Prezidenta Raimonda Vējoņa uzstādījums par iekšlietu ministra saskaņošanu radās tikai pēc vēlēšanām, radot aizdomas, ka valsts galvai ir bažas, piemēram, par Jutu Strīķi (centrā).
Prezidenta Raimonda Vējoņa uzstādījums par iekšlietu ministra saskaņošanu radās tikai pēc vēlēšanām, radot aizdomas, ka valsts galvai ir bažas, piemēram, par Jutu Strīķi (centrā).
Foto: Edijs Pālens/LETA

Vējonim īpaša interese par iekšlietu ministru 3

Valsts prezidents pirms premjera kandidāta nominēšanas tradicionāli pievērš īpašu uzmanību ārlietu un aizsardzības ministra kandidatūrai. Taču prezidents Raimonds Vējonis licis noprast, ka šoreiz vēlas saskaņot arī iekšlietu ministra kandidatūru.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Lasīt citas ziņas

Turklāt šāds prezidenta uzstādījums radās tikai pēc vēlēšanām, radot aizdomas, ka valsts galvai ir bažas par kādu atsevišķu kandidatūru. Piemēram, Jutu Strīķi, ko iekšlietu ministra amatam virza Jaunā konservatīvā partija (JKP). Tiekoties ar Vējoni, JKP pārstāvji tiešā tekstā pajautājuši, vai vēlme saskaņot iekšlietu ministru saistīti ar viņa iebildumiem pret Strīķi vai Juri Jurašu. Uz to prezidents esot atbildējis, ka viņa interese neesot saistīta ar konkrētām personālijām, bet gan ar nepieciešamību stiprināt iekšējo drošību.

“Šāda interese par atsevišķa ministra kandidatūru ir neierasta. Tikai laiks rādīs, vai tas saistīts ar personālijām vai ko citu.
CITI ŠOBRĪD LASA

Katrā ziņā mūsu ierosinājums iekšlietu reformām jau priekšvēlēšanu laikā izsauca saskaņotu un vienotu pretreakciju no citiem politiskajiem spēkiem. Šāda pretestība tikai spēcina mūsu pārliecību, ka šīs jomas sakārtošana ir viens no svarīgākajiem jautājumiem valstī,” teica JKP premjera kandidāts Jānis Bordāns. Viņš arī piebilda, ka JKP ir gatava atteikties no daudz kritizētās ieceres apvienot tiesībsargājošās iestādes, jo esot arī citi ceļi, kā padarīt šīs iestādes efektīvākas.

Kā paskaidroja Valsts prezidenta kancelejā – Vējonis konsultācijās ar partijām esot pievērsis uzmanību nepieciešamībai stiprināt valsts iekšējo un ārējo drošību. “Tā kā iekšlietu ministrs ir viens no Nacionālās drošības padomes locekļiem, būtiski, lai nebūtu šaubu par kandidātu iespējām saņemt atļauju pieejai valsts noslēpumam. Sagaidāms, ka valdības veidošanas laikā Ministru prezidenta kandidāts ar Valsts prezidentu pārrunās visu ministru iespējamās kandidatūras.

Tomēr īpaša Valsts prezidenta uzmanība tiks pievērsta aizsardzības, ārlietu un iekšlietu ministra iespējamiem kandidātiem,

” informēja prezidenta preses padomniece Kristīne Kļaveniece.

Interesējoties pie Saeimā ievēlēto partiju pārstāvjiem, kuri uzņēmušies iniciatīvu valdības veidošanā, atklājās vēl viens interesants aspekts. Iekšlietu ministra kandidatūras saskaņošanu prezidents pārrunājis tikai ar “Attīstībai/Par!” (“AP”) premjera kandidātu Arti Pabriku.

“Pašreizējā ģeopolitiskā situācija un izaicinājumi iekšējās drošības stiprināšanā, kā arī priekšvēlēšanu debatēs izskanējušās idejas par iekšlietu dienestu reformu gluži pamatoti pievērsušas pastiprinātu prezidenta uzmanību šai nozarei. Viņš vēlas, lai iekšējās drošības jomā būtu spēcīga sadarbība starp valdību, Saeimu un Nacionālās drošības padomi,” atstāstīja Pabriks. Tikšanās reizē ar JKP prezidents šai tēmai pieskāries tikai pēc partijas jautājuma, vai viņam ir kādi iebildumi pret Strīķi un Jurašu. Savukārt sarunā ar “KPV LV” iekšlietu ministra kandidāta saskaņošana vispār neesot pieminēta.

“Prezidents tikai informēja, ka viņam nav pieņemama drošības dienestu apvienošana,” atstāstīja “KPV LV” premjera kandidāts Aldis Gobzems.

Reklāma
Reklāma

Ja tā ir taisnība, tad ar Pabriku prezidents jau pārrunājis konkrētākas rīcības, kamēr ar citiem kandidātiem – tikai vispārīgas lietas.

“Šāda atšķirība pārrunāto jautājumu lokā varētu liecināt, ka prezidents Pabrika kandidatūru uzskata par perspektīvu. Tas ir kā darba pārrunās – ja darba devējs ar darba meklētāju sāk pārrunāt specifiskus jautājumus, tātad kandidatūra radījusi interesi,” vērtēja politologs Ivars Ījabs. Viņš arī spriež, ka prezidentam tomēr ir bažas par konkrētiem kandidātiem iekšlietu ministra amatam, jo jautājumi par “ģeopolitisko situāciju” un “iekšējās drošības stiprināšanu” bija aktuāli arī pirms vēlēšanām. Taču īpašu uzmanību iekšlietu ministra kandidatūrai Vējonis sāk pievērst tikai tagad, kad uz šo amatu sāk iezīmēties konkrēti kandidāti.

“Es gan neņemtos apgalvot, ka prezidentam bažas rada tieši Strīķe, tas var būt arī kāds cits,”

sprieda politologs.

Šonedēļ valdību veidojošās partijas turpina savstarpējās sarunas. Pagaidām – neformālā formātā. Vakar “AP” premjera kandidāts Artis Pabriks zem četrām acīm pārrunāja valdības veidošanas procesu ar JKP premjera kandidātu Bordānu. Sarunas laikā abi politiķi esot pārrunājuši dažādus scenārijus, kā rīkoties, ja prezidents vienu vai otru no viņiem izvirza valdības vadītāja amatam. Tomēr nekādas sīkākas detaļas par vienošanos neviens no viņiem nevēlējās atklāt. Savukārt “KPV LV” premjera kandidāts Gobzems nekādās atsevišķās individuālās sarunās neplānojot iesaistīties, bet turpinās oficiālas tikšanās ar citām partijām, lai apspriestu topošās valdības deklarāciju.