Mazkustīgā paaudze. Kā bērnus atradināt no čipsiem un un motivēt sportot 0
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vecāku piemērs ir svarīgākais gan bērna ieinteresēšanā par fiziskajām aktivitātēm, gan veselīgu uzturu, atzīst speciālisti.
Vakar risinājās Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) organizētā tiešsaistes konference “Bērnu un jauniešu sports Latvijā: kāda ir jaunā realitāte?”.
Pētījumu dati liecina, ka Latvijas bērni ir gan mazkustīgāki, gan lielākai daļai kā vidēji Eiropas Savienībā ir aptaukošanās problēma, un paralēli tam vairāk jāsaskaras ar psiholoģisko nomāktību.
“Arī tad, ja bērns nodarbojas ar sportu, bieži tas rada emocionālu pārdzīvojumu, kam ir dažādi iemesli – šo sporta veidu izvēlējušies vecāki vai arī tas ir pieejams tuvu mājām un tāpēc ērti, lai gan fiziski nav piemērots bērnam,” novērojusi centra “Dardedze” psiholoģe Anastasija Pušņakova.
“Trešdaļa bērnu nav fiziski aktīvi, bet neviens bērns nekad neatteiksies no fiziskajām aktivitātēm, ja vien tās ir piemērotas viņa spējām.”
Speciālistu skatījumā, vecāku piemēram ir būtiskākā loma, lai bērns izrādītu interesi par treniņiem, jo nav pietiekami tikai aizvest bērnu uz treniņu. “Vecāki ar savu piemēru var parādīt, cik sports var būt aizraujošs. Bieži vien arī draugi motivē. Ieteiktu būt radošiem, izdomāt, kā aizraut bērnus,” teica fitnesa un vieglatlētikas trenere Zanda Zariņa-Rešetina.
Visbiežāk paši vecāki nespēj rast motivāciju izkustēties. Psiholoģe Pušņakova ieteica sākt ar kaut ko nelielu, kas ir viegli realizējams, piemēram, kopīgām pastaigām, un, ja ir kāds uzkalniņš, ierosināt tajā uzkāpt.
Sports kā brīvā laika pavadīšanas veids konkurē ar viedierīcēm. Basketbola treneris Uvis Helmanis uzsvēra, ka ļoti svarīga ir arī sporta pedagoga un trenera izdoma, pieeja procesam – ja speciālists māk aizraut, tā jau ir uzvara. Šogad gan Covid-19 dēļ nākas saskarties ar ierobežojumiem, bet attālinātajos treniņos noturēt uzmanību ir sarežģīti.
Tikpat liela uzmanība kā fiziskajām aktivitātēm skolēniem jāpievērš arī uzturam. “Mēs no mazotnes aicinām bērnus būt aktīviem, taču attiecībā uz ēšanu veicinām piebarošanu, našķu pirkšanu, pārmērīgi lietojam cukuru. Arī uzturā nav cita risinājuma kā vecākiem rādīt piemēru bērniem, veidot ēšanas paradumus,” norādīja uztura speciāliste Olga Ļubina.
Centieniem skolās piekoriģēt ēdienkarti ir liela pretestība. Piemēram, par pākšaugu iekļaušanu pavāres uzsver, ka bērni neēdīs, jo ģimenēs nav tādas tradīcijas. “Vieglāk pagatavot makaronus ar sieru, un tā mēs paliekam tajā rāmī. Jāvienojas ar bērniem par noteikumiem ģimenē – viens, divi našķi nedēļā, bet pārējās dienās atsakāmies no čipsiem, nagetiem, konfektēm. Jāiesaista viņus maltītes plānošanā un arī pagatavošanā,” rekomendēja Ļubina.
