo ekonomisko partnerību ar 14 Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstīm, tostarp Austrāliju, Dienvidkoreju, Jaunzēlandi un Japānu. “Nav jēgas gaidīt Baidenu,” vēl pirms panāktās vienošanās intervijā laikrakstam “Financial Times” uzstāja Eiropas Tirdzniecības kameras Ķīnā vadītājs Jergs Vutke.
“ASV negaidīja mūs, kad slēdza savu pirmās pakāpes tirdzniecības līgumu ar Ķīnu,” viņš piebilda. “30% no globālās izaugsmes nākamajos 10 gados nāks no Ķīnas. Vai mēs negribam tur piedalīties?” retoriski jautāja Vutke. Viņš arī apšaubīja ES spējas pie sarunu galda panākt piekāpšanos no Ķīnas darba tiesību un cilvēktiesību jautājumos, norādot uz citiem Ķīnas līgumiem, kuros šādu nosacījumu nav.
“Vai mēs gribam justies labāk, vai arī mēs gribam labāku tirdzniecību?” jautāja Vutke. Eiropas eksportētāju interese par Ķīnas tirgu ir labi saprotama. Šā gada pirmajos deviņos mēnešos ES un Ķīnas kopējā tirdzniecība sasniedza vairāk nekā 420 miljardus eiro, turklāt Ķīna apsteidza ASV, kļūstot par bloka lielāko tirdzniecības partneri.
