Foto: ekrānšāviņš no video

VIDEO. Vienu sasēja trakokreklā, otrai karsta tēja sejā. Spriņģes un Krīvēna diskusija par vardarbību ģimenē 0

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” līdzdibinātāja un populārā žurnāliste Inga Spriņģe viesojas “Singapūras Satīna” līdera Jāņa Krīvēna podkāstā “Pēdējā Pilīte, kurā tiek diskutēts par vardarbību ģimenē, tās cēloņiem un risinājumiem.

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas
“Vardarbība ģimenē Latvijā joprojām ir aizliegtā tēma. Daļai sabiedrības šķiet nepieņemami par to runāt publiski.

Daļa metīsies vainot sievietes, kas “pašas izprovocēja” un “nevajadzēja precēties ar dzērājiem”. Latvijā statistika par vardarbību pret sievietēm ir milzīga, bet tāpat tā ir tikai aisberga redzamā daļa, jo par pusi vai pat vairāk gadījumiem netiek ziņots,” stāsta Inga Spriņģe.

CITI ŠOBRĪD LASA
Avots: Re:Baltica

“Mani visvairāk tracina teiciens “bet tu jau izprovocēji, galvenais neizprovocēt” – tas ir cilvēks, nevis dzīvnieks. Tu vari suni izprovocēt, tu vari zoodārzā lauvu izprovocēt, bet ne cilvēku. Tu esi cilvēks ar galvu uz pleciem, divām rokām un kājām. Ja tu esi vīrietis, un vēl sevi dēvē par “stipro dzimumu”, tad tev jābūt stipram un jāatbild par to – nepakļauties emociju uzplūdumiem un histērijām, tev jābūt līdzsvarotam ar saprāta balsi. Vardarbība nav attaisnojama,” viedokli pauž Jānis Krīvēns.

Podkāstā tiek aplūkota statistika Latvijā, dažādu sieviešu stāstu, tiek diskutēts par toksisku attiecību konfliktiem, kā arī aplūkoti reāli risinājumi vardarbības novēršanai tās saknē. Kā vienu no pozitīvajām pārmaiņām Spriņģe min Tukumā izveidoto Riska izvērtēšanas anketu.

“Kad policists atbrauc uz izsaukumu, aizpilda konkrētus jautājumus, vienu lapu atstāj sievietei, lai viņa zina, kas pie viņas ir ieradusies – Valsts vai pašvaldības policija, otru sev un trešo anketu atdod sociālajam dieniestam. Un te ir tas, par ko es runāju, ka ir jābūt tādai sistēmai, ka automātiski pieslēdzas sociālie dienesti, kuri vēlāk var piesaistīt psihologu vai piedāvāt materiālo palīdzību!” Ar vienkāršu policijas izsaukumu nekas netiek atrisināts un visbiežāk vardarbība regulāri turpinās. Vairāk podkāsta video, kur iespējams noskatīties visu sarunu.

Brīdinām! Podkāstā tiek izmantota necenzēta leksika.

Ja esi cietusi/-is no vardarbības, meklē palīdzību cietusajiem.lv vai marta.lv.