“Valsts rīkojas kā tādi varmākas.” Steigšus grib mainīt dabas resursu nodokļa izmantošanu 0
Kamēr vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce kopā ar Valsts prezidentu Egilu Levitu Ņujorkā ANO Klimata rīcības samitā apliecina, ka “esam daļa no klimata pārmaiņu risinājuma”, tikmēr pašu mājās var tikt būtiski pasliktinātas iespējas kompensēt videi nodarītos zaudējumus.
Latvijas valdība vēlas novirzīt uz kopējo kasi un izmantot ar vides jautājumiem nesaistītiem mērķiem to dabas resursu nodokļa (DRN) daļu, kas līdz šim palika pašvaldībā, kurā uzņēmums veic kādu videi kaitīgu darbību, piemēram, apglabā atkritumus, iegūst granti vai kūdru, nodarbojas ar lauksaimniecību.
“Šāda dabas resursu nodokļa pārdale var radīt situāciju, ka pašvaldības nespēj izpildīt tām uzliktos pienākumus vides aizsardzības jomā.
Samazinot pašvaldībām līdzekļus vides pasākumu finansēšanai, tiks veicināta vides kvalitātes pasliktināšanās, kas radīs draudus iedzīvotāju veselībai un samazinās cilvēku dzīves kvalitāti,” uzskata Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vadītājs Gints Kaminskis.
Viņš informē, ka pašvaldības no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) steidzamai atzinuma sniegšanai ir saņēmušas likumprojektu “Grozījumi dabas resursu nodokļa likumā”, kas paredz, piemēram, DRN par atkritumu apglabāšanu un oglekļa dioksīda (CO2) emisijām 100% pārskaitīt valsts pamatbudžetā. Līdz šim 60% DRN palika pašvaldībās.
Lai samazināta finansējuma apstākļos pašvaldības īstenotu pasākumus atkritumu apsaimniekošanas, ūdensapgādes un kanalizācijas jomā, būs nepieciešams paaugstināt pakalpojumu tarifus, brīdina LPS.
“Valsts rīkojas kā tādi varmākas,” arī Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents netaupa skarbus vārdus par plānotajām izmaiņām.
Novada teritorijā atrodas cieto sadzīves atkritumu poligons “Daibe”, uz kuru tiek vesti un noglabāti atkritumi no visas Ziemeļvidzemes. Ja īstenosies VARAM iecere, tad pašvaldība vairs nesaņems 60% no DRN par atkritumu apglabāšanu. Visi ieņēmumi 100% apmērā tiks novirzīti valsts kasē. Un tas savukārt nozīmē, ka pašvaldībai vairs nebūs līdzekļu, no kā finansēt vides izglītības programmas, ko īsteno dabas un tehnoloģiju parks URDA, kas izveidots līdzās poligonam.
Līdz šim vides izglītības programma Pārgaujā finansēta tieši no DRN maksājumiem pašvaldībai.
“Mēs ar DRN atšķirībā no valsts rīkojamies ļoti atbildīgi!” uzsver H. Vents. Dabas un tehnoloģiju parkā bērni un pieaugušie var uzzināt ne tikai, kā palīdzēt dabai, piemēram, uztaisot kukaiņu māju, un kā uzturēt bioloģisko daudzveidību, bet arī iepazīties ar dažādām atkritumu apsaimniekošanas, ūdens attīrīšanas, kompostēšanas u. c. iekārtām.
“Izmantojot DRN, esam sakārtojuši un noasfaltējuši visus pašvaldības ceļus, kas ved uz poligonu. Katastrofālā stāvoklī ir trīs km valsts autoceļu, īpaši pavasaros, rudeņos tur ir vieni vienīgi dubļi. Valsts neko nedara, lai uzturētu šo ceļu. Bijām gatavi, izmantojot pašvaldības līdzekļus no DRN, sakārtot arī šo valsts ceļa posmu, taču mums teica, lai neko neprojektējot. Nu kā var rīkoties tik bezatbildīgi?” nesaprašanā Pārgaujas novada vadītājs.
Arī Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks uzskata, ka maksājumiem no DRN jānonāk 100% pašvaldības teritorijā, kurā tiek iegūti dabas resursi vai notiek vides piesārņojums.
Šobrīd pašvaldības no dabas resursu nodokļa ieņēmumiem finansē, piemēram, sadzīves un lietus kanalizācijas sistēmu izbūvi un atjaunošanu, pieslēgumu centralizētai kanalizācijas sistēmai veicināšanu, attīrīšanas iekārtu izbūvi un atjaunošanu, atkritumu šķirošanas infrastruktūras apsaimniekošanu, kompensācijas atkritumu poligonu ietekmes zonā dzīvojošiem iedzīvotājiem, gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu izstrādi un pāreju uz videi draudzīgāku kurināmo, meliorācijas sistēmu uzturēšanu un sakārtošanu u. c.
Saskaņā ar DRN likumu pašvaldību budžetā DRN maksājumi izmantojami tikai tādu pasākumu un projektu finansēšanai, kuri saistīti ar vides aizsardzību, savukārt valsts budžetā ieskaitītā DRN izlietojumam nav iespējams izsekot, norāda G. Kaminskis.
To, ka valsts budžetā ieskaitītie DRN ieņēmumi turpmāk netiktu izmantoti vides aizsardzības vajadzībām, apliecina arī valdības 17. septembra sēdē apspriestie prioritārie pasākumi.
Valsts kasē papildus ieskaitītos DRN maksājumus plānots izmantot, piemēram, nacionālās piederības stiprināšanai un valstiskās piederības veicināšanai, Eiropas Savienības prasību par digitālo vienoto tirgu ieviešanai, sporta infrastruktūras uzturēšanai u. tml. Papildus 2021. gadā kopējai fiskālai telpai paredzēts novirzīt vienu miljonu eiro no DRN maksājumiem, 2022. gadā – 0,8 miljonus eiro.
Dabas resursu nodokļa ieņēmumi 2019. gada septiņos mēnešos ir 21,49 milj. Eiro, un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tie ir samazinājušies. Šī gada septiņos mēnešos izdevies iekasēt tikai 81,1 % no plānotajiem DRN ieņēmumiem. Šobrīd dabas resursu nodokļa maksājumu sadala starp valsti un vietējo pašvaldību – 40% nodokļa aiziet lielajā valsts katlā, 60% – pašvaldībai, kurā uzņēmums veicis videi kaitīgo darbību.
“Latvijas Avīze” par iecerētajiem grozījumiem dabas resursu nodokļu likumā lūdza skaidrojumu arī VARAM, taču ministrija divu dienu laikā to nespēja sniegt.
