Foto: Wikimedia Commons

Valentīndiena: leģendas un fakti 1

Kāds vīrs, ko sauca Valentinus, pēc Klaudija II pavēles patiešām tika nonāvēts 14. februārī kaut kad mūsu ēras 3. gadsimta noslēgumā. Taču, meklējot faktus, nākas dziļi ierakties savstarpēji pretrunīgu leģendu jūklī.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
“Meita raudāja, zvanīja, nesaprotot, kur atrodas!” Šoferis Ogrē vienaldzīgi izsēdina 10 gadus vecu meitenīti nepareizā pieturā 84
Lasīt citas ziņas

Lūk, dažas lietas, kuras nezinām par gada romantiskāko dienu.

1. Sv. Valentīns, kuram par godu nosaukti 14. februāra svētki, iespējams, varēja būt divi dažādi cilvēki. Romas Sv. Katoļu baznīcas oficiāli atzītais Sv. Valentīns ir kāds vīrietis, kurš nomira ap 270. gadu, taču viņa patiesā identitāte un paveiktie brīnumi raisīja jautājumus jau 496. gadā, kā redzams no tābrīža pāvesta rakstītā, ka gan moceklis, gan viņa darbi “zināmi tikai Dievam”. Ap 1400. gadu izplatījās romantiski šausminošais stāsts par mūku Valentīnu, kurš laulāja kristiešu pārus un kuram par to Klaudijs II lika nocirst galvu. Savukārt citi atsaucas uz Terni bīskapu, kuru Klaudijs II tāpat licis nogalināt Romas pievārtē. Abi Valentīni var būt un var nebūt viens cilvēks. Galu galā šaubu par Sv. Valentīna identitāti bija gana daudz, lai 1969. gadā baznīca pārtrauktu viņa liturģisko godināšanu, kaut arī viņa vārds palicis svēto sarakstos.

CITI ŠOBRĪD LASA
2. Kopumā zināms aptuveni ducis Sv. Valentīnu, no kuriem viens ir pāvests – tā kā latīņu vārds, no kura cēlies šis īpašvārds, nozīmē “drosmīgs”, “spēcīgs”, “varens”, Valentius bija ļoti izplatīts vārds laikā starp 2. un 8. gadsimtu. Starp viņiem arī krietni daudz svēto un mocekļu. Tas, kuram par godu tiek svinēta Sv. Valentīna diena, oficiāli zināms kā Romas Sv. Valentīns.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.