Atlikušie zobi jākopj kaut vai tādēļ, lai zobu platei būtu vieglāk turēties.
Atlikušie zobi jākopj kaut vai tādēļ, lai zobu platei būtu vieglāk turēties.
Foto: Maxop-plus/Shutterstock

Vecumā katrs zobs vērtīgs, jākopj pat trīs četri pēdējie 0

Vai vecumā zobi jākopj tikpat rūpīgi, pat ja mutē atlikuši tikai daži? Astrīda Gulbenē

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
FOTO. Mākslīgais intelekts nosauc 10 pasaules pievilcīgākos vīriešus. Starp tiem – pretrunīgi vērtēts Latvijas politiķis
Kokteilis
“Citreiz pirms koncerta nepieciešams atgādināt ētiku un pieklājības etiķeti” – Madara Raabe vīlusies par koncertā Siguldā pieredzēto
Notriektā tautumeita 10
Lasīt citas ziņas

Atbild RSU Zobu terapijas un mutes veselības katedras vadītāja profesore Anda Brinkmane: “Novecojot zobu stiprums mazinās, tādēļ arī šajā dzīves posmā vajadzīgi fluorīdi. Fluora tabletes gan lietot nevajag, pietiks ar fluorīdu saturošu zobu pastu. Ja tādu lieto, siekalas spēj pilnvērtīgi veikt savu darbu, bet citādi mutes dobumā savairojas baktērijas. Zobi jātīra divas reizes dienā – no rīta pēc brokastīm un vakarā pirms gulētiešanas.

Pat ja vecumdienās mutē palikuši tikai trīs četri zobi, tie noteikti jākopj un jāsaglabā – kaut vai tādēļ, lai zobu platei būtu vieglāk turēties.
CITI ŠOBRĪD LASA

Jāparūpējas par starpzobu spraugām, kuras visgrūtāk iztīrīt un kuras parasti bojājas. Pēc maltītēm vai vakarā pirms gulētiešanas tās jāiztīra ar zobu diegu, turklāt neatkarīgi no tā, vai mutē ir savi zobi, zobu plates, kroņi vai implanti.

Novecojot samazinās izdalīto siekalu daudzums (parasti cilvēkam diennaktī izdalās ap 1 – 1,5 litriem siekalu). Siekalas nodrošina zobu veselībai labvēlīgu vidi, uzturot mutes dobumā vajadzīgo pH līmeni. Tās satur kalciju, fosforu un fluoru, kas aizsargā zobus no bojāšanās. Sausumu mutes dobumā var izraisīt medikamenti, piemēram, asinsspiedienu mazinošie līdzekļi, antidepresanti, miega zāles vai diurētiskie līdzekļi. Arī dažām slimībām, piemēram, cukura diabētam, Pārkinsona slimībai vai reimatoīdajam artrītam raksturīgs sausās mutes sindroms, kas veicina pastiprinātu zobu bojāšanos: zobu emalja strauji zaudē minerālvielas, kļūst trausla, un veidojas caurumi, kā arī ir lielāks smaganu slimību un mutes dobuma infekciju risks.

Mutes dobumu var mitrināt, ik pa brīdim iedzerot malciņu ūdens vai lietojot košļājamās gumijas bez cukura.

Aptiekā pieejamas arī zobu pastas, šķidrumi mutes skalošanai un citi līdzekļi, kas veicina siekalu izdalīšanos.

Der atcerēties, ka zobu emalju bojā skābes, kuras mutes dobumā nonāk kopā ar ēdienu, piemēram, ar cukuru un citiem saldumiem, citrusaugļiem, augļu sulām, skābes saturošiem medikamentiem un uztura bagātinātājiem, piemēram, C vitamīnu. Zobu cietie audi bojājas arī tad, ja mutē regulāri nonāk kuņģa skābe, cilvēkam slimojot ar gastrītu, kuņģa čūlu vai atviļņa slimību.

Svaigi augļi, dārzeņi un to sulas, kafija, limonādes, etiķi, sausais vīns, it īpaši baltvīns, bojā zobu emalju, izraisot eroziju.”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.