Valdis Turlais: Transformācijas gads pārtikas tirgotājiem 1
Autors: Valdis Turlais, “Rimi Latvia” valdes priekšsēdētājs
Aizvadītais gads pārtikas mazumtirdzniecības nozarei ir devis sava veida atelpu no krasām ārējām pārmaiņām, ļaujot tirgus spēlētājiem koncentrēties uz sava biznesa izaugsmi.
Tomēr tas nekādā ziņā nedod iemeslu atslābt. Jebkura biznesa attīstībai ir sava veida sirds ritms, kurā var redzēt gan vienmērīgu treniņu režīma līkni savas darbības stiprināšanai, gan arī intensīvākas slodzes izraisītus pīķus jeb izaicinājumus.
Šogad pārtikas mazumtirdzniecības nozarē sagaidāms straujāka dzīves ritma sākums, kas gan tirgotājiem, gan arī patērētājiem nozīmēs ierastās realitātes pārskatīšanu.
Protams, galvenais fokusa punkts nemainās – tās joprojām ir pircēja vēlmes un modernais dzīves ritms.
Tomēr pircējs pēdējo pāris gadu laikā ir evolucionējis gan savās vērtībās, gan arī uzvedībā. Attiecīgi mainās visa mazumtirdzniecības nozare, piedāvājot jaunu iepirkšanās pieredzi, kas sniedzas tālu ārpus ierastā veikala sienām.
Savukārt sabiedrības briedums rada daudz lielāku pieprasījumu pēc pašu veselībai un apkārtējai videi draudzīgākiem risinājumiem.
Tādēļ šogad sastapsimies ar virkni faktoru, kas darbosies kā nozares transformācijas katalizatori – tehnoloģiju attīstība, jaunu spēlētāju ienākšana un, galu galā, arī Latvijas pievienošanās to attīstīto valstu kopienai, kur dzērienu pudeles ir vērtīgs resurss, nevis grāvmalās atrodami atkritumi.
Iepakojums – jauna valūta
Ilgi pārspriestajai iepakojuma depozīta sistēmai jāsāk darboties no 2022. gada janvāra, kas šāda mēroga projekta ieviešanai ir ļoti tuvs termiņš. Tas jau šogad visai nozarei nozīmē vērienīgus sagatavošanās darbus.
Šeit nav runa tikai par depozīta sistēmas operatora izveidi, kura, visticamāk, noslēgsies vien gada izskaņā.
Lai jau pēc diviem gadiem visā Latvijā veikalos varētu ērti nodot stikla un plastikāta pudeles īpaši šim mērķim paredzētā vietā, arī tirgotājiem jau tagad jāsāk darbs pie veikalu tehniskajām izmaiņām, čeku sistēmas izstrādes un citiem būtiskiem risinājumiem, kuru ieviešana prasa atrisināt vairākus likumdošanas jautājumus.
Pašreizējais plāns – nodot pudeli veikalā un pretī saņemt čeku, ko vari izmantot norēķiniem gan konkrētajā gan arī jebkurā citā veikalā – faktiski nozīmē jauna maksājumu veida ieviešanu.
Tas savukārt liek atrisināt virkni drošības risku, lai novērstu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu un panāktu ka visas iesaistītās tirdzniecības vietas var atpazīt un pieņemt šos čekus.
Likumdošanai būs jāiet līdzi sabiedrības domāšanas izmaiņām, un ir pēdējais laiks mainīt dzērienu iepakojumu definīciju no atkritumiem uz izejvielām. Pretējā gadījumā tas rada tehniskus sarežģījumus, liekot veikaliem pildīt atkritumu poligoniem piemērojamas prasības.
Vienlaikus esmu gandarīts, ka beidzot esam nonākuši līdz reālai rīcībai, jo tas nodrošinās vienotu pieeju nozares attīstībai un motivēs jēgpilnu likumdošanas pilnveidošanu efektīvākai vides jautājumu risināšanai.
Konkurence liek mobilizēties
Globāla spēlētāja ienākšana Latvijā neapšaubāmi veidos dinamiskas konkurences vides izmaiņas pārtikas mazumtirdzniecībā. Kopumā gan tas nav nekas šokējošs, šeit drīzāk varam runāt par dabisku tirgus procesu, ar kuru Latvijas patērētājiem un nozares spēlētājiem kādu laiku nav nācies saskarties.
Attīstību veido pārmaiņas, jo tās motivē pārskatīt līdzšinējo situāciju. Tāpēc ticu, ka katras lielākas izmaiņas mazumtirdzniecībā veido jaunas iespējas patērētājiem un paātrina biznesa attīstību.
Tāpat kā tas ir noticis ar pašapkalpošanās risinājumiem un e-veikaliem – jaunievedumi mobilizē visu nozari. Tāpēc šis būs interesants laiks, kad iepirkties, jo tirgotāji arvien izteiktāk attīstīs savas stiprās puses un meklēs jaunus, unikālus ceļus, kā būt labākajiem tieši savā piedāvājumā.
Jaunā patērētāju paaudze ir dinamiska, ar prasībām pret produktu kvalitāti un moderniem pakalpojumiem. Tas savukārt dod arvien jaunus virzienus pircēju piesaistei, jo konkurence tikai ar cenu jau sen vairs nav galvenais. Tāpēc varam redzēt, ka tirgus piesātinājums vēl nav sasniedzis limitu.
Strauja tehnoloģiju adaptācija
Jau šobrīd tehnoloģijas mazumtirdzniecībā ne tikai bagātina mūsu iepirkšanās pieredzi, bet jau pavisam reāli risina dažādus nozares izaicinājumus, piemēram, produktivitāti, darbaspēka pieejamību, ietekmi uz vidi.
Turklāt patērētāji pastāvīgi pieprasa arvien dziļāku integrāciju viņu dinamiskajā ikdienas ritmā, kas lielā mērā notiek digitālajā vidē. Šis ir brīdis, kad esam gatavi praktiski tūlīt adaptēt ikvienu tehnoloģisko risinājumu, ja tas palīdz mums ikdienā.
Tam seko arī tirgotāji, ieviešot jaunus pašapkalpošanās risinājumus un piedāvājot arvien plašākas iepirkšanās iespējas internetā. Jau šobrīd aptuveni 30% pircēju izmanto pašapkalpošanos, un dažos veikalos šis rādītājs sasniedz 50%.
Šis noteikti ir virziens, kurā attīstīties, vienlaikus jāapzinās, ka reālas darba rokas šajā nozarē būs vajadzīgas vienmēr.
Neskatoties uz sabiedrības augsto gatavību sekot mūsdienu tendencēm un eksperimentēt ar jaunievedumiem, tirgotājiem jāspēj rast balansu starp pierastām vērtībām un jaunievedumiem, jo pircēji uzticas pārbaudītām lietām.
Tāpēc vadošo pārtikas mazumtirdzniecības spēlētāju konkurences pārfokusēšana uz e-veikalu segmentu tikai pieaugs – tā ir iespēja jaunā formātā pasniegt iecienītāko veikalu piedāvājumu.
Vienlaikus tas noteikti iedos straujāku uzrāvienu arī patērētāju paradumu izmaiņām, apgūstot efektīvāku iepirkšanās plānošanu un izvēloties katrai ikdienas situācijai ērtāko iepirkšanās risinājumu.
Ņemot vērā joprojām salīdzinoši mazo pircēju loku, kas pārtiku iegādājas virtuāli, šis būs aktīvākais segments pārtikas mazumtirdzniecības izaugsmei tuvākajiem pāris gadiem.
