Foto: Brendan Delany/SHUTTERSTOCK

Sasitums, nobrāzums vai iekaisums – vērtīgi padomi tūlītējai rīcībai 0

Iestājoties vasarai, kad daudz vairāk laika pavadām ārā dažādās aktivitātēs, ieteicams pārliecināties, vai mājas aptieciņā atrodas viss nepieciešamais brūču kopšanai, jo, strādājot dārzā vai atpūšoties dabā, reizēm tiek gūtas sīkas traumas.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Lasīt citas ziņas

Vispirms brūci nedrīkst piemirst izskalot ar tīru, vislabāk tekošu ūdeni. Ja tajā iekļuvuši netīrumi, aptieku tīkla “Apotheka” farmaceite Nora Krauja iesaka lietot ūdeņraža pārskābi. Izveidojušās putas jānoslauka ar tīru salveti. Var izmantot arī kādas jaunākas paaudzes brūču skalošanas līdzekli, kas mazāk kairina, bet labi savelk brūci.

Īpaši svarīgi dezinficēt brūci tiem, kam tās slikti dzīst un ātri sastruto, piemēram, cukura diabēta slimniekiem.
CITI ŠOBRĪD LASA

Pēc brūces iztīrīšanas, lai mazinātu iekaisuma attīstības risku un veicinātu dzīšanu, noderēs jodu, hlorheksidīnu, dekspantenolu vai ārstniecības augus saturošs krēms vai ziede.

Mazāku brūci pietiks nosegt ar plāksteri, bet lielāku vai tādu, kas atrodas uz locītavas, pārsien ar marles saiti. Ja brūci var neaizklāt ar drēbēm un nav darāms nekas tāds, kas varētu traumēt vai tajā iekļūtu baktērijas, to var arī nenosegt – piekļūstot skābeklim, pušums sadzīs ātrāk. Ja brūce struto un plāksteris vai pārsējs pie tās pielipis, to samērcē ar ūdeņraža pārskābi vai furacilīna šķīdumu.

Nevajadzētu noplēst izveidojušos kreveli, jo tad brūce atkal atvērsies, turklāt var veidoties rēta.

Kā norāda Nora Krauja, brūces iešana plašumā, apsārtums, pietūkums un karstums, kā arī sāpju pastiprināšanās var liecināt par nopietnāku iekaisumu, kad būtu jāvēršas pie ārsta.

Sasituma gadījumā ne vienmēr ir konkrētas sūdzības, taču var gadīties, ka gūta nopietnāka trauma, nekā domāts, īpaši, ja sasista galva, tāpēc, ja pēc vienas vai divām dienām parādās sāpes un reiboņi, jākonsultējas ar ārstu.

Lai ierobežotu iekaisuma izplatību, sasistajai vietai jāuzliek auksta komprese vai ledus, apakšā paklājot drānu. Var arī izmantot aptiekās nopērkamo aukstuma aerosolu, kas jāuzpūš no 30 centimetru attāluma. Pirmajās trijās dienās, ja vien tas iespējams, traumēto vietu vēlams atvēsināt 10–15 minūtes reizi stundā.

Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas traumatologs Mārcis Jēgers brīdina – arī nedaudz sasists vai nobrāzts elkonis var sagādāt lielas nepatikšanas, ja iekaisums iekļūs locītavas gļotsomiņā.

Tāpēc pat šķietami sīku traumu nevajadzētu atstāt bez ievērības, īpaši, ja paaugstinājusies ķermeņa temperatūra. Jāatceras, ka, nokrītot uz zemes un nobrāžot ādu, nevakcinētajiem pastāv risks saslimt ar stinguma krampjiem, tādēļ jau laikus vajadzētu vakcinēties.