Latviešu izcelsmes austrāliešu žurnālists Pēteris Greste uzrunā klātesošos Latvijas Žurnālistu asociācijas rīkotajās Preses brīvības dienas svinības Rīgas Ekonomikas augstskolā, 01.12.2016.
Latviešu izcelsmes austrāliešu žurnālists Pēteris Greste uzrunā klātesošos Latvijas Žurnālistu asociācijas rīkotajās Preses brīvības dienas svinības Rīgas Ekonomikas augstskolā, 01.12.2016.
Foto: LETA/Zane Bitere

VIDEO. Greste: Vēlos, lai Latvija turpinātu būt stipra un labklājīga valsts Eiropas Savienībā 0

Par to, ka viņam ir piešķirta Latvijas pilsonība, žurnālists Pēteris Greste uzzināja, atrodoties ieslodzījumā. Latvijas saknes viņam tobrīd izrādījās liktenīgas. Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij bija nozīmīga loma diplomātiskajos centienos, panākot viņa atbrīvošanu. Viņam tas bija kā jauns draudzības sākums ar valsti, ko tagad var saukt par mājām, tā šo pirmdien vēstīja LTV raidījums “Panorāma”.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm
Putinam draud briesmas, par kurām pagaidām zina tikai nedaudzi 192
Lasīt citas ziņas

“Es par sevi vienmēr vairāk domāju kā par austrālieti ar latviešu tēvu. Nekad īsti nesapratu līdz galam savas latviešu saknes! Bet tad 2012.gadā mēs atgriezāmies Latvijā – Ziemassvētkos. Un tad es sapratu, ka manas latvieša saknes bija dziļākas nekā man likās. Tas, ko šeit ieraudzīju, likās man pazīstams – valoda, kultūra, ēdiens un cilvēki. Likās, ka esmu mājās! Tāpēc es gribēju kļūt par Latvijas pilsoni. 1992.gadā jau pieteicos, bet nepabeidzu procesu. Kad biju cietumā, izlasīju avīzē, ka tur biju pieteikts kā latviešu-austrāliešu žurnālists, kas mani pārsteidza. Izrādās, ka Latvijas valdība man bija piešķīrusi pilsonību, kamēr biju cietumā,”  tā intervijā “Panorāmai” stāsta Greste.

Greste atzīst, ka cietumā pavadītajā laikā un pēc tam jutis Latvijas valdības atbalstu, bet, kad pēc ieslodzījuma ieradies Latvijā uz Preses brīvības dienu, viņš sapratis vēl ko būtisku. “Es sapratu, ka mani atbalstīja arī latviešu tauta. Un es gribēju šeit būt! Un pateikt – paldies! Kopš tā laika man šeit ir daudz draugu un paziņas,” sacīja Greste.

CITI ŠOBRĪD LASA

Latviešu valodā viņš zinot vien dažus vārdus. “Gribētos zināt vairāk! Pavadīt kādu laiku Latvijas skolā, bet vispār valodas mācīties man ir diezgan grūti,” piebilde Greste.

Uz jautājumu, kāds ir viņa novēlējums Latvijai nākamajiem simts gadiem, Greste atteica: “Es vēlos, lai Latvija turpinātu būt stipra, spēcīga un labklājīga valsts Eiropas Savienībā. Neko vairāk laikam nevar vēlēties. Gribētu, lai ekonomika aug un nevienlīdzība mazinās!”

Plašāk pievienotajā video.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.