Rīgas lidosta. “airBaltic” lidmašīnas.
Rīgas lidosta. “airBaltic” lidmašīnas.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Valdība plāno lemt par atbalstu valsts kapitālsabiedrībām krīzes seku mazināšanai 0

Valdība plāno lemt par atbalstu valsts kapitālsabiedrībām Covid-19 radītās krīzes seku mazināšanai, sacīja Finanšu ministrijā (FM).

Reklāma
Reklāma
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 174
TV24
Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 115
Lasīt citas ziņas

FM norādīja, ka sākotnēji valdībai bija svarīgi nodrošināt, ka tiek mazināta Covid-19 radītā negatīvā ietekme uz privātajā sektorā strādājošajiem, bet paralēli tiek spriests par to, kā krīzes situācijā palīdzēt valsts kapitālsabiedrībām.

Šonedēļ, 24.martā, notikušajā valdības sēdē tika lemts par atbalsta sniegšanu divām transporta jomā strādājošām valsts kapitālsabiedrībām, proti, par sešiem miljoniem eiro tika palielināts VAS “Latvijas Gaisa satiksme” pamatkapitāls un, kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, tika arī spriests par “airBaltic” pamatkapitāla palielināšanu, lai “airBaltic” varētu veikt aizņēmuma maksājumus.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lai arī konkrēti lēmumi par nacionālās aviosabiedrības pamatkapitāla palielināšanu vēl nav pieņemti, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) aģentūrai LETA sacīja, valdība šo otrdien uzklausīja informatīvo ziņojumu par to, kāda ir situācija “airBaltic”, un paredzams, ka attiecībā uz uzņēmumu gaidāmi vairāki lēmumi. “Tas nebūs viens lēmums – tad, kad lēmums būs, tad arī informēsim,” teica Linkaits.

Viņš piebilda, ka patlaban tiek gatavoti dokumenti izskatīšanai Ministru kabinetā gan par “airBaltic”, gan par Rīgas lidostu, gan arī “Latvijas pastu” un citiem uzņēmumiem.

Vaicāts, vai šiem uzņēmumiem risinājums arī būs pamatkapitāla palielināšana, Linkaits norādīja, ka katram uzņēmumam tiks rasts atšķirīgs risinājums. “Risinājums būs atkarīgs no tā, kāds iepriekš ir bijis finansēšanas avots. Un atkarībā no tā, kāda veida atbalsts uzņēmumam ir vajadzīgs. Un kas ir vajadzīgs naudas plūsmas uzturēšanai,” skaidroja satiksmes ministrs.

“airBaltic” vadītājs Martins Gauss aģentūrai LETA stāstīja, ka patlaban aviosabiedrība ir ierobežotas iespējās aizņemties.

“Kredītu ņemšanā šajā gadījumā ir visai komplicēts process. Visefektīvākais veids ir uzņēmuma pamatkapitāls, jo tad abi akcionāri var veikt ieguldījumus pamatkapitālā, lai stiprinātu uzņēmuma bilanci [..] Mēs savus akcionārus oficiāli esam informējuši, ka mums būs vajadzīga palīdzība. Taču reālās vajadzības būs atkarīgas no tā, kā attīstīsies krīze. Mūsu kontos joprojām ir vairāk nekā 100 miljoni eiro, jo pērn mēs emitējām obligācijas. Taču mēs akcionārus informējām, ka palīdzība mums būs nepieciešama, lai mēs varētu darboties ilgtermiņā un saglabāt spēcīgas pozīcijas,” klāstīja Gauss.

Reklāma
Reklāma

“airBaltic” reģistrēta 1995.gadā un tās pamatkapitāls ir 256,473 miljoni eiro, liecina “Firmas.lv” informācija. Uzņēmuma apgrozījums pērn bija 508,955 miljoni eiro, kas ir pieaugums par 23%, bet uzņēmuma zaudējumi pagājušajā gadā sasniedza 7,7 miljonus eiro pretēji 5,4 miljonu eiro peļņai 2018.gadā.

Latvijas valstij pieder 80,05% “airBaltic” akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam “Aircraft Leasing 1” – gandrīz 20% akciju.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.