Vergu laiki Latvijā? Apsūdzētajam zemniekam prokurore prasa reālu cietumsodu 0
Jau vairākkārt esam rakstījuši par Vidzemes rajona tiesa Cēsīs skatīto lietu, kurā apsūdzēts Dainis Gipters par divu cilvēku turēšanu kalpībā Cēsu novada Vaives pagasta fermā “Mežmaļi”. Kā man sacīja prokurore Daiga Gavariņa, tā Latvijā esot pirmā tiesvedība par cilvēktirdzniecību, kad ar to saprot ekspluatāciju darbā un turēšanu kalpībā, izmantojot ievainojamību un atkarību.
Atgādināsim, ka policija un prokuratūra uzskata, ka ekspluatācijas nolūkos 2016. un 2017. gadā kalpībā turēti divi slaucēji – tolaik 60 gadus vecais Gunārs un tikpat vecā Agrita.
Gunāram bijušas ierādītas dzīvošanai nepiemērotas telpas, vairākas nedēļas strādājis bez atlīdzības. Ne mazāk kā divas nedēļas vīrieša vienīgais iztikas avots bijis piens un kaimiņu nestā pārtika. Gunārs gan tiesā atzina, ka gluži ar varu neesot turēts, varējis doties projām, ko vēlāk arī izdarījis. Līdzīgā situācijā nokļuva arī Agrita, kura fermā ieradusies 2016. gada decembrī. Viņai solīts maksāt 15 eiro dienā uz rokas.Taču par darbu līdz 2017. gada aprīlim Gipters viņai samaksājis 50 eiro, reizi divās nedēļās vedis pārtiku.
Apsūdzētais savu vainu neatzīst.
Apsūdzībai piekrīt arī cietušie un Giptera mātesbrālis Modris Zukulis, kurš apsūdzētajam bija iznomājis fermu ar lopiem. Savukārt pats Gipters un viņa māte, kas palīdzējusi dēlam saimniekot, noliedz sliktu izturēšanos pret slaucējiem, kuri bijuši slimi un nespējīgi pienācīgi veikt savus pienākumus. Nav bijis kas strādā, tāpēc saimnieks viņus pacietis, esot samaksājis visu līgto, pat žēlojis, vedis zāles un pārtiku. Ar varu nav turējis: gan viens, gan otrs jebkurā brīdī varējis doties projām.
Vainīgs un tāpēc jāiet cietumā
Šo ceturtdien, 20. jūnijā, notika tiesu debates. Prokurore D. Gavariņa runāja nedaudz vairāk kā divas stundas un ar saviem argumentiem centās pierādīt, ka Gipters ir vainīgs un būtu sodāms ar divarpus gadu cietumsodu, kā arī viņam valstij būtu jāatmaksā 2660 eiro, ko valsts samaksāja cietušajiem slaucējiem, tāpat arī nesamaksātā alga Gunāram 1098 eiro, Agritai 1975 eiro, Gunāram morālā kompensācija 1500 eiro, Agritai – 5000 eiro.
Kādi tad bija prokurores galvenie argumenti?
Objektīvi iegūtā informācija liecinot, ka slaucēja Agrita strādājusi bez darba līguma, nav saņēmusi solīto atalgojumu 15 eiro dienā un dzīvojusi sliktos apstākļos: mitrās istabās ar kūts smaku, grīda un malka sapelējusi, kanalizācija nedarbojusies, sienas bez normālas apdares.
Agrita šādos apstākļos piekritusi dzīvot, jo bijusi izmisumā, nebijis, kur dzīvot, vēlējusies iegūt atalgojumu, uzkrāt līdzekļus, lai sevi uzturētu. To izmantojis Gipters. Viņš gan solījis salabot krāsni un daļēji nedarbojušos dušu. Agritai slaukšana nebijusi sveša un viņa darbu darījusi centīgi. Par 42 govju slaukšanu prasījusi algu, bet saimnieks teicis, ka naudas neesot. Pārtiku gan vedis, taču ne par 15 eiro dienā.
Slaucēja algu gaidījusi un nesagaidījusi no decembra sākuma līdz maija sākumam.
Gipters tikai vienu reizi iedevis 50 eiro ārstu apmeklējumiem, bet sieviete aizbraukusi pie savas māsas meklēt glābiņu. Saimnieks saucis viņu atpakaļ un Agrita atgriezusies: cerībā uz samaksu un domājot par govīm, kuras bija iemīlējusi un negribējusi atstāt likteņa varā, arī drēbes bija palikušas. Taču 4. maijā Gipters fermu likvidējis un paziņojis, ka viņa neko nedabūšot.
Prokurore atsaucās uz psiholoģes Intas Podžiunasas teikto, ka Agritas domāšana esot 9 – 12 gadus veca bērna līmenī, viņa nespējot novērtēt pret sevi vērsto emocionālo vardarbību, aizstāvēt sevi pret izmantošanu un manipulācijām. Saimnieks viņu izmantojis, radot arī fiziskas veselības problēmas.
Izmeklējot Agritas gadījumu, policija konstatējusi, ka pirms viņas fermā divus mēnešus dzīvojis un strādājis cits cilvēks – Gunārs. Arī ar viņu nebija noslēgts darba līgums un viņš no saimnieka vispār nekādu naudu nedabūjis, kaut gan bijis līgts par 18 eiro dienā. Bijušas dienas, kad Gunārs pārticis tikai no piena un kaimiņu atnestās maizes. Tikai vienu reizi saimnieks aizvedis viņu uz veikalu un nopircis produktus par 15 eiro. Gipters draudējis ar nepatikšanām, kad Gunārs prasījis algu. Vīrietis sapratis, ka tiek mānīts un izvēlējies doties projām.
Prokurore norāda, ka Giptera teiktajam, ka viņš visu algu samaksājis ar naudu vai precēm, neizturot kritiku.
Dīvains esot arī pēkšņi atradies blociņš ar pierakstiem par dažu mēnešu maksājumiem un pirkumiem, kas aizpildīts ar vienu pildspalvu un vienu rokrakstu – tas tomēr mēdzot atšķirties arī vienam cilvēkam, ja tiek rakstīts dažādos laikos, tas esot savādāks, piemēram, kad cilvēks sēž vai kad stāv. Dīvaini arī, ka daļa pierakstu esot datorā, kas neesot dabūjams, jo esot pie meistara. Arī savu grāmatvedi saimnieks vairs nevarot atrast.
Neizturot arī kritika, ka Gunārs neko īsti neesot darījis: kāpēc tad gan saimnieciskās darbības veicējam vajadzējis viņu paturēt, jautāja prokurore. Gunārs un Agrita nespējuši par sevi pastāvēt, ar viņiem varējis manipulēt, viņi nepretojušies kalpināšanai un viņus varēts nodarbināt par velti. Kāpēc tad citam slaucējam pirms Gunāra saimnieks Gipters varējis maksāt lielu algu – 700 eiro mēnesī ?– atkal jautāja prokurore.
Ferma bijusi sliktā stāvoklī un darba apstākļi arī slikti, taču naudas plūsma bijusi liela un slaucējiem varēts samaksāt, taču saimnieks izvēlējis to nedarīt. Tā vietā pats dzīvojis pārtikuša cilvēka dzīvi uz citu smaga darba rēķina.
Prokurore sapratusi, ka Gipteram bijis arī zems tiesiskās apziņas līmenis, vēlme apiet nodokļu maksāšanu un savās uzņēmējdarbības neveiksmes novelt uz citu atriebības rēķina.
Kā savas debašu runas nobeigumā sacīja prokurore, cilvēktirdzniecība ir rupjš cilvēku tiesību pārkāpums un šajā gadījumā tā izpaudusies kā turēšana kalpībā un esot pilnīgi pierādīta.
Likums par cilvēktirdzniecību paredz bargu sodu – tikai brīvības atņemšanu, tāpēc arī prokurore nolēmusi prasīt divarpus gadus cietumā. Eiropas Savienībā arvien vairāk tiekot aicināts cilvēktirdzniecību tulkot arī kā turēšanu kalpībā, kā cilvēku ievainojamības un uzticēšanās izmantošanu.
Biedrības “Patvērums “Drošā māja”” un Agritas pārstāve Gita Miruškina lūdza tiesu noteikt vēl bargāku sodu – četrus gadus cietumā.
Nevainīgs un tāpēc attaisnot
Arī Giptere advokāte Ita Megne runāja vairāk nekā divas stundas un lūdza savu klientu attaisnot: nevajagot sagraut cilvēka dzīvi tikai tāpēc, ka Latvijā vajag uzrādīt progresu cilvēktirdzniecības novēršanā. Kādi bija viņas galvenie argumenti?
Neesot konstatēta cilvēktirdzniecības obligātā sastāvdaļa: ļaunprātīga izmantošana, izmantojot bezpalīdzības stāvokli.
Gunārs pats negribējis darba līgumu, pa diviem mēnešiem kopā nostrādājis 7 -10 pilnas darbadienas, par ko saņēmis naudā un pārtikā algu 300 eiro un vēl medikamentus un dzīvošanu par brīvu. Divas nedēļas Gunārs nogulējis uz gultas. Vai tad tā ir kalpība – maksājot un ļaujot pa brīvu dzīvot apmierinošos apstākļos, kas bijuši labāki nekā tie, kādos Gunārs dzīvojis iepriekš, sabrukušā mājā bez logiem? – jautāja advokāte. Un vai tad cilvēka padzīšana šādā gadījumā tad būtu cilvēciskāka? Turklāt pirmās divas nedēļas Gunārs uz fermu braucis ar savu auto un vēlāk devies arī haltūrās.
Advokāte uzskata, ka procesa virzītājs uzdevis gan Gunāram, gan Agritai tādus jautājumus, lai atbildes būtu saimnieku apsūdzošas. Izmeklēšana kopumā nav bijusi godīga un bijusi arī pavirša.
Ar Gunāru bijusi runa, ka maksās tikai par padarīto darbu nevis 18 eiro dienā. Draudēšanai neesot pierādījumu.
Prokurores daudz apspriestajiem mēsliem kūtī ar apsūdzību neesot sakara, bet attiecas tikai uz dzīvnieku labturību. Telpas dzīvošanai bijušas apmierinošas: Gunārs pats atzinis, ka iepriekš dzīvojos sliktāk, arī Agrita teikusi, ka pie māsas bijis tikai auksts ūdens akā, mazgājusies bļodā un tualete bijusi ārā.
Varot Gipteram pārmest darba līgumu nenoslēgšanu, bet arī tas neesot saistāms ar cilvēktirdzniecību.
Prokurores teiktajam par lieliem ieņēmumiem neesot pamata, jo tiem pretim jāliekot saimnieciskos izdevumus. Kādi tur lielie tēriņi personiskām vajadzībām, ja saimnieks pat ņēmis ātros kredītus, lai saglābtu savu saimniecību? – atkal jautāja advokāte. Gan Gunāram, gan Agritai bijušas problēmas ar izslauktā piena kvalitāti, kā rezultātā saimniekam bijuši zaudējumi.
Tāpat kā Gunāram arī Agritai bijušas visas iespējas doties prom no fermas, ko viņa vienu reizi arī izdarījusi un kā tad Gipters varējis zināt, ka viņa kaut kādas garīgās attīstības dēļ atgriezīsies, lai glābtu lopiņus… Tomēr neesot pamata domāt, ka Agrita esot bērna līmenī un nevarot pastāvēt uz savām tiesībām.
Psiholoģes atzinums par to vērtējams kritiski – par to vajadzējis lemt tiesu medicīnas ekspertiem.
Izmeklēšana aizgājusi nepareizā virzienā tāpēc, ka Gunārs un Agrita dzīvojuši uz vietas fermā. Ja tā nebūtu, būtu tikai pants par nodarbināšanu bez darba līgumiem, bet nekādas cilvēktirdzniecības.
Ar prokurores un advokātes garajām un Agritas pārstāves īsās debašu runas darba diena bija galā un tiesnesis Lauris Šņepsts atlikušās replikas un apsūdzētā pēdējo vārdu nozīmēja uz nākamo tiesas sēdi – 18. septembrī.
Pēc tam varēsim gaidīt arī spriedumu. Šādā krimināllietā Latvijā – pirmo.
