Paziņo, cik liela ir vidējā pensija Latvijā un, cik vidēji saņem pensionārs ES 84
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijā vidējā vecuma pensija ir 365 eiro mēnesī jeb 44% no vidējās neto algas valstī, “Luminor Bank” organizētajā diskusijā par pensiju sistēmas nākotni pagājušajā nedēļā paziņoja bankas pensiju produktu vadītāja Anželika Dobrovoļska.
Vienlaikus vidējā vecuma pensija Eiropas Savienībā (ES) ir 1100 eiro mēnesī jeb 70% no vidējās neto algas ES.
Dobrovoļska uzsvēra, ka valsts nodrošinātā pensija veido tikai daļu no ienākumiem vecumdienās, bet lielāko daļu veido uzkrājumi.
Diemžēl Latvijā uzkrājumus veido tikai neliela daļa iedzīvotāju, piemēram, trešajā pensiju līmenī uzkrājumu veic tikai trešdaļa iedzīvotāju, turklāt daļa no tiem neveic regulārus maksājumus un ir veikuši tikai vienreizēju pirmo maksājumu.
“Tāpēc ir svarīgi, cik daudz cilvēki paši uzkrāj. Pēc “Eurostat” datiem, vidējais ienākums pensijas vecuma cilvēkiem pēc 65 gadu vecuma Latvijā ir aptuveni 450 eiro mēnesī, bet ES tas vidēji ir 1400 eiro mēnesī. Mazāka summa nekā Latvijā ir tikai Bulgārijā un Rumānijā,” teica Dobrovoļska. Kopējais uzkrājumu rādītājs Latvijā ir tikai 6% no kopējiem mājsaimniecību ienākumiem, kamēr ES vidēji tas ir 12%, bet Igaunijā pat pārsniedz vidējo ES rādītāju un veido 13–14%. Ja cilvēki vēlas saņemt tādu pensiju kā Eiropā, arī pašiem ir jāparūpējas par uzkrājumiem un īpašumiem, saka Dobrovoļska.
Latvijā vien 13% iedzīvotāju regulāri veido uzkrājumus, bet 17% iedzīvotāju uzkrājumus veido neregulāri, apgalvo Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore Baiba Bela.
Šādas rīcības iemesls varētu būt zemie ienākumi, jo tikai 7% no iedzīvotājiem ar ienākumiem zem 400 eiro mēnesī veido uzkrājumus.
Taču arī starp tiem iedzīvotājiem, kuru ienākumi pārsniedz 800 eiro mēnesī, uzkrājumus veido samērā kūtri – tikai 17,8% uzkrāj.
“Redzam, ka uzkrājumus neveido pat cilvēki, kuriem būtu iespēja to darīt. Līdz ar to 30% iedzīvotāju darba zaudēšanas gadījumā ar saviem līdzekļiem varētu iztikt nedēļu, 25% – vienu mēnesi, 14% – trīs mēnešus, un pavisam neliels ir to iedzīvotāju skaits, kas ar saviem uzkrājumiem varētu iztikt ilgāk par trim mēnešiem,” stāstīja Bela.
Savukārt “PricewaterhouseCoopers” biznesa un darījumu konsultāciju nodaļas vecākā konsultante Diāna Kurpniece uzskata, ka mazo uzkrājumu veicēju skaits lielā mērā saistīts ar to, ka pastāv liels zemu algu saņēmēju īpatsvars.
Tāpēc par nākotnes ienākumiem būtu jādomā jau skolas laikā, izvēloties profesiju, kā arī jābūt iespējai brieduma gados mainīt kvalifikāciju.
“Jau šobrīd darba tirgus mainās un pieaug pirmspensijas un pensijas vecuma nodarbināto skaits. Lielāki ienākumi ir “piramīdas” tipa cilvēkiem, kuri ir šauri un dziļi specializējušies kādā jomā. Savukārt “pankūkas” tipa cilvēki ir bez plašām zināšanām kādā jomā, viņi bieži rotē no darba uz darbu, ir viegli aizstājami, un viņu ienākumi nav lieli,” saka Kurpniece.
Viņa uzskata, ka, domājot par nākotni, mūsdienu nodarbinātajam būtu jācenšas iegūt jaunas zināšanas un kļūt par šauri specializētu kādas jomas ekspertu ar specifisku darba nišu.
Pēc Belas domām, būtu jādomā, kādā veidā pavirzīt cilvēkus uz ilgtermiņa lēmumu pieņemšanu. Patlaban pētījumi parāda, ka mileniāļu paaudzei svarīgāka ir liela alga un laba dzīve šajā brīdī, savukārt X paaudzei drošība jau ir svarīgāka un šī paaudze vairāk domā par nākotni. “Katram būtu sev jāuzdod jautājums – kā es vēlos dzīvot pensijā? Vajadzētu uzņemties personisko atbildību par savu dzīvi un īstenot trīs soļus – veidot uzkrājumus, mazināt saistības un ieguldīt jaunās zināšanās, kuras palīdzētu saglabāt aktivitāti pensijas vecumā,” piebilst Dobrovoļska. ”
Patlaban vienu pensionāru uztur trīs strādājošie, bet pēc 30–40 gadiem tie būs tikai divi strādājošie. Līdz ar to valstī nāksies palielināt pensijas vecumu, kā arī izšķirties, vai palielināt nodokļus strādājošajiem vai arī samazināt pensijas.”
“Luminor” gandrīz trešā daļa trešā pensiju līmeņa uzkrājumu veicēju ir vecuma grupā no 40 līdz 50 gadiem. Otra lielākā vecuma grupa ir no 50 līdz 60 gadiem, un tikai pēc tam seko vecuma grupa no 30 līdz 40 gadiem. Vismazāk trešā pensiju līmeņa uzkrājumu veicēju ir vecumā zem 30 gadiem.
