Vērtējam motociklus: Blakusvāģī pirmo reizi mūžā 0
Agrāk vārdi “motocikls ar blakusvāģi” skanēja ikdienišķi, šobrīd – eksotiski vai vēsturiski. Cik zināms no motociklu vēstures, motocikli ar blakusvāģi populāri bija PSRS vai pat vispopulārākie pasaulē, salīdzinot ar citām valstīm. Galvenais iemesls: grūtības ģimenēm tikt pie personiskajiem automobiļiem. Jauni autiņi salīdzinoši ar algām bija dārgi tāpat kā tagad, bet uz kredīta tos nedeva un uz tiem bija jāgaida gadiem rindā, ja vien nebiji izredzētais vai ar blatiem.
Lietotus varēja nopirkt, bet te nu sociālisma ekonomika “triumfēja”: labi saglabājušies, pat vairākus gadus veci tie maksāja daudz dārgāk nekā jauni. Dārgi bija arī lūžņi. Tādi laiki kā šodien, kad par minimālo mēnešalgu iespējams nopirkt ejošu automobili un par trijām – pat diezgan ciešamu, padomju gados pat sapņos nerādījās. Toties motocikls ar blakusvāģi bija pieejamāks. Vismaz ar sievu un bērnu varēja kopā kur aizbraukt, blaķene kalpoja arī kā bagāžnieks. Populārākie motocikli ar blakusvāģi bija PSRS ražotie “Ural”, “Dņepr” un čehoslovāku “Jawa”. Jaunie laiki atnāca ar pilnīgu auto triumfu, pat solo motocikli tikai pamazām iedzīvojās un lēni atgrieza savu popularitāti.
Redz reti
Šogad uz Latvijas ceļiem esmu redzējis tikai divus motociklus ar blakusvāģi. Vienu Liepājā, kur divi brašuļi vairāku gadu darbā no detaļām salikuši kopā pagājušā gadsimta 60. gadu “Jawu” un otru Rīgā – šī gada franču “Mash” ražojumu “Family Side”. “Mash” dīleris Latvijā Kaspars Komarovs stāsta, ka šis Eiropā esot vienīgais motocikls ar blakusvāģi, ko ražo sērijveidā. Teorētiski blakusvāģi var piekonstruēt gandrīz jebkuram motociklam, tikai tas tad jālegalizē Ceļu satiksmes drošības direkcijā.
Ar blaķeni braucu pirmo reizi mūžā. Jāsaka kā ir: it kā motocikls, taču ar trijiem riteņiem un gandrīz mazas automašīnas gabarītiem. Gar sastrēgumiem un starp automašīnām neizsprauksies. Arī uz laba un brīva ceļa īpaši nepalidosi, smagi jāstrādā ar stūri: blakusvāģi jūt, vai tas tukšs vai pilns. Īpaši neiedziļinoties: tīrā fizika.
Priekšrocības: var braukt trijatā, daudz vietas, negāžas, ja neveic straujus pagriezienus (trīs atbalsta punkti).
“Iesācējam straujš labais pagrieziens ir riskants: fizika liek blaķenei celties augšup. Toties kreisajā pagriezienā smagums atbalstās pret blaķeni. Īsāk sakot: ar šādu motociklu jāmāk braukt. Nedomāju, ka blaķenes kļūs populāras. Tādas tās nav nekur pasaulē. Ikdienā divu riteņu motociklam tomēr ir savas priekšrocības, kuru dēļ to izvēlas: dinamika un izmēri. Arī no drošības viedokļa sēdēt blaķenē… Nu, tā ir tāda kārba. Cita lieta, ka kā brīvdienu motocikls ar izbraukšanu zaļumos vai dažādos pasākumos blaķene var būt lieliska, jautra un noteikti piesaistīs uzmanību,” komentē inženieris Oskars Irbītis.
Vizinās sievu un bērnus
Pirmo “Mash Family Side” iegādājies cilvēks, kam jau ir vairāki motocikli. Ar blaķeni viņš vizināšot sievu un bērnus. “Family Side” pamatā ir klasisks un vienkāršs motocikls bez ekstrām “Mash Five Hundred”, kam pielikts blakusvāģis. 397 kubikcentimetru gaisa dzeses dzinējs ar 27 zirgspēkiem. Ripo ņipri. Grūtāk ir, kad uzsēžas trīs braši vīri. Ir arī atpakaļgaita. Cena: 8995 eiro. “Five Hundred” solomotocikls maksā 4495 eiro. Tā kā blaķene nav tikai izprieca, bet arī diezgan dārgs prieks. Atbilst visām Eiropas normām. Izbaudām!
