Foto: Linda Dombrovska

Karabīnes tiesību eksāmens. Vai esošie normatīvi ir pietiekami? 1

Eksāmens, lai iegūtu tiesības medībās izmantot garstobra–vītņstobra ieroci, ir mednieku realitāte kopš 2007. gada beigām, un ar šo normu mednieki ir sadzīvojuši pietiekami labi.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 24
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 21
Kāpēc apklusis Krievijas tirāns? Pēc prezidenta vēlēšanām pazudis Putins 124
Lasīt citas ziņas

Lai nokārtotu eksāmenu, ir jāpatrenējas, tad jāizpilda normatīvi, kas patiesībā ir pat ļoti demokrātiski – četri šāvieni uz stāvošu mērķi no atbalsta, seši uz skrejošu. Kopā jāsavāc 50 punkti no 100.

Šajā ziņā teorētiskais eksāmens, lai kļūtu par mednieku, ir daudz stingrāks un pieļauj krietni vien mazāku kļūdu iespējamību. Eksāmenā, atbildot uz 60 jautājumiem, pieļaujamas vien sešas kļūdas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vai esošie normatīvi attiecībā uz karabīnes eksāmenu ir pietiekami, lai panāktu pārliecību, ka konkrētais mednieks ir spējīgs adekvāti medību situācijās izmantot šaujamieroci? Vai šajā jautājumā būtu kaut kas jāmaina?

Veicām nelielu aptauju Facebook sociālajā tīmeklī, cenšoties noskaidrot, kurā virzienā sliecas mednieku viedoklis. Jautājums pavisam vienkāršs: vai uzskatāt, ka, kārtojot vītņstobra šaujamieroča atļaujas iegūšanas eksāmenu, 50 punkti no 100 ir pietiekams normatīvs, lai to nokārtotu?

No tiem, kas piedalījās aptaujā, 197 cilvēki uzskata, ka ar šo normatīvu ir pietiekami, savukārt 148 cilvēki atzina, ka ar 50 punktiem no 100 esot par maz. Viens respondents norādīja, ka 50 punktu esot pietiekami, bet tad būtu jāšauj reizi gadā.

Pie šī raksta izvērtās diezgan plaša diskusija, medniekiem strīdoties par to, ka būtu gan jāpalielina normatīvi, gan par to, vai viss ir kārtībā, kā arī par to, ka eksāmena vietā būtu vajadzīga prakse medībās, proti, kā tas bija pirms eksāmena ieviešanas – trīs gadi bija jāmedī ar bisi, un tikai tad varēja domāt par karabīni. Viedoklis mednieku vidū noteikti nav viennozīmīgs, un katrs vadās pēc savas pieredzes un saviem novērojumiem.

Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks uzskata, ka lietas nav jāsarežģī un esošie normatīvi ir pietiekami augsti. Viņaprāt, nekas šajā jautājumā nebūtu jāmaina.

Līdzīgu viedokli neformālā sarunā pauda arī šaušanas sporta meistars un Latvijas Mednieku savienības valdes loceklis Jānis Zandbergs, norādot, ka normatīvu pacelšana neko nemainīs, ja vien neizdosies motivēt medniekus šautuvē atsvaidzināt savas šaušanas prasmes arī pēc eksāmena nokārtošanas.

Reklāma
Reklāma

Ja skatāmies uz Latvijas sistēmu starptautiskajā mērogā, mēs esam kaut kur pa vidu stingrības ziņā. Vācijā, Beļģijā, Skandināvijas valstīs, lai nokārtotu mednieka eksāmenu, prasības ir ļoti augstas. Tiek lēsts, ka vajadzīgs vismaz gads, lai izietu kursus un nokārtotu gan teorētisko, gan šaušanas eksāmenu.

Ir arī valstis, kur eksāmena vai kursu nav vispār, piemēram, Lielbritānijā. Kura no šīm sistēmām ir pareizākā, to grūti pateikt. Vai šobrīd kaut kas būtu jāmaina, piedevām vēl ņemot vērā nesenos traģiskos notikumus, lai spriež katrs pats, bet kopējā mednieku noskaņa ir skaidra – esošā sistēma ir pietiekami laba.

Runājot par to, ko katrs mednieks varētu darīt, lai maksimāli novērstu nelaimes gadījumu iespējamību medībās, LA.lv sadaļā Klausies! pie podkāsta Šauj garām! piektās epizodes ievietotās aptaujas mednieki pauž viedokli, ka regulāri būtu jādodas uz šautuvi un jātrenējas, tikpat daudzi uzskata, ka biežāk jāpārlasa drošības prasības, kas noteiktas noteikumos, vēl viens risinājums būtu regulāri kursi medību vadītājiem un medniekiem.

Noteikumi par mednieku un medību vadītāju apmācību un eksamināciju, kā arī medību dokumentu izsniegšanu un anulēšanu

Persona, kura (saskaņā ar tiesisko regulējumu ieroču aprites jomā) mednieku eksaminācijas komisijā kārto eksāmenu šaušanā ar garstobra–vītņstobra medību šaujamieroci pa stāvošu un kustīgu aļņa mērķi 100 metru distancē, četras reizes izšauj pa stāvošu un sešas reizes pa skrejošu mērķi (trīs šāvieni, mērķim virzoties no kreisās uz labo pusi, un trīs šāvieni, mērķim virzoties no labās uz kreiso pusi). Šaušanā pa stāvošu mērķi pieļaujams atbalsts, kas neparedz ieroča stiprināšanu. Personām, kas sasniegušas 65 gadu vecumu, šaušanu pa kustīgu mērķi (pēc personas izvēles) aizstāj ar šaušanu pa stāvošu mērķi bez atbalsta. Pārbaudījums ir nokārtots, ja iegūti vismaz 50 punkti no 100.

Vairāk lasiet žurnālā Medības

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.