Valdība atbalsta “Klimata plānu”, kura realizācijai nepieciešami 10 miljardi eiro 8
Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto “Nacionālais enerģētikas un klimata plānu 2030.gadam” (NEKP 2030).
Pēc plāna apstiprināšanas tas tiks iesniegts Eiropas Komisijai (EK). Savukārt plāna īstenošanu koordinēs un uzraudzīs premjera vadītā Nacionālā enerģētikas un klimata padome.
Plāna īstenošanai nepieciešami 10 miljardi
NEKP 2030 būs galvenais dokuments ilgtermiņa enerģētikas un klimata politikas formulēšanai. Plāna ilgtermiņa vīzija ir ilgtspējīgā, konkurētspējīgā un drošā veidā veicināt klimatneitrālas tautsaimniecības attīstību.
Kopumā plāna īstenošanai nepieciešamais finansējums ir teju 10 miljardi eiro.
Lai īstenotu NEKP 2030 ietvertos pasākumus un uzdevumus, plānots izmantot valsts un pašvaldību budžeta finansējumu, kā arī nacionālo līdzfinansējumu Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējumu projektiem, gan piesaistīt ES finanšu vai citu finansējuma avotu līdzekļus un privāto kapitālu, atkarībā no pasākuma rakstura.
Zaļinās nodokļus
Viens no plāna priekšlikumiem paredz “zaļināt” nodokļu sistēmu. Plāna projektā norādīts, ka pēc būtības regulēt un ietekmēt energoresursu patēriņu var akcīzes nodoklis par naftas produktu un dabasgāzes izmantošanu, dabas resursu nodoklis (DRN) par CO2 emisijām un transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis (TEN).
Kā viens no galvenajiem pasākumiem, kādā veidā ar nodokļa sloga nepalielināšanu varētu veicināt energoefektivitātes uzlabošanas vai atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģiju uzstādīšanas pasākumus, esot izvērtēt iespēju pārskatīt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumu nodokļu politikas pamatnostādņu un pašvaldību ietvaros, teikts plānā.
NEKP 2030 arī paredzēts veicināt vēja un saules enerģijas ražošanu. “Izmaksas elektroenerģijas ražošanai sauszemes vēja parkos ir ievērojami samazinājušās un jaunākie pētījumi liecina, ka tās ir lētākās starp visiem jaunuzstādīto tehnoloģiju, tostarp fosilā kurināmā tehnoloģiju, veidiem elektroenerģijas ražošanai,” piebilda ministrijā.
Resursu efektīva izmantošana
Plāna mērķi ir veicināt resursu efektīvu izmantošanu, kā arī to pašpietiekamību un dažādību, nodrošināt resursu, un it īpaši fosilu un neilgtspējīgu resursu, patēriņa būtisku samazināšanu un vienlaicīgu pāreju uz ilgtspējīgu, atjaunojamu un inovatīvu resursu izmantošanu, kā arī stimulēt tādas pētniecības un inovāciju attīstību, kas veicina ilgtspējīgas enerģētikas sektora attīstību un klimata pārmaiņu mazināšanu.
Lai sasniegtu minētos mērķus, plānā iekļauts saraksts ar 104 pasākumiem, kas sadalīti 12 rīcības virzienos. Starp tiem ir ēku energoefektivitātes uzlabošana, neemisiju tehnoloģiju izmantošanas veicināšana elektroenerģijas ražošanā, energoefektivitātes uzlabošana un atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģiju izmantošanas veicināšana siltumapgādē un aukstumapgādē un rūpniecībā un transportā, enerģijas pašražošanas un pašpatēriņa veicināšana.
Tāpat starp pasākumiem ir enerģētiskā drošība un neatkarība, pilnīga enerģijas tirgu integrācija, infrastruktūras modernizācija, atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošanas efektivitātes uzlabošana un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšana, resursu efektīva izmantošana un SEG emisiju samazināšana lauksaimniecībā, ilgtspējīga resursu izmantošana, SEG emisiju samazināšana un CO2 piesaistes palielināšana mežsaimniecībā.
