Vērsti uz veiksmi 0
Nesenā pasaules vēsture ir pārpilna ar notikumiem, kuri vēl pirms pāris gadiem šķita neiedomājami. Proti, mēs atzīmējam vēsturisku sasniegumu, par kuru daudzi šaubījās, vai tas ir iespējams. Eiropas ekonomika saņēmusi patiesi lielisku ziņu.
Eiropas Investīciju banka (EIB) sadarbībā ar Eiropas Komisiju nodrošināja 315 miljardus eiro investīcijām Junkera plānā, ko tā pirms trim gadiem solīja mobilizēt. Tagad esam pārsnieguši 335 miljardu slieksni. Tas kļuva iespējams, pateicoties ES budžeta garantijām 16 miljardu apmērā un pieciem miljardiem no EIB pašas resursiem.
Aiz šiem skaitļiem redzami paņēmieni, kā mums tas izdevās un ko vajadzētu pārcelt uz ES finansējuma plānošanu nākamajā programmēšanas periodā. Mums jādomā tālāk par 2020. gadu, jo nav vietas pašapmierinātībai laikā, kad Eiropas ekonomikas atveseļošanās joprojām ir trausla un mūsu izdevumi pētniecībai un attīstībai joprojām ir daudz mazāki nekā mūsu ASV vai Āzijas konkurentiem.
Mēs esam pierādījuši, ka drosmīgs finanšu plāns, ko pārvalda pareizā institucionālā struktūra, var nodrošināt reālas darbavietas un izaugsmi. Junkera plāna ieguldījumi, kas veikti kopš 2015. gada, līdz 2020. gadam radīs 1,4 miljonus darbavietu Eiropā un palielinās IKP par 1,3%. Lauvastiesu ieguvusi Eiropas perifērija un kohēzijas reģioni, kur tas visvairāk bija nepieciešams. Programma jau ir pagarināta līdz 2020. gadam ar mērķi ieguldīt 500 miljardus eiro.
Tomēr visvairāk ietekmē šī plāna kvalitāte, nevis naudas daudzums. Investīciju apjoms mums ir jāsaglabā, taču vislielākie pūliņi jāpieliek, lai tas būtu pareizais ieguldījums. Tāds, kas palīdz Eiropai kļūt efektīvākai, produktīvākai, inovatīvākai un konkurētspējīgākai.
Junkera plāns pierāda, ka ES – komisija, parlaments, dalībvalstis un EIB – var radīt nenovērtējamus miljardu ieguldījumus, no kuriem lielākā daļa ir privātie, izmantojot ierobežotos publiskos resursus, un sasniegt maksimālu efektivitāti.
Nekas no līdz šim panāktā vai no tā, kas vēl jāpanāk, nav vienkārši. Kā rakstīja Viktors Igo, tumsa radīja lampu. Eiropa pierādīja, ka tā ar atjautību var reaģēt uz grūtajiem ekonomiskajiem laikiem. Tagad mēs redzam, kā modelis darbojas. No savas puses mums ir jāturpina vadīt EIB banku speciālistu, inženieru, ekonomistu, riska speciālistu un juristu ekspertīzi un pieredzi, lai ES līdzekļi veicinātu maksimālo ekonomikas izaugsmi nozarēs un reģionos, kur tas visvairāk nepieciešams.
Nav iespējams novērsties no Junkera plāna modeļa, un to arī nevajadzētu. Kad es satiekos ar citiem finansētājiem, es saņemu milzīgu interesi un atbalstu šim projektam. Lai nodrošinātu finanšu instrumentus, mums jāizmanto pieaugoša sabiedrības līdzekļu daļa. Eiropas Komisijas priekšlikumā par turpmāko ES finansējumu liela uzmanība tiek pievērsta finanšu instrumentu izmantošanai kā būtiskam subsīdiju papildinājumam. Tas ir apsveicami. Ja aizņēmums galu galā būs jāatmaksā, nevis to saņem kā subsīdijas, projekti būs ienesīgi un arī vērtīgi. Tas ekonomiku padara veselīgāku un konkurētspējīgāku.
Tomēr ilgstošus panākumus nevar uzskatīt par garantētiem. Būtiskākais uzdevums ir piesaistīt – pulcināt, kā mums patīk teikt, privātos ieguldījumos, izmantojot publiskos resursus. Ne Eiropā, ne pasaulē nav pietiekami daudz publisko līdzekļu, lai sasniegtu mūsu politikas mērķus un vajadzības attiecībā uz inovāciju, konkurētspēju vai kohēziju, vai arī lai risinātu globālos izaicinājumus, piemēram, ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķus un klimata mērķus, kas noteikti 2015. gada Parīzes nolīgumā. Ja mēs nespējam vērsties pie privātajiem investoriem, mēs zaudēsim.
Pārvaldības sarežģītība un nenoteiktība ir dubultdraudi, kas var mazināt mūsu centienus. Junkera plāns ir “precējies” ar pārskatāmību un atbildību un pieticīgu lēmumu pieņemšanas kārtību. Tas privātā sektora ieguldītājiem ļāva uzticēties šim plānam. Ekonomiskās nenoteiktības laikā EIB līdzekļu pulcināšanas loma bija vēl svarīgāka. Junkera plāns jāturpina droši un neatkarīgi, ja vien privātie investori spēs uzņemties risku attiecībā uz Eiropas nākotni.
