Vietējie produkti ēdnīcās – kā pa celmiem 0
Sportā šādu rezultātu sauktu par sagrāvi. Nepārspīlējot to pašu var teikt par zaļā iepirkuma līgumu izpildes statistiku Latvijas skolu un bērnudārzu ēdnīcās – no Pārtikas un veterinārā dienesta šogad veiktās 21 pārbaudes tikai vienā pārtikas produktu piegādes prasības bija izpildītas. 20 gadījumos ledusskapjos un noliktavās Latvijas izcelsmes dārzeņu un svaigās gaļas vietā atrasti arī citu valstu ražojumi, ēdnīcās pieklibo apgāde ar vietējiem ekoproduktiem.
Nav iemesla domāt, ka PVD tikai “paveicies” ar negodīgajiem uzņēmējiem – pērnā gada kontrolēs pavērusies līdzīga aina. Dienesta speciālisti spriež, ka šādu gadījumu ir daudz vairāk, nekā viņiem izdodas atklāt. Izklausās ticami, jo pavadzīme ar Polijas āboliem un Lietuvas vistu olām trāpījās arī “Zaļās Latvijas” žurnālistei apciemojuma dienā Cēsu profesionālajā vidusskolā.
Cēsniekiem – Kirgizstānas pupiņas
Katru rītu Cēsu profesionālās vidusskolas saimniecības vadītājs Raitis Brazovskis pulksten vienpadsmitos dodas uz skolas ēdnīcu, uzvelk cepuri, uzsien priekšautu un ķeras pie darba. No šī mācību gada direktore Maira Apsīte viņam uzticējusi jaunu pienākumu – ēdiena kvalitātes un produktu izcelsmes kontroli. Saimnieks vispirms pēc pavadzīmēm pārbauda, vai atvesti līgumam atbilstošie produkti, tad nosver un nogaršo maltīti no dienas ēdienkartes. Ja viss kārtībā, ieraksta žurnālā un lieta darīta. Uzdevums neesot sarežģīts, pārkāpumi nav atklāti. Kā šodien paskrējis garām ieraksts pavadzīmē par piegādātajiem Polijas āboliem un Lietuvas olām, grūti izskaidrot. Ēdnīcas pavāre Arvita Liepiņlauska skaidro, ka par poļu āboliem, kas paredzēti kompotam, līdz šim neviens nav aizrādījis. “Ar olām šoreiz tā gadījās – mums aptrūkās un firmai nebija Latvijas olu, ko atvest,” viņa nosaka. Vai gadījuma raksturs ir arī pārējiem ārzemju produktiem ēdnīcas noliktavā, kur līdzās Latvijā gatavotām sulām, marinētiem gurķiem, makaroniem, putraimiem un citiem produktiem glabājas arī Kirgizstanā audzētas baltās pupiņas, Lietuvas ievārījumi, kā arī tomātu pastas koncentrāts, skābenes, marinēti šampinjoni no Polijas, zaļie zirnīši no Bulgārijas?
Pārkāpumi ar zaļā iepirkuma līguma prasībām Cēsu profesionālās vidusskolas ēdnīcā jau šopavasar izskanēja pa visu Latviju. PVD pārbaudē atklāja, ka pašmāju produktu vietā tiek izmantoti Spānijas izcelsmes dārzeņi, saldēta gaļa no Vācijas un Polijas, netiek smādēts arī poļu gatavotais Holandes siers. Pašvaldība notikušo novērtēja kā nopietnu Iepirkuma likuma pārkāpumu un ar vainīgo uzņēmēju – “Kretingos maistas” Latvijas filiāles personu apvienību SIA “Ēdiens.lv” – līgumu lauza. Tā vietā stājās Mārupē reģistrētā SIA “Aniva”.
Par nejaušo atradumu ēdinātāja pavadzīmē skolas direktorei nav komentāru, savukārt uzņēmumā atbildīgais par iepirkumiem Harijs Kalniņš apgalvo, ka vietējo produktu piegādes problēmas rada mazais ēdāju skaits – zemnieki atsakās vest dažus kilogramus ābolu. SIA “Aniva” pasūtījumu nododot lielākiem uzņēmumiem, kas vienā braukšanas reizē var piegādāt ne tikai ābolus, bet arī citus produktus. Pa vidu, kā redzams, gadās arī pa kādam Polijas labumu vedumam.
Pārējās Cēsu novada pašvaldības skolās ēdnīcas uzrauga medmāsas. Komunikācijas daļas vadītājs Kārlis Pots norāda, ka pašvaldību darbinieki nekad nespēs kontroles pienākumus veikt tikpat labi un efektīvi kā, piemēram, PVD speciālisti, tāpēc gadījumos, kad rodas pamatotas aizdomas par produktu kvalitāti un izcelsmi, cēsnieki lūdz dienesta palīdzību.
Pārkāpumu ir daudz vairāk
PVD pārbaudēs atkāpes no zaļā iepirkuma līguma prasībām konstatētas Rīgas, Jūrmalas, Jelgavas, Dobeles un Ventspils pašvaldību izglītības iestādēs. “Latvijas izcelsmes dārzeņu vietā tiek piegādāti citu valstu (Polijas, Lietuvas, Beļģijas, Holandes u. c.) izcelsmes dārzeņi, Polijas, Beļģijas u. c. valstu svaigā gaļa, ļoti maz tiek piegādāti un izmantoti ekoprodukti,” pārkāpumus precizē PVD informācijas analīzes un ātrās reaģēšanas daļas vadītājs Artis Melderis. Rezultāti izglītības iestāžu ēdnīcās nav bijuši labāki arī pērn, kad VID veicis 28 pārbaudes. “Un tādu gadījumu, es pieņemu, vēl ir ļoti daudz, cipars ir stipri lielāks par to, ko mēs esam atklājuši,” piebilst Melderis. Sarunā viņš uzsver, ka neviens normatīvs akts dienestam neuzliek par pienākumu veikt zaļo iepirkumu līgumu uzraudzību, tāpēc arī PVD rokās nav sodīšanas mehānisma.
Par konstatētajiem pārkāpumiem pašvadība no PVD saņem vēstuli ar aicinājumu savās izglītības iestādēs pastiprināt līgumu kontroli. “Kā rīkoties tālāk, tā jau ir viņu pašu darīšana – vai kā šopavasar Cēsu gadījumā atteikties no ēdinātāja pakalpojumiem, vai piemērot naudas sodu, ja līgumā tāds paredzēts,” spriež PVD pārstāvis.
Pašvaldību reakcija uz dienesta vēstulēm ir dažāda. Rīgas dome jau pērn solīja ciešāku sadarbību ar PVD inspektoriem un veica regulāru zaļā publiskā iepirkuma līgumu izpildes kontroli savās izglītības iestādēs. Pārbaudēs iegūtā informācija tiek ņemta vērā, organizējot turpmākos iepirkumus. Ar piegādātājiem, kas neievēro līguma noteikumus, iestāde var sadarbību izbeigt, šādi gadījumi ir notikuši, un vainīgajam tuvākā gada laikā nav cerību uz dalību jaunā iepirkumā.
Jūrmalas pašvaldībā ar pakalpojuma sniedzēju rīko pārrunas, pārkāpumi nav atkārtojušies. Līdzīgi rīkojas Dobelē, vienlaikus uzsverot, ka par līguma izpildi atbildīgas ir pašas iestādes. Arī Jelgavā uzskata, ka problēma jārisina iestādes vadītājam, kurš var gan nesaskaņot ēdienkarti, gan rosināt līguma izbeigšanu. Pašvaldība atzīst, ka palaikam notiek atsevišķu “pārtikas produktu nomaiņa”. Ventspils vēl gaida no pārtikas produktu piegādātāja skaidrojumu par pārkāpumu.
Produktu piegādes ikdienas kontrole ēdnīcās lielākoties uzticēta medmāsām un saimniecības daļas vadītājiem. A. Melderis pieļauj, ka mīļā miera labad pārbaudītāji mēdz pievērt acis uz pārkāpumiem. “Viņiem tas ir kā bubulis – ko tad dosim bērniem ēst, ja nepieņemšu šādu pārtiku!”
Uzņēmējiem “zaļā” nasta par smagu
Par PVD šā gada pārbaužu negatīvo bilanci pārsteigta ir Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas (IIĒA) pārstāve Ilona Dreimane. Kā vienu no iemesliem, kāpēc uzņēmēji netiek galā ar zaļo iepirkumu līgumu noteikumiem, viņa min pārāk mazo ēdināšanas pakalpojuma cenu – 1,42 eiro vienai personai, kas nav mainīta jau astoņus gadus. “Šajā laikā ir palielinājušās ražošanas un produktu izmaksas, minimālā alga vien pieaugusi par 62%, darbaspēka sadaļa kāpusi no 25 uz 40 – 45%,” norāda Dreimane, norādot, ka pa šo laiku augušas arī pārtikas produktu cenas, arī PVN, kas iekļauts jau pieminētajā maksā. Situāciju vēl vairāk apgrūtina daudzu pašvaldību vēlme ēdināšanas pakalpojumā ietvert tādas izmaksas kā kanalizācijas tīrīšana, telpu apkure, ventilācijas renovācija, bezmaksas dzeramā ūdens nodošināšana u. c. Ja pakalpojuma sniedzējam ar to visu jātiek galā, tad samazinās pārtikai paredzētā daļa, bet par dārgākajiem ekoproduktiem vispār nav ko domāt.
Pērn asociācijas rosinātie priekšlikumi paaugstināt pakalpojuma cenu neguva Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu, nupat saņemti varianti, kuri, kā saka Dreimane, nebalstās uz reālu situāciju un nav pārdomāti. “Dotajā brīdī mēs vispār sākam apšaubīt zaļā iepirkuma un arī uztura normu ievērošana iespējamību,” viņa atzīst.
Zaļo līgumus kontrole
Lai uzlabotu situāciju ar zaļo iepirkumu pārtikas un ēdināšanas pakalpojumu jomā, Zemkopības ministrija (ZM) gan ar Publisko iepirkumu likumu, kas tiek virzīts Saeimā uz trešo lasījumu, gan izstrādātajiem grozījumiem Pārtikas aprites un uzraudzības likumā paredzējusi kontroles mehānismu, kuru vēlas uzticēt PVD. “PVD izlases kārtībā veiks zaļā publiskā iepirkuma līguma nosacījumu izpildes pārbaudes ēdināšanas uzņēmumos attiecībā uz pārtikas produktu kvalitātes atbilstību, lai pārliecinātos, ka noslēgto līgumu izpildes laikā paaugstinātu kvalitātes pārtikas produktu (piemēram, produktu, kas atbilst bioloģiskās lauksaimniecības vai nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas vai tās produktu kvalitātes rādītāju, vai lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas prasībām) vietā netiek piegādāti neatbilstīgi produkti. Nepieciešamības gadījumā PVD veiks arī padziļinātu pārbaudi pie produkta piegādātāja vai ražotāja, veicot padziļinātu izsekojamības pārbaudi noteiktam laika periodam nepieciešamajam produktu skaitam,” skaidro ZM.
Vienlaikus, kā norāda ministrija, normatīvajos aktos jāparedz piegādātāju atbildība par PVD konstatētajiem pārkāpumiem līgumu izpildes laikā, nosakot adekvātas sankcijas pārkāpumu gadījumos, piemēram, paredzot administratīvos sodus vai izslēdzot negodprātīgu piegādātāju no dalības iepirkuma procedūrās.
Kas ir kas?
* Zaļais iepirkums ir sistemātiska vides kritēriju integrēšana visās ar preču vai pakalpojumu iepirkumu saistītās darbībās, sākot no vajadzību noskaidrošanas, atbilstošu specifikāciju izstrādes un novērtējuma procedūrām līdz pat sasniegto rezultātu monitoringam.
* Zaļais publiskais iepirkums ir process, kura ietvaros valsts un pašvaldību iestādes cenšas iepirkt preces un pakalpojumus ar iespējami mazāku ietekmi uz vidi, ņemot vērā aprites cikla izmaksas produktiem un pakalpojumiem ar vienādu primāro funkciju.
* Pērn februārī valdība apstiprināja Zaļā iepirkuma veicināšanas plānu 2015. – 2017. gadam. Tas paredz trīs svarīgākos rīcības virzienus: institucionālās sistēmas un normatīvās bāzes izveidi un pilnveidošanu, metodisko vadību un uzraudzību – semināri, mācības, aprites cikla novērtējuma modelis un ZPI popularizēšana.
* Patlaban Eiropas Komisija ir sagatavojusi zaļā iepirkuma kritērijus vairāk nekā 20 preču un pakalpojumu grupām. Tie ir brīvi pieejami un piemērojami Latvijā.
* Latvijā apņēmās 2015. gadā naudas izteiksmē ZPI sasniegt 15% īpatsvaru, faktiski sasniedza 19,2% īpatsvaru. 2016. gadā mērķis ir 20%, 2017. gadā ir jāsasniedz 30% liels ZPI īpatsvars.
Būs obligāts septiņām produktu grupām
Iecerēts, ka pēc Publisko iepirkumu likuma apstiprināšanas Saeimā, iespējami ātri pabeigs gatavot un līdz nākamā gada vidum apstiprinās MK noteikumu projektu “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un tā piemērošanas kārtība”, kas paredzēs obligātu zaļo iepirkumu rīkošanu publiskajā sektorā septiņām produktu grupām. Tās būs:
* biroja papīrs,
* biroja tehnika,
* datortehnika,
* pārtika un ēdināšanas pakalpojumi (ir ietverts jau patlaban),
* tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi (mēs mērķējam uz produktiem bez bīstamiem ķīmiskajiem piemaisījumiem),
* iekštelpu apgaismojums,
* ielu apgaismojums un satiksmes signāli.
Katrai no septiņām grupām, kur ZPI būs jārīko obligāti, un arī vēl 13 brīvprātīgai izvēlei pakļautajām grupām būs ieviešanas vadlīnijas.
Skopais maksā divreiz
Latvijas Vides investīciju fonds (LVIF) 2013. gadā uzsāka programmas “Intelligent Energy Europe” līdzfinansēta projekta “Zaļais iepirkums pašvaldībās energoefektivitātei – PRIMES” ieviešanu. Projektu ieviesa vienlaikus septiņas ES dalībvalstis (Dānija, Zviedrija, Latvija, Horvātija, Francija, Itālija un Beļģija).
Projekta vadītāja Zane Bilzēna teic, ka projekta galvenais mērķis bija veicināt zaļā publiskā iepirkuma ieviešanu Latvijas pašvaldībās un pašvaldību uzņēmumos, sniedzot atbalstu iepirkumu dokumentācijas sagatavošanā, it sevišķi tehnisko specifikāciju – kritēriju, to verifikācijas un līgumu nosacījumu gatavošanā.
Z. Bilzēna vērš uzmanību uz vairākiem projekta secinājumiem. Proti, daudzi iepirkumu speciālisti izprot zaļā iepirkuma svarīgumu un sniegtos ieguvumus, tomēr ar praktizēšanu nesteidzas. Tādēļ sasniegt fonda izvirzīto mērķi – sagatavot 20 zaļos iepirkumus divu gadu laikā – bija daudz grūtāk, nekā plānots. Projekta vadītāji sapratuši – ļoti svarīgs ir pašvaldības vadības atbalsts, izpratne par pilna dzīves cikla izmaksām un ieguvumiem ilgtermiņā. Izpratne, ka nereti, pērkot lēti, mēs samaksājam daudzkārt dārgāk produkta uzturēšanai jeb ekspluatēšanai, kā arī esam nopirkuši videi un veselībai kaitīgu un nekvalitatīvu produktu vai pakalpojumu.
Ļoti svarīgs ir tirgus piedāvājums. Var izveidot ļoti labu, kvalitatīvu un pārdomātu iepirkumu, izveidot kritērijus, tomēr, ja neatrodas piegādātāji, kas spēj to izpildīt, iepirkums ir jāpārtrauc vai jāpārstrādā un jāsludina atkārtoti.
Zaļā iepirkuma eksperte Jana Simanovska: “Mēs nereti nenovērtējam laba iepirkuma gatavošanai nepieciešamo laiku. Ir sens sakāmvārds: skopais maksā divreiz. Es papildinātu – arī steiga maksā dārgi. PRIMES projekta pieredze rāda, ka laiks, ko pašvaldības iepirkumu speciālists iegulda labāka iepirkuma sagatavošanai, vēlāk atmaksājas ar uzviju, it īpaši lielajiem iepirkumiem: produkts kalpo ilgāk, mazāk kļūmju, mazākas uzturēšanas izmaksas, atbilst pašu vajadzībām. Svarīgas ir arī konsultācijas ar nozares ekspertiem.”
