VIDEO. Kosovā zeļ un plaukst “klikšķu bizness”: gados jaunie bezdarbnieki kļūst bagāti 0
Lai arī sociālo tīklu īpašnieki mēģina cīnīties ar viltus ziņu biznesmeņiem, šis rūpals zeļ un plaukst daudzviet pasaulē. Piemēram, Kosovā tas ir iecienīts peļņas gūšanas veids bezdarba mākto jauniešu vidū, turklāt – viņu ienākumi ir lieli, vēstīja TV3 Ziņas.
Viltus ziņu apkarošanas eksperti šonedēļ pulcējās Eiropas Parlamentā Briselē. Britu sociālo mediju analīzes centra radītājs Karls Millers ar saviem pētījumiem par viltus ziņu radīšanu ir slavas zenītā – savulaik uzstājies “TedX” konferencē Kembridžā, un šonedēļ uzrunāja medijus seminārā Eiropas Parlamentā Briselē.
Millers sīki izpētījis Kosovas klikšķu biznesmeņu ikdienu.
Nabadzīgajā Balkānu valstī ir ļoti ātrs internets un apķērīgi ļautiņi, kas izmanto iespēju labi pelnīt, īpaši nepiepūloties.
Viltus ziņas pelna gan no interneta reklāmām, gan pasūtītājiem. Kosovā tiek radītas viltus ziņas politisku vai ekonomisku mērķu sasniegšanai, konkurentu nomelnošanai. Kā iekšējam, tā ārējam patēriņam.
“Tas, ko redzēju Kosovā, – tā sauktajā “nesezonā” klikšķu biznesmeņi eksportē savu saturu rietumu auditorijai, bet, kad pienāk politiski aktīvā sezona, atgriežas pie vietējā tirgus,” skaidro Sociālo mediju analīzes centra pētnieks.
“Valstī, kur ir 60% liels jauniešu bezdarbs, šī ir visefektīvākā metode, kā jauni, attapīgi un uzņēmīgi cilvēki pelna naudu. Viltus ziņas ir pilnībā mainījušas viņu dzīves! Es redzēju veikaliņu, kuru īpašnieks bija nopircis par naudu, ko ieguva, ražojot viltus ziņas,” saka Millers.
Jauna klikšķu biznesa niša – informācijas izplatīšana “Facebook” domubiedru grupās. Grupu dalībnieku skaits ir no dažiem simtiem līdz vairākiem tūkstošiem cilvēku. Šādu grupu skaits aug ar katru dienu, ziņo TV3 Ziņas.
Ar katru dienu aug arī slepeno forumu skaits, kuros lietotāji dalās pieredzē, kā apiet “Facebook” kontroles mehānismus.
“Ir iespējams iegādāties veselu tīklu ar viltus profiliem. Tas ir viens no veidiem, kā palielināt sekotāju skaitu. Nav pat pašiem jāizdomā viltus ziņas – var iegādāties veselu paketi ar viltus ziņām, ko pamazām nopludināt. Tādu saturu, kas jau ir apliecināts, kā ļoti interesants un bieži “šērots”,” stāsta Millers.
Viltus ziņu ražotnes ir citās Balkānu kaimiņvalstīs, piemēram, Maķedonijā. Izskanējusi versija, ka tieši Balkānu “troļļi” pamatīgi atbalstīja Krievijas kampaņu pret Hilariju Klintoni.
Pētnieks akcentē, – vienkārši apkarojot un liedzot peļņu, nekas nemainīsies. Svarīgāk būtu piedāvāt šiem cilvēkiem iespēju īstenot savas prasmes legālā veidā.
Glābiņš varētu būt, piemēram, rosinot IT uzņēmumiem radīt darbavietas Balkānos, atklāts vien jautājums – vai uzņēmumi riskēs ienākt šādās valstīs.
Plašāk pievienotajā video.
