“Valsts nekustamo īpašumu” stratēģija paredz pārdot aptuveni trešo daļu VNĪ pārziņā esošo īpašumu 0
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) stratēģija paredz atsavināt jeb pārdot aptuveni trešo daļu VNĪ pārziņā esošo īpašumu, kuri publiskajam sektoram nav vajadzīgi, intervijā aģentūrai LETA sacīja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Viņš norādīja, ka VNĪ īpašumu portfelis ir dinamisks un nepārtraukti mainās. Pašlaik VNĪ pārziņā ir tikai aptuveni 1% valsts zemes un nedaudz vairāk kā 10% valsts nekustamo īpašumu. Kopumā VNĪ pārvalda aptuveni 420 nekustamo īpašumu, tostarp aptuveni 1500 dažādu būvju un ēku objektu, kā arī 4000 zemes gabalu vienību.
Paturamie un atsavināmie īpašumi
Griškevičs sacīja, ka ēku un būvju nekustamo īpašumu atsavināšanas portfelī ir 148 īpašumi – aptuveni trešā daļa no VNĪ ēku un būvju īpašumu skaita. Pēc kvadratūras tie veido 17% no VNĪ īpašumu portfeļa kopējās platības.
“Mēs esam sakārtojuši mūsu pārziņā esošo īpašumu portfeli trīs būtiskākajās daļās. Pirmais ir pamatportfelis, kurā ietilpst nekustamie īpašumi, kuri nepieciešami valsts sektoram publisko funkciju nodrošināšanai, kā arī stratēģiskie objekti.
Otrais segments ir aktīvu portfelis, kur ir attīstāmie objekti, kurus pārveidojot, tie ir pielāgojami publiskā sektora vajadzībām vai arī tur, ieguldot līdzekļus, tiek palielināta šo īpašumu vērtība,” stāstīja Griškevičs.
Savukārt trešais portfelis ir atsavināmo īpašumu portfelis jeb objekti un īpašumi, kuri publiskajam sektoram nav vajadzīgi, teica Griškevičs, piebilstot, ka tieši šis īpašumu portfelis būs tas, kuru VNĪ virzīs pārdošanai.
“Visam valsts līdzekļu nepietiek, tādēļ šī portfeļa uzturēšana VNĪ nešķiet lietderīga. Tādēļ tos īpašumus, kuri publiskajam sektoram nav vajadzīgi vai arī kuru uzturēšana rada zaudējumus, mēs virzām uz pārdošanu caur izsolēm un iegūtos līdzekļus piedāvāsim ieguldīt pamata vai aktīvu portfeļa uzlabošanai.
Šī gada prioritāte ir šos īpašumus izanalizēt, un pirmos pārdošanai virzīt tos, kuru uzturēšana rada lielākos zaudējumus. Daļu nekustamo īpašumu šobrīd nav iespējams atsavināt likumdošanas ierobežojumu dēļ, piemēram, meža zemes, kāpu aizsargjoslas u.tml,” sacīja Griškevičs.
Jautāts, kas tie pamatā ir par īpašumiem, Griškevičs teica, ka īpašumi ir dažādi, bet liela daļa atrodas reģionos.
Bezsaimnieku manta un grausti
Griškevičs skaidroja, ka VNĪ no ministrijām un citām valsts struktūrvienībām bieži tiek atdoti īpašumi, kuri vairs nav nepieciešami valsts funkciju veikšanai. Tāpat VNĪ pārziņā nonāk bezsaimnieka manta, kurai nav pieteicies īpašnieks. Gadā tie ir vidēji 40 īpašumu, un bieži vien tie ir īpašumi sliktā tehniskā stāvoklī – grausti. VNĪ tos sakārto un virza pārdošanai.
“No vērtīgākajiem objektiem, kurus mēs virzām pārdošanai, jāmin Tetera nams jeb “Stūra māja” Rīgā.
Sākotnēji mēs izvērtējām iespēju šo objektu attīstīt, bet neviena no valsts institūcijām neizrādīja vēlmi uz šo namu pārcelties kā nomnieks. Mēs veicām arī nomas tiesību izsoli, un neviens pretendents nepieteicās.
Nākamais racionālais solis no mūsu puses ir šī objekta virzīšana pārdošanai, un aptuveni divu mēnešu laikā mēs sakārtosim juridiskos jautājumus, lai varētu īstenot izsoli,” stāstīja Griškevičs.
Viņš piebilda, ka izsoles noteikumos būs nosacījums, ka namā ir jāsaglabā Okupācijas muzeja ekspozīcija, jo šis ir būtisks nospiedums Latvijas vēsturē, būtiska vēstures liecība. Vietnē “Trip Advisor” tas ir trešais populārākais objekts Rīgā, kas nozīmē, ka tas ir svarīgi arī tūrismam, uzsvēra Griškevičs.
Vaicāts, vai par “Stūra mājas” iegādi jau ir konkrēti interesenti, Griškevičs norādīja, ka par to runāt vēl būtu pāragri. “Pēc mūsu domām, lielākā interese varētu būt no viesnīcu ķēdēm. Te gan mēs nevaram runāt par piecu vai četru zvaigžņu viesnīcām, jo ēkai tomēr ir noteikts apgrūtinājums,” sacīja Griškevičs.
VNĪ vadītājs piebilda, ka pēc vērtējuma “Stūra mājas” izsoles sākuma cena būs vairāk nekā četri miljoni eiro.
