Vai granulu krīze iespējama arī šajā apkures sezonā? Vitenbergs skaidro pašreizējo situāciju 0
Tuvojoties apkures sezonai, mājsaimniecībām, kuras siltumu iegūst ar koksnes granulām, aktuāls ir jautājums par to pieejamību un cenām. Iepriekšējā apkures sezonā granulu tirgū bija vērojams ievērojams pieprasījuma pieaugums, kas izraisīja gan cenu kāpumu, gan piegādes problēmas. Vai līdzīga situācija varētu atkārtoties arī šogad?
TV24 raidījumā “Uz līnijas” klimata un enerģētikas ministrs (NA), 15. Saeimas deputāta amata kandidāts pauda cerību, ka granulu deficīta lielākais vilnis jau ir aiz muguras. Viņš atgādināja, ka iepriekšējā sezonā granulu cenas pārsniedza 400 eiro par tonnu, turklāt produkcija ne vienmēr bija pieejama uzreiz un tās piegāde bija jāgaida pat vairākus mēnešus.
Lai risinātu radušos situāciju, ministrija iesaistījās granulu tirgus uzraudzībā, aicinot Konkurences padomi un Patērētāju tiesību aizsardzības centru izvērtēt iespējamos pārkāpumus. Vienlaikus notika sarunas arī ar granulu ražotājiem.
“Man gribētos ticēt, ka granulu pieprasījuma vai deficīta pīķis ir pāri,” sacīja Vitenbergs, paužot cerību, ka šajā apkures sezonā līdzīgas problēmas vairs neatkārtosies.
Viņš norādīja, ka pašlaik granulu pieejamība ir uzlabojusies un to cenas pakāpeniski samazinās. Ja iepriekš par tonnu nācās maksāt vairāk nekā 400 eiro, tad šobrīd sludinājumu platformās jau atrodami piedāvājumi par cenu, kas ir zemāka par 300 eiro tonnā.
“Tā nav tik zema, kā bija pagājušajā sezonā, bet, manuprāt, mājsaimniecības centās tieši neatkārtot tās problēmas, kādas bija janvārī, februārī, martā, kad bija šīs aukstās ziemas noslēgums un granulas nebija pieejamas,” skaidroja Vitenbergs.
Ministrs uzskata, ka viens no iemesliem, kas iepriekš veicināja granulu deficītu, bija iedzīvotāju vēlme laikus nodrošināties ar nepieciešamo kurināmo. Bažījoties par turpmāku cenu kāpumu un iespējamu granulu trūkumu, mājsaimniecības tās iegādājās ar rezervi, tādējādi vēl vairāk palielinot pieprasījumu.
Vienlaikus ministrs atgādināja par mājokļa pabalstu, kas noteiktām iedzīvotāju grupām var palīdzēt segt ar apkuri saistītos izdevumus. Tas var būt noderīgs arī tiem, kuriem granulu iegāde par pašreizējām cenām rada finansiālas grūtības.
Atgādinām, ka mājsaimniecībām, kurām trūkst līdzekļu ar mājokli saistīto izdevumu apmaksai, ir tiesības vērsties savas deklarētās dzīvesvietas pašvaldības sociālajā dienestā un lūgt piešķirt mājokļa pabalstu.
Mājokļa pabalsts ir paredzēts, lai palīdzētu segt ar mājokli saistītos izdevumus, tostarp apkures, elektroenerģijas, ūdensapgādes un citu komunālo maksājumu apmaksai. Būtiski, ka tiesības pretendēt uz šo pabalstu nav saistītas tikai ar trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu. Tas nozīmē, ka arī cilvēks, kurš līdz šim nav saņēmis sociālo palīdzību, bet kura ienākumi konkrētajā situācijā vairs nav pietiekami, lai segtu apkures rēķinu, var vērsties pašvaldības sociālajā dienestā.
Tiesības saņemt šo pabalstu tiek noteiktas, individuāli izvērtējot mājsaimniecības materiālo situāciju (materiālā stāvokļa atbilstību normatīvajos aktos noteiktajam), ienākumus un mājokļa izdevumus, proti, vērtējot, vai mājsaimniecība ar tās rīcībā esošajiem līdzekļiem spēj segt izdevumus par mājokli. Lai saņemtu mājokļa pabalstu, sociālajā dienestā jāiesniedz iesniegums, ienākumus apliecinoši dokumenti un dokumenti, kas apliecina mājokļa izdevumus. Tomēr sākotnēji ieteicams vērsties sociālajā dienestā pēc konsultācijas, jo katra situācija ir individuāla.
Mājokļa pabalsta apmērs katrai mājsaimniecībai tiek aprēķināts individuāli. Tas nozīmē, ka nav vienas konkrētas summas, ko varētu saņemt ikviens cilvēks, kurš vēršas pēc palīdzības. Mājokļa pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp garantēto minimālo ienākumu sliekšņu summu mājsaimniecībai, kas reizināta ar normatīvajos aktos noteikto koeficientu, un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem, ņemot vērā arī normatīvajos aktos noteiktos mājokļa izdevumus.
Līdz ar to pabalsta apmēru ietekmē ne tikai pats apkures rēķins, bet arī tas, cik cilvēku ir mājsaimniecībā un kādi ir tās kopējie ienākumi. Tādēļ arī gadījumos, kad divām mājsaimniecībām apkures rēķins ir līdzīgs, saņemtais atbalsts var būt atšķirīgs. Svarīgi arī, ka mājokļa pabalsta aprēķinā var tikt ņemti vērā ne tikai izdevumi par siltumenerģiju, bet arī citi ar mājokli saistīti maksājumi. Tas nozīmē, ka sociālais dienests, izvērtējot cilvēka situāciju, skatās uz mājsaimniecības kopējiem mājokļa izdevumiem un tās iespējām tos segt.
Ja cilvēks jau pirms apkures sezonas sākuma saprot, ka gaidāmos rēķinus, visticamāk, samaksāt nevarēs, Labklājības ministrija aicina neatlikt uz vēlāku laiku palīdzības meklēšanu. Savukārt, ja apkures rēķins jau ir saņemts un kļūst skaidrs, ka tā apmaksai naudas nepietiek, arī šādā situācijā nevajadzētu gaidīt, līdz uzkrājas parāds. Šādā situācijā iedzīvotāji tiek aicināti nekavējoties vērsties pašvaldības sociālajā dienestā, lai speciālisti izvērtētu konkrēto situāciju un nepieciešamības gadījumā lemtu par mājokļa pabalsta vai cita sociālā atbalsta piešķiršanu
