Publicitātes foto

VIDEO: Iemūžināta katra diena. Dzintrai Gekai tapusi neparasta filma par Latvijas simto gadu 0

Pirmdien, 18. novembrī, Latvijas valsts 101. dzimšanas dienā, kinoteātrī “Splendid Palace” notiks režisores Dzintras Gekas veidotās unikālas dokumentālās filmas “Katra diena simtgadē. Gadalaiki” pirmizrāde, LA.lv uzzināja studijā.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Filma sastāv no četrām daļām: “Ziema”, “Pavasaris”, “Vasara”, “Rudens”. Tā ir tapusi, iemūžinot katru aizvadīto dienu 2018. gadā.

Filma ir tautas atspulgs Latvijas simtgades gadā: tās kadros skatītāji viegli atpazīs sevi un savu personīgo stāstu.
CITI ŠOBRĪD LASA

Jau sākot ar Jaungada nakti 1. janvārī, kad cauri salūta skaņām pasaulē ierodas pirmais simtgades bērns – mazā Jete, un beidzot ar klavierspēli, kas skan pār sniegoto un saules izgaismoto Latvijas panorāmu; filmā ir iemūžinātas simtiem cilvēku dzīves.

Turklāt, filmējot katru no 365 dienām, dažkārt pat ar vairākām kino kamerām, un, raugoties uz norisēm dabā, laukos un pilsētvidē, indivīda, ģimenes un sabiedrības dzīvē, operatoriem caur kinokameras aci spilgti izdevies notvert šo stāstu dažādos pretmetus: skaisto, skaudro, dižo, bezjēdzīgo, komisko un absurdo.

Filmas veidotāji ierauga šos unikālos kadrus, iemūžinot gan spilgtas personības un viņu sasniegumus, gan arī jauniešus, kuri aktīvi piedalās dažādos pasākumos un festivālos.

Ziema sākas ar ceļotājiem vilcienā un gaidītājiem tramvaja pieturā, līdz no ekrāna uzvirmo vīraka smarža, kad redzam Pareizticīgo Ziemassvētkus un izjūtam aukstumu, kas nepieciešams, lai darinātu Jelgavas ledus skulptūras.

Un izrādās, ka dzimšanas diena vienā dienā ir gan lācenei Ilzītei, gan maestro Raimondam Paulam.

Tam seko virmojoša uguns – lai ceptu maizi, lai darinātu Nameja gredzenu, lai atcerētos barikāžu laiku.

Savukārt pārtapšanas brīnums redzams arī Alvja Hermaņa izrādē “Dieviņš pillā”, ar sāpēm pilns ir 16. un 25. marts, Lidijas Doroņinas-Lasmanes atmiņu mirklis, tukšie māju logi un skursteņi, kas kūp, bet kuru saimnieki vairs neatgriezīsies.

Pavasaris atnāk līdz ar vētru jūras krastā.

Redzam pirmizrādes aizkulises latviešu filmām “Bille”, “Baltu ciltis” un “Mūris”. Iešanai uz skatuves gatavojās ērģelniece Iveta Apkalna. Redzam, kā koris “Kamēr…” dzied par Ilmāru Blumbergu un kalpošanu. Savukārt festivālā “Pētera Vaska mūzikas aprīlis” pats komponists Pēteris Vasks spēlē kontrabasu. Mēs redzam “Panorāmas” redakciju, žurnālists Gundars Rēders gatavo raidījumu “Viens pret vienu”.

Rīgas centrā Rīgas Valsts 1. ğimnāzijas audzēkne Sofija gatavojas eksāmeniem, kamēr Bastejkalnā cilvēki svin dzīvi. Rīgas maratona dalībnieki tiek atbalstīti gan ar ūdens glāzēm gan ar uzmundrinājuma saucieniem, bet vēl skaļāk tiek uzmundrināta Latvijas hokeja izlase fanu teltī.

Vasarā simtgades Dziesmu un deju svētku dalībnieki soļo svētku dalībnieku gājienā,

redzam tūkstošiem dejotājus, kuri izdejo latviešu tautas rakstus Daugavas stadionā. Aizkustinājuma pilna ir dziesma “Pūt, vējiņi” kopkora izpildījumā Dziesmu svētku Noslēguma koncertā.

Pilsēta rīta agrumā un līvu sanākšana jūras krastā, trakulīgās dejas festivālā “Positivus” un japāņu bundzinieku ritmi Rīgas svētkos. Lidot spēj ne tikai ar ķiveri nodrošinājies “Aerodium” vēja tuneļa gājējs Siguldā, bet arī deju grupas “Dzirnas” dejotāji izrādē “No zobena saule lēca”.

Reklāma
Reklāma

Redzam, kā garo ceļu uz Aglonu mēro svētceļnieki, ūdens policija patrulē Rīgas ūdeņos, un velobraucēji mērojas spēkiem ar Bānīti Gulbene – Alūksne. 1. septembrī mācības uzsāk 45. vidusskolas skolēni, žurnālists Jānis Domburs studijā sagaida politiķus uz pirmsvēlēšanu diskusiju. Redzam, kā novāc krūmmelleņu un ābolu ražu. Savukārt 24. septembrī Aglonas baziliku apmeklē Pāvests Francisks.

Rudenī Rīgas ielās dominē vēlēšanu reklāmas.

Rīdzinieki balso Saeimas vēlēšanās; redzam, kā partijas sagaida vēlēšanu rezultātus un uzvarētāju partiju pārstāvji ierodas Latvijas televīzijā.

Bērni gatavojas modes skatei, kaislības un greizsirdība mazajām meitenēm ir lielāka nekā lielajām modelēm. Latvijā viesojas rakstniece Agate Nesaule, kurai izdota jauna grāmata, bet Andrejs Jansons māca mūziku bērniem Mazsalacas skolā. Solījumu kalpot Latvijai līvu valodā dod Saeimas deputāte Janīna Kursīte-Pakule.

Latvijas robežu sargā gan robežsargs Latgalē, gan zemessardze Ādažu poligonā. Lāpu gājiens iededz atmiņu par 11. novembra varoņdarbiem Lāčplēša dienā. Militārā parāde un krāšņais salūts par godu simtgades svinībām pulcina ļaužu pūļus Daugavas krastmalā.

Redzam kā “Zvanniekos” mācītājs Juris Cālītis dod svētību bērniem, Ziemassvētkos Torņkalna baznīcā norit svētku dievkalpojums. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Saulcerītes telpā pianists Rihards Plešanovs spēlē P.Vaska “Gadalaikus”.

1. janvārī dzimušajai Jetei nu jau aprit viens gads, bet Dzemdību namā topošās māmiņas sagaida mazuļus.

2018. gada nogalē ir uzsnidzis sniegs.

Filma, kuras ideja radās operatoram Viktoram Grībermanim kopā ar režisori Dzintru Geku, ir apliecinājums Latvijai un tās cilvēkiem, prieks par bērniem un talantīgiem cilvēkiem, apbrīna par cilvēku izturību un stiprumu.

Noskatoties 300 stundu garo materiālu, režisore nolēma uzņemto materiālu sadalīt četrās daļās – katru par vienu gadalaiku. Dzintra Geka uzaicināja četrus montāžas režisorus: filmu “Ziema” montēja Andra Doršs, filmu “Pavasaris” – Arta Ģiga, “Vasara” – Armands Zvirbulis un “Rudens” – Madara Didrihsone.

Filmā izmantota mūzika no Pētera Vaska klavieru cikla “Gadalaiki”, kuru izpilda četri izcili Latvijas pianisti – Georgijs Osokins, Vestards Šimkus, Reinis Zariņš un Rihards Plešanovs.

Pirmizrāde kinoteātrī “Splendid Palace” notiks 18. novembrī. Filmas “Ziema” seanss sāksies plkst. 12, “Pavasaris” – plkst.14, “Vasara” – plkst.16, un “Rudens” – plkst.18.