Protesti Honkongā ir nopietns tests Ķīnas prezidentam 0
Jau vairākas nedēļas tūkstošiem protestētāju Honkongā masu demonstrācijās, kurās daždien piedalījās pat vairāk nekā miljons cilvēku, pieprasa atcelt reģionālās valdības likumprojektu par aizdomās turēto personu izdošanu Ķīnai.
Likumprojekta kritiķi uzskata, ka tas var tikt izmantots disidentu izdošanai tiesāšanai Ķīnā.
Pirmdien protestētāji ielauzās reģionālā parlamenta ēkā un pacēla tur britu koloniālā laika karogu ar saukli “Honkonga nav Ķīna”, izaicinot Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu.
Izaicinājums Pekinas varai
Honkongai kā bijušajai Britānijas kolonijai, kas kopš 1997. gada iekļauta Ķīnas sastāvā, ir autonomas teritorijas statuss, atšķirīga tieslietu sistēma, un tās pilsoņi līdz 2047. gadam bauda plašākas tiesības, tajā skaitā preses brīvību, nekā kontinentālajā Ķīnā.
Turpinoties masu demonstrācijām pret reģionālās valdības likumprojektu par aizdomās turēto personu izdošanu Ķīnai, Pekina pagaidām ieņēmusi savaldīgu nostāju bez tiešas iejaukšanās, paužot atbalstu Honkongas pašvaldībai un vainojot nemieros “ārzemju spēkus”. Taču protestiem nerimstoties un demonstrantiem ieņemot reģionālās valdības ēku, uz kuras sienām uztriepti saukļi “Honkonga nav Ķīna”, viņi metuši tiešu izaicinājumu Ķīnas prezidentam Sji Dzjiņpinam, atzīmē aģentūra AFP.
“Tas ir klajš izaicinājums oficiālajai nostādnei “viena valsts, divas sistēmas”, un mēs to kategoriski nosodām,” teikts Ķīnas Valsts padomes Honkongas un Makao lietu biroja paziņojumā.
“Tas ir tiešs izaicinājums Sji Dzjiņpinam, Honkongas valdībai un centrālajai valdībai,” uzskata politiskais apskatnieks Hua Po, paužot Pekinas oficiālo viedokli.
Honkonga ir finanšu centrs
Honkongas iedzīvotāji izvērsa masu demonstrācijas pēc pieaugošām bažām, ka Ķīnas komunistu režīms pakāpeniski drupina kādreizējās pilsētvalsts īpašo statusu. Rietumu analītiķi atzīmē, ka Ķīnas vadonim Sji ir ierobežotas izvēles iespējas reaģēt uz nemieriem Honkongā, jo tieša un brutāla iejaukšanās varētu atbaidīt ārzemju ieguldītājus vienā no pasaules finanšu centriem.
“Pekinas interesēs ir saglabāt Honkongu kā pievilcīgu vietu ārzemju firmām un ieguldītājiem, tāpēc viņi (Ķīnas amatpersonas) nevar rīkoties pārāk skarbi,” intervijā AFP izteicies Honkongas Baptistu universitātes Ķīnas lietu eksperts Žans Pjērs Kabestans.
Pekina pagaidām izmanto cenzūru
Pekina aicinājusi Honkongas varas iestādes izmeklēt “vardarbīgo protestētāju kriminālatbildību un pēc iespējas ātrāk atjaunot sociālo kārtību”.
Ķīnas amatpersonas ir nobažījušās par jebkādu publisku izaicinājumu viņu varai un autoritātei. Ķīnas valsts medijos pēdējās nedēļās nav bijis plašākas informācijas un attēlu par protestiem Honkongā, jo Pekinas cenzori kontrolē diskusiju par šiem notikumiem sociālajos tīklos. Vakar Ķīnas sociālā tīkla “Weibo” dažās vietnēs tika pārraidīta Honkongas administrācijas vadītājas Karijas Lamas preses konference, kurā viņa nosodīja protestētāju “vardarbību”.
“Komunistiskās partijas cenzori nevar riskēt atļaut kontinentālās Ķīnas iedzīvotājiem tikt pievilinātiem ar Honkongas alternatīvu, jo tas apdraudētu komunistu režīmu,” uzskata Ķīnas analītiķis Dons Dze. Cenzūras atļautajos videoierakstu fragmentos bija redzamas tikai protestētāju vardarbības izpausmes, bet ne viņu politiskās prasības. Šādi Ķīnas varas iestādes grib iegūt sabiedrības atbalstu un rast attaisnojumu, lai vērstos pret demonstrantiem, kas prasa demokrātisko brīvību un cilvēktiesību ievērošanu.
Analītiķi atzīmē, ka notikumiem Honkongā ar īpašu uzmanību seko “de facto” neatkarīgajā Taivānā, kam Pekina arī piešķīrusi “Ķīnas īpašā administratīvā rajona” statusu un vairākkārt apliecinājusi vēlmi panākt Taivānas pievienošanu Ķīnai, ja vajadzīgs, izmantojot militāru spēku.
