Publicitātes foto

Vai tiešām dzīvojam Matriksā? Pasaules simulācijas teorijas no 18. gadsimta līdz mūsdienām 0

NEREĀLĀ REALITĀTE

Autors – Anda Kaļinka

Jau sensenos laikos cilvēkiem ienāca prātā ķecerīga doma, ka tas, ko dēvējam par realitāti, ieskaitot mūs pašus, var nemaz nebūt tik reāls. Parādoties datoram, kas ietver sevī neskaitāmas virtuālās pasaules, šī ideja ieguva jau gluži citus apveidus. Vai mūsu pasaule patiešām var izrādīties tikai datorgrafika, virtuālā realitāte vai matrice?

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

Filosofi sen jautājuši: vai patiešām pastāv viss, kas atrodas mums apkārt? 1999. gada martā kino ekrānos parādījās filma “Matrikss”, kas tūlīt kļuva par kulta parādību, piesakot jaunās tūkstošgades iestāšanos. Ietērpta asa sižeta formātā un paspilgtināta ar revolucionāriem specefektiem, filmā apspēlēta dīvaina un ļoti satraucoša ideja: ja nu mēs dzīvojam programmā, kāda cita radītā realitātē – “matricē”? Ideja aizrāva daudzus, sak, un ja nu filmas radītāji nemaz nav tālu no patiesības?

Koncepcija par iespējamo mūsu pasaules iluzoritāti galēji radikālu formu ieguva solipsisma veidā, kura pamatus 18. gadsimta sākumā izklāstīja franču ārsts Klods Brunē. Līdzīgi domājuši arī izcili mūsdienu zinātnieki.

CITI ŠOBRĪD LASA

Piemēram, Pols Deiviss kā solipsisma teorijas piekritējs, ir pārliecināts, ka mūsu realitāte ir tikai virtuāla programma. Solipsisma piekritēji uzskata, ka vienīgā realitāte, kas droši eksistē ikvienam no mums, ir mūsu iekšējā subjektīvā pasaule. Lai arī daudzi šīs teorijas kritiķi to pielīdzina galējam egoismam un pilnvērtīgam bezprātam, taču tās pamatā ir veselā saprāta kodols. Lai arī subjektīva, tomēr mūsu iekšējā pasaule ir mums vienīgā pieejamā realitātes uztveres koordinātu plakne. Zināms, ka personiskā uztvere ir unikāla un mainīga, atkarīga no daudziem faktoriem, tādēļ nekad nevaram būt droši par to, ka informāciju, kas nāk no apkārtējās pasaules, uztversim vienādi. Mēs esam gluži kā sirgstošie: raugi, ir tādi daltoniķi, kuri neatšķir krāsas, bet ir tādi, kuri – gluži otrādi – saredz krāsu toņus tur, kur normāli cilvēki redz tikai vienu krāsu. Kurš tad ir tuvāk patiesai realitātei? Un vai patiesā realitāte vispār eksistē tādā veidā, kā mēs to iedomājamies?

Protams, filma “Matrikss” ir tikai māksliniecisks tēls, taču tā iedvesmoja zinātniekus aizdomāties par satraucošu jautājumu: kādas ir reālā un iluzorā attiecības mūsu pasaulē? Atbildes – ļoti negaidītas!