Vai priekšnieks drīkst rakstīt “WhatsaApp” no agra rīta līdz vēlam vakaram: 5 jautājumi par attālināto darbu 10
Maija Pastare, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Ārkārtējās situācijas laikā darba devējam ir noteikts pienākums nodrošināt darbiniekiem attālinātā darba iespējas, ja darba specifika to pieļauj un darbiniekam ir iespējas mājās pilnvērtīgi strādāt. Līdz ar to radušies jautājumi tieši attālinātā darba sakarībā.
1. Vai priekšnieks drīkst man zvanīt, rakstīt lietotnē WhatsaApp par darba jautājumiem no agra rīta līdz vēlam vakaram?
Līdz ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību mēs esam nepārtraukti sasniedzami. Iespējams, tāpēc arī zūd robeža starp darba un atpūtas laiku. Tomēr darba attiecībās tā nedrīkst būt. Arī attālināta darba gadījumā jāievēro darba un atpūtas laika nosacījumi, kas parasti ir ierakstīti darba līgumā, darba kārtības noteikumos vai citā iekšējā normatīvajā aktā.
Tikai darba laikā darbinieks atrodas darba devēja rīcībā, tāpēc darba jautājumi jārisina noteiktajā darba laikā. Pārējais ir atpūtas laiks, kuru darbinieks drīkst izmantot pēc saviem ieskatiem.
Darbadienas laikā jāievēro arī pusdienas pārtraukums.
Darba devējs un darbinieks var vienoties par elastīgu darba laiku. Tomēr arī tādā gadījumā abām pusēm jānosaka pieņemamais darba laiks. Turklāt darba devēja pienākums ir nodrošināt precīzu darba laika uzskaiti.
2. Vai man samaksās par nostrādātajām virsstundām?
Par virsstundu darbu darbiniekam un darba devējam jāvienojas rakstiski. Tas ir svarīgi arī attālināta darba gadījumā, lai neveidotos situācija, ka bez saskaņošanas ar darba devēju darbinieks strādā virsstundas vai veic darbu nakts laikā, par ko darba devējam atbilstīgi ir jāpiemaksā.
Ja abas puses ir vienojušās par virsstundu darbu, tad darba devēja pienākums ir tās uzskaitīt un apmaksāt Darba likumā noteiktajā kārtībā.
3. Vai man pienākas kompensācija par personiskā datora izmantošanu un internetu, strādājot mājās?
Ideālā variantā darba devējs izsniedz darbiniekam nepieciešamo tehniku: datoru, printeri, mobilo telefonu, kancelejas preces un citu nepieciešamo darba aprīkojumu, piemēram, darbagaldu, krēslu.
Tomēr, ja darbinieks izmanto savu darba aprīkojumu, tad darba devējam ir pienākums atlīdzināt tos darbinieka izdevumus, kuri atbilstīgi darba līguma noteikumiem nepieciešami darba veikšanai vai arī radušies ar darba devēja piekrišanu. To paredz Darba likuma 76. pants.
Līdz ar to gan personiskā datora izmantošana, gan interneta pieslēgums, gan citi izdevumi darba veikšanai ir kompensējami. Tikai par to jāvienojas darba līgumā. Protams, kompensācija par datoru būs atbilstīgi noteiktajai nolietojuma normai, bet interneta pieslēguma lietojums aprēķināts proporcionāli nostrādātajām darba stundām.
4. Man ir darbnespējas lapa, taču priekšniece uzskata, ka no mājām var strādāt arī slimības laikā.
Šāda darba devēja rīcība ir prettiesiska. Ja ārstniecības persona izdevusi darbnespējas lapu, tas ir dokuments, kas norāda par darbspēju zudumu noteiktā laika periodā. Darba devējam nav tiesību ignorēt darbinieka slimību, pat ja ir noteikts attālinātais darbs no mājām un šķietami darbinieks varētu pildīt darba pienākumus. Darba devējs nedrīkst darbiniekam radīt nelabvēlīgas sekas, ja darbinieks atsakās strādāt slimības laikā. Jāatgādina, ka vienlaikus darbinieks nevarēs saņemt gan slimības naudu, gan darba algu.
5. Strādāju attālināti, tomēr reizi nedēļā nepieciešams būt darba telpās. Darba devējs ir izdevis rīkojumu, ka uz darbu aizliegts braukt ar sabiedrisko transportu.
Darba devējs drīkst izdot rīkojumus, kas tieši attiecas uz darba pienākumu veikšanu vai precizē darba kārtības vai darbinieku uzvedības noteikumus uzņēmumā. Taču darba devējam nav tiesību rīkojuma veidā aizliegt izmantot sabiedrisko transportu, dodoties uz darbavietu. Tas varētu būt tikai kā ieteikums. Protams, jāievēro pašlaik valstī noteiktā ārkārtējā stāvokļa noteikumi un epidemioloģiskās drošības pasākumi.
