Viedtālruņi noklausās: fakts vai izdoma? 0
Improvizēts eksperiments, ko veica „Kaspersky”, skaidro patiesību par meklētāju mehānismiem.
„Kaspersky” darbinieki veica eksperimentu, lai noskaidrotu, vai interneta pakalpojumi izmanto viedtālruņu mikrofonus noklausīšanās nolūkā, lai sniegtu lietotājiem izdevīgus piedāvājumus.
Viņi arī nosauc versiju kopumu, kas var izskaidrot precīzus trāpījumus pa lietotāju interesēm.
Uz interneta lietotāju sarunām balstīti piedāvājumi izraisa jautājumu, vai meklēšanas sistēmas patiešām spēj ieslēgt mikrofonu, lai noklausītos cilvēkus.
„Kaspersky” darbinieku iegūtie rezultāti ir nenoteikti: piedāvājumi, kas atbilst lietotāju interesēm un seko pēc viņu pieprasījumiem vai sarunām par kāroto priekšmetu, var būt tikai sakritība, vai arī tos var izskaidrot ar citiem faktoriem.
Lūk, īpašo piedāvājumu izcelsmes versijas bez varianta par viedtālruņiem, kas var noklausīties:
1. Interneta pakalpojumi veido precīzus lietotāju modeļus — digitālos avatārus, kas pat spēj prognozēt lietotāju vajadzības. Šo prasmju pamatā ir tehnoloģija, ko sauc par mašīnmācīšanos. Šī metode tiek izmantota, lai konstatētu ļaunprogrammatūras: ja objekts izturas līdzīgi zināmai ļaunprogrammatūrai, tā var būt ļaunprogrammatūra.
2. Nejauša balss asistenta aktivizēšana — domājams, ka ierīces pastāvīgi neuztver lietotāja runu, bet gaida, lai tās uzrunā. Ierīces var nodomāt, ka persona ir tās uzrunājusi ar „Ok Google” vai „Hey Siri”, kad patiesībā tas nav noticis — nejauši ir atskanējusi līdzīga frāze.
3. Lietotāju domēni — meklētājprogrammas var iekļaut vairākus lietotājus domēnā, ja viņi kopā parādās vienās un tajās pašās vietās vai izmanto vienu un to pašu Wi-Fi tīklu un viņu saikne ir acīmredzama. Šādos gadījumos lietotājiem var parādīt vienu un to pašu reklāmu, jo tiek pieņemts, ka viņi var kopīgi pieņem pirkšanas lēmumus.
4. Veiksmīgi minējumi — teorija vēsta, ka ļaudis mēdz pamanīt tikai tās reklāmas, kas atbilst viņu vajadzībām. Viņi vienkārši nepievērš uzmanību neatbilstīgiem piedāvājumiem un tāpēc ir izbrīnīti, kad nejauši pamana kādu atbilstīgu.
Vairāk par eksperimentu un tā rezultātiem var lasīt šeit.
