Vai fikciju mārketinga ēra ir beigusies? “Leavingstone” radošais direktors Levans Lepsveridze par balvām, sadarbību un patiesumu 0
Autors: aģentūras “Leavingstone” radošais direktors Levans Lepsveridze.
Aicinot Latvijas reklāmas nozares talantus līdz 1.martam iesniegt labākos dizaina un reklāmas projektus Latvijas Radošās izcilības festivālam “ADwards”, kas šogad notiks jau četrpadsmito reizi, pārdomās par mazu valstu lielajām iespējām dalās aģentūras “Leavingstone” radošais direktors Levans Lepsveridze (Gruzija), kurš vasarā viesojās Latvijā pēc “Latvian Art Directors Club” (LADC) uzaicinājuma.
Aģentūrai “Leavingstone” ir divas Kannu Lauvas un dažas citas balvas. Tomēr es teiktu, ka jebkurā biznesā bez balvām ir arī citas lietas, kas apliecina panākumus.
Viesojoties Latvijā un tiekoties ar LADC, novēroju, ka Latvijai un Gruzijai reklāmas nozarē ir šis tas kopīgs, kaut arī Gruzijas aģentūrām ir vairāk starptautiskas atzinības.
Iespējams, tāpēc, ka mums neviens nav mācījis klasiskās aģentūru darba metodes, kas nodrošina augstu kvalitāti lielajos tirgos. Mums ir nācies izgudrot pašiem savus veidus, kā būt radošiem visai neapskaužamās situācijās.
Pašapziņa, radošums, sadarbība un cieša saikne ar realitāti – tie ir Gruzijas reklāmas stūrakmeņi, kas lieliski balstītu arī citus biznesa veidus gan Gruzijā, gan Latvijā.
Balvas var iegūt, domājot par darbu, nevis otrādi
Festivāli un balvas nozarei dod labu stimulu, taču ar to jābūt ļoti uzmanīgiem. Reizēm cilvēkiem šķiet, ka balvas ir panākumu definīcija.
Bet tā nav. Balvas ir laba darba rezultāts. Ja strādājam iedvesmojoši, radoši un ar fokusu uz biznesa izaugsmi, cilvēki par to runās un blogeri un žurnālisti par to rakstīs.
Manā desmit gadus garajā pieredzē reklāmas nozarē ir bijuši klienti, kurus patiešām iespaido mūsu aģentūras iegūto apbalvojumu skaits, taču svarīgs ir tikai tas, ko mēs spējam viņiem piedāvāt. Ja klientam nepatīk mūsu darbs, pat desmit tūkstoši Kannu Lauvu nespēs nodibināt savstarpēju sapratni.
Un tomēr sava vērtība ir jāzina. Nemaz ne tik sen klienti uzskatīja par pašsaprotamu, ka radošās aģentūras ražo idejas bez atlīdzības. Reizēm cēlām galdā 10 vai pat 15 idejas, kas nebija gana pārdomātas un noslīpētas, nemaz nerunājot par prezentāciju. Jo tās bija par brīvu, un klienti gribēja visu vienā dienā.
Kad pirms trim četriem gadiem dibinājām Gruzijas Komunikācijas aģentūru asociāciju, šis bija viens no pirmajiem punktiem mūsu memorandā – iemācīties pateikt “nē” bezmaksas pičiem.
Augstas kvalitātes ideju izstrāde prasa laiku, bet laiks ir nauda, tāpēc nolēmām, ka pienācis laiks kļūt profesionāliem un iemācīties prasīt samaksu.
Lai gan sākumā klienti bija neapmierināti, jau drīz viņi pārliecinājās, ka piedāvājumu kvalitāte ir krietni uzlabojusies, un beigās laimīgi bija visi.
Sadarbība – svarīga izdzīvošanai un izaugsmei
Gruzīnu reklāmas mākslai, kādu to pazīstam šodien, ir kādus 10 gadus sena vēsture, kuras pirmsākumi meklējami jauno neatkarīgo aģentūru vēlmē gūt starptautisku atpazīstamību.
Latvijai un Gruzijai ir šis tas kopīgs – mēs esam mazas valstis ar padomju pagātni un īsu reklāmas vēsturi.
Gan Latvija, gan Gruzija savu reklāmas tirgu uzskata par mazu. Nereti mēdz teikt, ka mazs tirgus ir problēma, bet, manuprāt, jebkuru problēmu var pārvērst par iespēju: lai kļūtu lieli un veiksmīgi, mums jādodas pasaulē un jāpievērš starptautisku klientu uzmanība, bet tas nozīmē, ka mums jārada kampaņas, kas nav līdzīgas nevienai no lielajos tirgos redzētajām.
Mums jāizgudro jauna veida radošums un jābūt radošiem maza budžeta un saspringta grafika apstākļos.
Mazās valstīs vienas nozares pārstāvjiem ir jādalās informācijā un viedokļos, citādi izaugsmes nebūs. Tāpēc Gruzijas reklāmas biznesā mēs palīdzam cits citam. Vienlaikus mums ir jāzina, ko dara mūsu kolēģi un konkurenti.
Es vienmēr mudinu savu radošo komandu sekot līdzi visam, kas notiek reklāmas jomā pasaulē. Taču ne mazāk svarīgi ir izkāpt no reklāmas “kastes”.
Lai domātu radoši, cilvēka smadzenēm katru dienu ir jāiemācās kaut kas jauns, kaut kas, par ko cilvēks iepriekš nekad nav dzirdējis.
Iedvesma jāmeklē arī citās nozarēs – radošos biznesa risinājumos, psiholoģijā, socioloģijā, lai saprastu, kā cilvēki domā un izturas.
Izlasiet grāmatu par tēmu, ko nepārzināt. Apmeklējiet muzeju, kur neesat bijuši. Runājiet ar cilvēkiem, kuriem ir atšķirīgi uzskati par dzīvi un politiku, lai saprastu, kas patiešām notiek pasaulē.
Esiet reāli par 100%
Cilvēku spēja identificēties ar reāliem stāstiem un intuīcija mūsdienās ir nepietiekami novērtēta. Mēs zinām, ka šādas spējas pastāv, bet nespējam tās zinātniski izskaidrot, nevaram tās izmērīt un pamatot savos darbos.
Bet tās pastāv! Cilvēki jūt, kad viņiem stāsta blēņas. Viņi jūt, ka esat veltījuši viņiem maz laika. Viņi to jūt intuitīvi. Tāpēc katram zīmolam ir pilnībā jānododas savai auditorijai, lai gūtu tās mīlestību.
Radošums palīdz risināt gan biznesa, gan cilvēku ikdienas problēmas. Tāpēc reklāmas nozarei ir vajadzīgi gudri domātāji, tādi, kuri saprot, kā uzbūvēta pasaule, kā darbojas ekonomika un kā dzīvo cilvēki.
Vēl nesenā pagātnē reklāma tika radīta no sacerētiem stāstiem. Taču esmu pārliecināts, ka fikciju mārketinga ēra ir beigusies. Šāda pieeja vairs nestrādā, jo laiki ir mainījušies.
Šodien mūsu informācijas platforma un nereti arī vide ir sociālie mediji, kur ik dienas redzam reālus stāstus par reālām lietām, kas notiek mūsu draugu, radu un paziņu lokā. Un arī zīmolu radītajam saturam jābūt par kaut ko reālu, jo cilvēki to sagaida.
Manuprāt, būtu daudz ticamāk un efektīvāk, ja kāds, kura sauklis ir, piemēram, “Ar mums viss kļūst sarkans”, patiešām nokrāsotu kādu ielu sarkanā krāsā un dalītos ar to sociālajos medijos, nevis studijā nofilmētu izdomātu stāstu un radītu glītu video.
Kad zīmols kaut ko dara pa īstam, saturs kļūst daudz veiksmīgāk kopīgojams un tam ir daudz lielāks potenciāls gūt milzīgu interesi.
Nav jābaidās būt atšķirīgam un dzīvot citādi! Neesiet kā citi. Neesiet sistemātiski. Jo sistēma nogalina. Bet radošums dzīvo.
