Sausā vasara pagājusi. Kādi ir zaudējumi, vai rokas nenolaižas? 0
Zigfrīds Cēsnieks, Bauskas novada Brunavas pagasta zemnieku saimniecības “Ķērpji” pārvaldnieks:
“Mēs savā saimniecībā audzējam kviešus, auzas, rapsi un pupas, šogad kopplatība sasniedza 500 hektārus. Mūspusē sausums valdīja ilgi, patiesībā tikai nesen beidzās. Protams, ražas zaudējumi ir lieli: 20 – 25 procentu apmērā. Tāda tā lauksaimniecība ir – nekad iepriekš nevari zināt, kādi būs laika apstākļi. Rokas nolaist nedrīkst, jādzīvo tālāk. 18. septembrī pabeidzām ziemāju sēju, arī pavasarī sēsim. Ceram, ka būs labāk.”
Andris Felss, Krustpils novada zemnieku saimniecības “Vīnkalni” īpašnieks: “Salīdzinājumā ar iepriekšējo rudeni kopraža ir par 1000 tonnām mazāka. Graudu audzētājiem pēdējie divi gadi bijuši smagi. Oktobrī ES Lauksaimniecības ministru padomē notiks sarunas par atbalstu Eiropas lauksaimniekiem, jo sausums skāris daudzas valstis. Grūti prognozēt, ko spēs panākt mūsu ministrs Jānis Dūklavs, cerība, protams, ir. Jāturas!”
Jānis Dzenis, Kokneses novada zemnieku saimniecības “Kalnavoti” īpašnieks: “Domāju, ka neko īpašu Dūklavs paprasīt nevar, jo sausuma katastrofa skārusi visu Eiropu. Zaudējumi rēķināmi milzīgās summās. Un patiesībā kompensācijas nav tā labākā izeja – vieni dabū, otri nedabū, izmaksā haotiski. Tāpēc uzskatu, ka vajadzētu dzīvot nevis no rokas mutē, bet gan ar tālāku domu. Vajadzētu riska fondu. Mums jābūt gataviem, ka tāda vai citāda katastrofa var skart vienmēr. Pašiem zemniekiem jābūt gataviem, un valstij jābūt gatavai. Valsts lauksaimniekiem savus solījumus pa īstam nav pildījusi. Jāsaimnieko gudrāk – ņemot vērā riskus. Par savu saimniecību saku tā – mēs izkulsimies, uz atbalstu nepretendēju. Mums šogad labi padevās zirņi, griķi, arī vasaras rapsis.”
Guntis Cēsnieks, Talsu novada Vandzenē:
“Vasaras bumbieri auga slikti, agri nogatavojās, ļoti īsu laiku bija lietojami, daudz aizgāja bojā. Toties rudens un ziemas bumbieru raža bija ļoti laba. Strādājam, nežēlojamies.”
