Vai veikalā drīkst fotografēt? 26
Madara Briede, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
“Dažkārt veikalos, fotografējot preces vai produktus, kā arī uzņemot pašbildes, tiek saņemts aizrādījums, bet citās vietās personāls to redz un neiebilst. Kādi noteikumi jāievēro attiecībā uz fotografēšanu veikalos?” – jautā Sintija no Rīgas.
Viens no galvenajiem aspektiem, kura dēļ daudzos veikalos ir liegts veikt foto vai video fiksācijas, ir personas datu aizsardzība. Publiskā vietā kadrā var nokļūt nejauši cilvēki, kuri nav devuši atļauju sevis fotografēšanai vai filmēšanai. Tāpēc ļoti rūpīgi jāizvērtē, vai uzņemtie kadri ir personas datu apstrādes materiāls un kāds ir mērķis – vai to paredzēts nodot trešajām personām, vai tas tiks publicēts internetā u.tml.
Datu valsts inspekcijā skaidro: ja uzņemtajā attēlā nav atpazīstama kāda persona ne tieši, ne netieši, uz šādu attēlu un tā izmantošanu nevar attiecināt Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasības. Savukārt, ja persona fotografē vai filmē citus cilvēkus un viņus var redzēt attēlā, šāda rīcība ir uzskatāma par personas datu apstrādi.
Svarīgs izmantošanas nolūks
Taču regula neattiecas uz tādu personas datu apstrādi, ko veic fiziskā persona tikai personīga vai mājsaimnieciska pasākuma gaitā, piemēram, fotografē vai filmē sevi pašu vai kaut ko, lai parādītu saviem radiniekiem vai draugiem, lai ievietotu fotoattēlus vai video mājas albumos, vai iemūžina privātus pasākumus. Tātad tas, vai uz publiskā telpā uzņemtu fotoattēlu ir attiecināmi regulas nosacījumi, atkarīgs no tā izmantošanas nolūka.
Ja attēls vai video paredzēts profesionālai vai komerciālai darbībai, uz šādu apstrādi ir attiecināmi visi regulas noteikumi. Gadījumā ja privātpersona iegūto fotoattēlu vai video ierakstu publicē vai nodod trešajām personām (tas nav paredzēts profesionālai vai komerciālai darbībai), attiecībā uz iespējamo personas goda un cieņas aizskaršanu jāzina, ka jebkurai personai ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar personas godu un cieņu, ja ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai.
Īpašnieks ir tiesīgs aizliegt
Taču gan tirdzniecības, gan jebkura cita uzņēmuma īpašnieks ir tiesīgs pieņemt saistošos noteikumus par kārtību savā īpašumā, to skaitā vai tur drīkst fotografēt vai filmēt. Tātad, pat ja fotografējamais objekts ir tikai prece un kadrā nenonāk nejauši cilvēki, veikala īpašnieks var aizliegt veikt foto vai video fiksāciju sava īpašuma teritorijā. Ja privātpersona vēlas veikalā fotografēt vai filmēt kādu preci vai produktu, jāsaņem konkrētās tirdzniecības vietas personāla, uzņēmuma administrācijas vai vadības atļauja. Turklāt var tikt saņemts arī liegums to darīt.
Ļoti daudzās tirdzniecības vietās pie ieejas atrodas norādes, ka fotografēt un filmēt ir aizliegts. Arī lielākajos tirdzniecības centros to atļauts darīt, vien saskaņojot ar administrāciju. Šāda prakse tiekot īstenota drošības apsvērumu dēļ un saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu, lai nodrošinātu, ka veikalu apmeklētāju fotogrāfijas netiek publicētas bez viņu piekrišanas, kā arī pamatojoties uz komercnoslēpumu. Taču esot arī izņēmumi, kad dažādu pasākumu vai reklāmas kampaņu laikā tirdzniecības centru klientiem fotografēšana lielveikalu telpās tomēr ir atļauta. Dažos tirdzniecības centros paši nomnieki jeb atsevišķu veikalu administrācija nosaka rīcību konkrētajās platībās. Tāpēc, piemēram, fotografējot kādu preci, viena veikala personāls to redz un neiebilst, bet citā veikalā pārdevēji to darīt liedz.
