Valdība atbalsta Biķernieku sporta kompleksa zemes atpirkšanu no miljonāriem 0
Ministru kabinets šodien konceptuāli atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) priekšlikumu par 3,55 miljoniem eiro atpirkt privātpersonām piederošo zemi Biķernieku sporta kompleksā, tādējādi pilnībā pārņemot šo kompleksu valsts īpašumā.
Pēc SM sniegtās informācijas, patlaban Biķernieku sporta bāzes teritorija kopā aizņem 128,15 hektārus zemes, kas sastāv no pieciem zemes gabaliem. No tiem viens pieder SM, divi – Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD), bet atlikušie divi – privātpersonām. Iepriekš izskanējis, ka šie īpašumi pieder miljonāriem Guntim Rāvim, Igoram Skokam un Andrim Putānam.
Uz privātpersonām piederošajiem zemesgabaliem atrodas CSDD piederošas būves, proti, uz viena īpašuma atrodas deviņas būves, bet uz otra – 43 būves, kas tiek izmantotas sporta bāzes darbības nodrošināšanai. Uz privātpersonām piederošās zemes atrodas liela daļa Biķernieku sporta bāzes darbības nodrošināšanai un attīstībai svarīgu būvju, tostarp daļa autošosejas un vēsturiskās kartinga trases, spīdveja stadions, kā arī ar tiem saistītās komunikācijas, tribīnes un citi infrastruktūras objekti, kuri nepieciešami kompleksa darbības nodrošināšanai.
Ministrijā atzina, ka piespiedu dalītās īpašuma tiesību attiecības būtiski apgrūtina Biķernieku sporta bāzes uzturēšanai un attīstībai nepieciešamo būvdarbu, tostarp rekonstrukcijas darbu veikšanu un nenodrošina sporta bāzes ilgtermiņa attīstību.
Vai valstij par 3,55 miljoniem eiro būtu jāatpērk zeme no trim miljonāriem?
“CSDD, ieguldot savus līdzekļus, ir veikusi sporta bāzes sakārtošanas un renovācijas darbus, tādā apmērā, kā to pieļāva pašreizējais zemes lietojuma tiesību likumiskais un līgumiskais noregulējums.
Tomēr privāto zemesgabalu īpašnieki nav ieinteresēti sporta bāzes attīstībā.
Pārtraucot sporta bāzes turpmāko attīstību, ieguldīto līdzekļu izmantošanas efektivitāte būtu zema, turklāt ierobežotās iespējas realizēt nepieciešamos remontdarbus rada bojājumu risku arī jau sakārtotajiem objektiem,” norādīja SM.
Ministrijā arī informē, ka Biķernieku sporta bāzes attīstīšanai iecerēti divi projekti – jaunas kartinga trases izveidošana un velotreka un tā apkārtnes infrastruktūras izbūve.
Lai risinātu problēmas ar īpašumu un tā attīstīšanu, SM piedāvās valdībai lemt par diviem scenārijiem. Pirmais paredz saglabāt dalītās īpašuma tiesību attiecības, ko SM neuzskata par efektīvu risinājumu.
“Ņemot vērā citu dalītā īpašuma īpašnieku atklāto nostāju pret sporta bāzes kopējo funkcionalitāti un atsevišķu infrastruktūras objektu attīstību, kā arī līdz šim publiski pausto viedokli un pretdarbību nomas attiecību ietvaros, tajā skaitā nesaskaņojot nekādas būvniecības ieceres, apbūves tiesību nodibināšana ir praktiski neiespējama, tādējādi sporta bāzes attīstības projekta realizācija ir apdraudēta,” atzina SM.
Savukārt otrs risinājums, ko atbalsta SM un kam neiebilst Finanšu ministrija, paredz iegūt valsts īpašumā privātpersonām piederošo zemi.
Atbilstoši SIA “Interbaltija” veiktajam novērtējumam, privātpersonām piederošās zemes vērtība aplēsta 3,55 miljonu eiro apmērā.
Tomēr zemes īpašnieki ir izteikuši piedāvājumu atsavināt zemes gabalus par cenu, kas atbilst SIA “Vestabalt” 2018.gada beigās veiktajam novērtējumam, proti, viena zemes gabala cena aplēsta 1,7 miljonu eiro apmērā, bet otra – deviņu miljonu eiro apmērā. SM gan uzskata, ka abu atsavināšanai paredzēto nekustamo īpašumu kopējā vērtība ir 3,55 miljoni eiro.
Nekustamo īpašumu atsavināšanai nepieciešamās izmaksas plānots segt no valsts budžetā ieskaitāmajām CSDD dividendēm.
Atrisinot zemes īpašumtiesību jautājumu, kartinga trases, velotreka un tā apkārtnes infrastruktūras izbūves projektu realizāciju varētu sākt 2021.gadā.
Velotreka un apkārtnes infrastruktūras projekta izstrāde izmaksātu 600 000 eiro, projekta izstrādei izmantojot CSDD finansējumu. SM norādīja, ka līdzekļus velotreka un tā infrastruktūras izbūvei nepieciešams piesaistīt Riteņbraukšanas federācijai, un to apmērs būtu 6-7 miljoni eiro, kas precizējams pēc projekta izstrādes.
Valdība šodien konceptuāli atbalstīja ziņojumā “Par Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta realizēšanas modeli” ietverto risinājumu – sabiedrības vajadzību nodrošināšanai nepieciešamā sporta objekta attīstības projekta realizēšanu, iegūstot valsts īpašumā projekta realizēšanai nepieciešamo zemi.
Rīkojuma projektā norādīts, ka, ņemot vērā plānoto provizorisko ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci, jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu nekustamo īpašumu atsavināšanas izdevumu segšanai 2021.gadā un turpmākajos gados jāskata MK likumprojekta “Par valsts budžetu 2021.gadam” un likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam” sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem.
SM atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumam uzdots sākt paredzēto Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta īstenošanai nepieciešamo nekustamo īpašumu apzināšanu un atlīdzības noteikšanu par atsavināmajiem nekustamajiem īpašumiem.
Turklāt ministrijai līdz 2020.gada 1.oktobrim jāiesniedz MK lēmumu par noteikto atlīdzības apmēru par atsavināmajiem nekustamajiem īpašumiem.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka 2018.gadā uzņēmēji Rāvis, Skoks un Putāns, kuri visi tikuši minēti Latvijas miljonāru sarakstos, vērsās Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) ar aicinājumu pārtraukt nacionālās sporta bāzes statusu daļai viņiem piederošās zemes pie Biķernieku trases. Uz jautājumu, kādi ir pašu zemes īpašnieku plāni par minētās zemes tālāku izmantošanu, piemēram, vai īpašnieki minēto zemi plāno izmantot komercdarbībai vai vēlas par to saņemt lielāku nomas maksu, zemes īpašnieku pārstāve pēc būtības skaidrību neviesa.
Savukārt CSDD pārstāvji atzinuši, ka kopš direkcija pārņēma Biķernieku trases apsaimniekošanu, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai. “Jau pārņemot šo trasi apsaimniekošanā, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai. Īpašnieki nav slēpuši neapmierinātību, ka trase tika nodota CSDD. Viņu mērķis bija novest trasi līdz bankrotam un iegūt trases zemi savā īpašumā. Pārņemot trasi, viņu nodomi tika izjaukti, pasargājot trasi no bankrota,” skaidroja CSDD.
