Zaudēju 20 kilogramus un iekšējā smaguma sajūtu. Pieredzes stāsts 0
Juris Kolbuns – muskuļots un spēcīgs, kā jau celtniekam un amatniecības darbu pratējam piederas. Tomēr dvēselē – mazliet trauslāks, nekā derētu izdzīvošanai robustā vidē. Tāpēc palaikam meklē veidus, kā kļūt biezādainākam, skarbākam.
“Bija krīze. Nevis tāda, kas visā Eiropā, bet personiska – kredīti, darba zaudēšana, šķiršanās. Dvēselei sāp, nezini, kur likties. Depresija. Tādās reizēs mēģini jebko, ķeries pie salmiņa. Man tā bija badošanās.”
Dara tā
* Sākumā neēdu vienu dienu nedēļā, pamazām šo laiku pagarinot līdz divu, trīs, piecu dienu posmam, kad dzēru tikai ūdeni.
Kad personiskās dzīves sarežģījumi samilza, saņēmos uz 28 dienu ilgu atturēšanos no jebkāda ēdiena. Grūti bija sākumā, bet vēlāk jutu, kā galvā viss sakārtojas, jo organisms attīrās.
Zaudēju ne tikai 20 kilogramus svara – nokratīju arī lielu daļu tā smaguma, kas lieca pie zemes un tiku ārā no depresijas. Vairs šādu pārbaudījumu sev uzlicis neesmu – nav bijis vajadzības –, taču tagad zinu, ka manā rīcībā ir pietiekami iedarbīgs līdzeklis pret tādu nomāktību un grūtsirdību, kas izsit no aprites.
* Analizējot savu attieksmi pret dzīvi un izturēšanos dažādās situācijās, esmu pārliecinājies, ka dažkārt varu sākt raudāt vai par katru nieku. Lasot psiholoģijas grāmatas, uzzināju, bet pēc tam pats pārbaudīju, ka sakāpināts emocionāls jutīgums saistīts arī ar pārtiku, ko uzņemam. Jo vairāk uzturā gaļas, jo vairāk bravūras un agresivitātes. Sapratu, ka veģetārietim man noteikti nevajadzētu būt – tas emocionālo trauslumu tikai veicina. Aptuveni zinu robežu, pēc kuras pārkāpšanas man vēlams notiesāt kādu ekoloģiski audzēta jēra gabalu vai citu gaļas ēdienu. Vīrietim savureiz pienākas būt tādam, lai nevienam nevērtos mute viņa viedoklim iebilst.
