Foto: Edijs Pālens / LETA

Vai Mākslas akadēmijā būs Dzejas katedra? Kristaps Zariņš, iespējams, īstenos Raiņa ideju 0

Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) rektors Kristaps Zariņš pieļauj iespēju, ka akadēmijā varētu izveidot Dzejas katedru, aģentūrai LETA pastāstīja rektors.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem
Kokteilis
Numeroloģijas tests: aprēķini savu laimīgo skaitli un uzzini, ko tas par tevi atklāj
RAKSTA REDAKTORS
VIDEO. “ASV aizliedz ar likumu, Latvijā tirgo uz katra stūra!” Brīdina par zīdaiņiem bīstamām precēm 13
Lasīt citas ziņas

“Pašreizējā laikmetā rodas dažādas neformālas un reizē pārsteidzošas idejas un domas. Droši vien tas ir jauno garīgo prātu risinājums, lai aktualizētu dzeju un sekmētu sabiedrības vēlēšanos domāt par dzeju un kultūru,” sacīja Zariņš.

Tāpat rektors norādīja, ka ne vienmēr jāliek priekšgalā politiski ekonomiskās kaujas, jo cilvēki, viņaprāt, dzīvo no garīgām, ne praktiskām lietām.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Tie ir gaiši prāti, kuri tiešām domā par kultūru. Vai Dzejas katedra būs akadēmijā, vai būs pieejama virtuāli, tas drīzāk ir organizatorisks jautājums. Svarīgākais jau ir doma,” pastāstīja Zariņš.

Rektors pavēstīja, ka akadēmijā ir humanitāro zinātņu katedra, kur pasniedz gan filozofiju, gan svešvalodas, kā arī semiotiku, ētiku un estētiku, tāpēc viņš neizslēdz iespēju arī par Dzejas katedras izveidi.

“Viss ir iespējams. Kad doma no garīgās matērijas pārvēršas materiālajā, tad visādi var notikt,” teica Zariņš.

Mākslas akadēmijas rektors norādīja, ka jebkura programma ir jālicencē, bet, ja ir vēlēšanās un vajadzība, Dzejas katedras izveidošana ir iespējama.

Tāpat viņš uzsvēra, ka 7.septembrī notiks tikšanās ar idejas autoriem, lai pārrunātu Dzejas katedras izveidošanas iespējas.

Kā ziņots, pašmāju dzejnieki aicinājuši LMA rektoru Zariņu dibināt Dzejas katedru, aģentūrai LETA pastāstīja idejas aizstāvis Raimonds Ķirķis.

Viņš skaidroja, ka ideja patiesībā radusies pirms aptuveni 100 gadiem, kad Rainis aicināja dzejnieku Eiženu Bergu kļūt par šādas Dzejas katedras vadītāju. Tajā laikā akadēmija neatbalstīja šādu ideju, tāpēc katedras izveide nerealizējās, klāstīja Ķirķis.

“Nesen bija Bergam veltīta izstāde un pētnieku grupa, meklējot materiālus arhīvos, atrada šo ideju par Dzejas katedru kā daļu no LMA. Tā kā šogad akadēmija svin simtgadi, nolēmām aicināt akadēmiju un tās rektoru apsvērt ideju par tādas katedras dibināšanu šogad,” skaidroja Ķirķis.

Latvijas dzejnieki ir izveidojuši manifestu, ar kuru pieprasa dibināt Dzejas katedru, un 7.septembrī tiksies ar LMA rektoru, lai apspriestu šīs idejas realizācijas iespējas. Ķirķis stāstīja, ka 7.septembra vakarā tiks organizēta “Dzejnieku diskotēka”, kurā idejas aizstāvji vāks parakstus par atbalstu katedras dibināšanai.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.