Foto: Panthermedia/Scanpix/LETA

Valdība atbalsta virzību mākslīgā intelekta plašākai izmantošanai 0

Ministru kabinets otrdien apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par mākslīgā intelekta risinājumu attīstību, kas ir pirmais dokuments publiskajā pārvaldē Latvijā, kas sniedz ieskatu mākslīgā intelekta risinājumu izmantošanas potenciālā, iespējās un riskos.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Ziņojuma mērķis ir veicināt mākslīgā intelekta tehnoloģiju ieviešanu gan valsts pārvaldē, gan Latvijas tautsaimniecībā kopumā.

Kā norāda VARAM, paredzams, ka nākotnē mākslīgais intelekts būs vadošā tehnoloģija, kas līdzās trīsdimensiju (3D) un četrdimensiju (4D) drukai, gēnu inženierijai, materiālu zinātnei, 5G sakariem un citām tehnoloģijām būs par pamatu “ceturtajai rūpnieciskajai revolūcijai”, kas izmainīs ne tikai pasaules ekonomiku, bet arī sabiedrību un, aizvien vairāk ienākot mūsu ikdienā, veicinās ne tikai tehnoloģiskas, bet arī sociālās pārmaiņas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Informatīvais ziņojums paredz noteikt mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanu kā vienu no publiskās pārvaldes prioritātēm, ko VARAM ietvers, sagatavojot “Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam”.

Tas būs pirmais plānošanas dokuments, kur tiks ietvertas pārresoru aktivitātes mākslīgā intelekta jomā. Līdz 1.jūnijam Ministru kabinetā ir jāiesniedz arī informatīvais ziņojums ar rekomendācijām valsts pārvaldes komunikācijai mākslīgā intelekta jomā.

Informatīvajā ziņojumā arī noteikta turpmākā valsts politika mākslīgā intelekta risinājumu izmantošanā un definēta rīcība mākslīgā intelekta risinājumu izmantošanas veicināšanā tuvāko trīs gadu periodā.

Piemēram, ziņojumā ietverts uzdevums ministrijām izvērtēt iespēju izmantot mākslīgo intelektu valsts pārvaldes uzdevumu automatizācijā, plānojot nacionālo vai nozares attīstību, kā arī izvērtēt saistītos izdevumus 2020.-2029.gada valsts budžetu un Eiropas Savienības fondu plānošanas procesā.

Savukārt VARAM kā vadošajai iestādei mākslīgā intelekta risinājumu attīstības un ieviešanas jautājumos valsts pārvaldē līdz 30.decembrim jāsagatavo izmaiņas Latvijas e-indeksā, to papildinot ar mākslīgā intelekta raksturojošiem rādītājiem.

Ministrija informē, ka, lai efektivizētu lēmumu pieņemšanas procesus valsts pārvaldē, jāveicina “mašīnmācīšanās risinājumu” iekļaušana šajos procesos.

VARAM gan norāda, ka jau šobrīd mākslīgā intelekta risinājumi tiek izmantoti Latvijas valsts pārvaldē, piemēram, Uzņēmumu reģistra un Valsts ieņēmumu dienesta klientus apkalpo virtuālie asistenti, un paralēli tiek veidots universāls virtuālais asistents valsts pārvaldei, ko varēs izmantot visas iestādes.

Reklāma
Reklāma

Tāpat darbojas “www.hugo.lv” tīmekļvietne, kas nodrošina tulkošanu uz/no angļu un krievu valodām, atpazīst audio tekstus un spēj izrunāt drukāto tekstu.

Savukārt, VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” izmanto ceļu satiksmes uzraudzības risinājumu automatizētai auto numuru atpazīšanai fotoradaros. Pateicoties tam, ceļa posmos, kuros uzstādīti šie fotoradari, negadījumu skaits samazinājies par 43%, bet bojā gājušo skaits samazinājies par 87%, liecina 2018.gada dati.

Kopumā plānots, ka nākotnē mākslīgā intelekta risinājumi ļaus piedāvāt individualizētus un proaktīvus valsts un pašvaldību pakalpojumus. VARAM apgalvo, ka darbs šajā virzienā jau ir sācies un, lai nodrošinātu ērtāku un pilnvērtīgāku valsts un pašvaldību pakalpojumu izmantošanu, portālā “www.latvija.lv” ir paredzēts veidot risinājumu, kas “proaktīvi” piedāvās lietotājiem pakalpojumus, balstoties uz lietotāja sociālekonomisko profilu un dzīves situāciju.

Ministra Jura Pūces (AP) ieskatā, mākslīgais intelekts arvien straujāk virzīs uz priekšu valsts tehnoloģisko progresu, “pilnveidojot mūsu dzīves telpu, radot jaunas profesijas un attīstības iespējas gan vides aizsardzībā, gan veselības aprūpē, gan saudzīgā lauksaimniecībā, kā arī citās jomās”.