Vija Beinerte: Kā iespējams palīdzēt “Covid-19” pacientam slimības agrīnā stadijā? 1
Kad uzrakstīju sleju “Es palieku mājās! Kāpēc tam jākļūst par šā brīža moto?”, ar “Covid-19” saslimušo skaits 114 valstīs tuvojās 118 000. Tas bija piektdien, 13. martā.
Ceturtdien, 19. martā, kad pabeidzu sleju “Krīzes situācijā panika un vieglprātība ir vienlīdz bīstamas”, 162 valstīs reģistrēts bija vairāk nekā 176 000 saslimšanas gadījumu.
Patlaban 200 valstīs reģistrēts 938 921 gadījums, miruši 47 314.
Itālijā, kur kopš 11. marta izsludināta ārkārtas situācija un tagad ir krīzes epicentrs Eiropā, pirmais “Covid-19” pacients slimnīcā pie elpināšanas iekārtas tika pieslēgts 20. februārī. Šobrīd Itālijā ir reģistrēti 110 574 saslimšanas gadījumi, miruši 13 155, kritiskā stāvoklī 4 036.
Tiem, kas joprojām mēģina iebilst, ka jaunais koronavīruss “tā pati gripa vien esot” un ka “no gripas jau arī mirstot”, varētu ieteikt padomāt par proporciju: kopš gripas sezonas sākuma 2019. gada oktobrī Itālijā ir reģistrēti gandrīz 3 miljoni saslimšanas gadījumu. Līdz šā gada 19. janvārim no gripas miruši bija 240.
Tomēr šīs pandēmijas gadījumā galvenais ir nevis mirstība, bet neziņa.
Gripas epidēmijas laikā mediķi zina, kā rīkoties, un var puslīdz droši paredzēt, kad tā beigsies un cik nopļaus. “Covid 19” patlaban ir balta lapa.
Visi koronavīrusi, kas pēdējā laikā šķērsojuši sugu barjeru (SARS no civetkaķiem, MERS no kamieļiem, “Covid” no sikspārņiem), ir nejaukāki par agrākajiem sezonālajiem koronavīrusiem.
Nav zināms, kad šī pandēmija beigsies. Vai tā beigsies pati no sevis kā gripa? Cik noturīga būs izslimojušo imunitāte? Kas notiks ar tiem, kas atveseļosies? Vai plaušu bojājumi būs neatgriezeniski?
Turklāt šis vīruss izplatās ģeometriskā progresijā, un vairumam hospitalizēto ir nepieciešama intensīvā terapija.
Cīņu par pacientu dzīvību sarežģī tas, ka “Covid-19” izraisa plaušu tūsku un fibrozi jeb pastiprinātu saistaudu veidošanos, kas apgrūtina elpošanu un aktivizē baktēriju vairošanos, līdz savairojušās baktērijas izraisa plaušu karsoni. Taču pacients ir jāpieslēdz pie mākslīgās elpināšanas iekārtas nevis plaušu karsoņa, bet tūskas un fibrozes dēļ.
Galvenās riska grupas – cilvēki virs 60, īpaši vīrieši, tie, kam ir otrā tipa diabēts vai hroniskas elpceļu slimības, smēķētāji, alkoholiķi, personas ar paaugstinātu asinsspiedienu, onkoloģiskie slimnieki.
Taču Itālijas un Spānijas pieredze rāda, ka šis vīruss nu jau trāpa arī jauniem cilvēkiem un reizēm pat bērniem.
Pirms neilga laika Latvijā no vīrusa pārņemtām valstīm atgriezušies vairāk nekā 4500 repatriantu. Diemžēl ne visi no viņiem apzinās situācijas nopietnību un ievēro ieteikumu izolēties. Lai gan nu jau pavisam droši ir zināms, ka arī tad, ja cilvēks nejūt slimības simptomus, viņš var būt infekcijas pārnēsātājs.
Igaunijā ir izveidota skarba sociālā reklāma, kur izmantotas divas Tērbatā slavenas skulptūras. No skulptūras “Skūpsts” izdziest meitenes figūra, no skulptūras “Tēvs ar dēlu” – tēva figūra. Izdzisušo tēlu vietā parādās kapakmens un jautājums: “Cik nāvju būs uz tavas sirdsapziņas?”
Tāpēc, kamēr nav ne vakcīnas, ne efektīvu zāļu, labākā iespēja ierobežot vīrusa izplatību, nesaslimt pašiem un neaplipināt citus, ir palikt mājās. Lai nepieļautu Itālijas un Spānijas scenāriju, kur situācija vairs nav kontrolējama.
Kas jāzina par vīrusiem?
Vīruss ir infekciju izraisītājs, ļoti mazs patogēns, kas spēj vairoties tikai organismu dzīvās šūnās. Parasti vīruss sastāv no nukleīnskābes (DNS vai RNS) fragmenta, kas satur vīrusa ģenētisko informāciju, un olbaltumvielu apvalka (kapsīda). Nonākot saskarē ar acs, deguna vai mutes gļotādu, vīruss maina inficēto šūnu ģenētisko kodu un sāk tās izmantot sevis pavairošanai.
Latīņu valodā “virus” nozīmē inde vai toksīns. Vīruss iet bojā sabrūkot. Sabrukuma laiks atkarīgs no temperatūras un mitruma vidē, kur tas atrodas. Vīruss ir nenoturīgs, jo vienīgais, kas to aizsargā, ir tā plānais apvalks.
Antibiotikas un baktericīdi pret vīrusu ir bezspēcīgi.
Arī etiķis, jo tas neiznīcina vīrusa aizsargapvalku. Neder arī šņabis, jo spirta procents tajā ir par mazu. Vīrusa apvalku šķeļ jebkurš spirta maisījums, kur alkohola saturs pārsniedz 65%. Apvalku iznīcina arī ziepes, ja ar tām mazgā rokas vismaz 20 sekundes. Drēbes jāmazgā 60 ℃. Pārnākot mājās, vēlams dezinficēt arī apavus. Vīruss nevar iekļūt organismā caru veselu ādu. Tāpēc vakarā āda būtu jāpabaro ar krēmu, lai tā neplaisātu.
Protams, ir jāstiprina imunitāte. Vientuļas pastaigas gan jūru vai cauri mežam ir lieliska lieta. Ja vien tās nebeidzas ar drūzmēšanos uz Jomas ielas. Un ja varat būt drošs, ka savā kāpņu telpā nesastapsiet kaimiņu, kas nesen atgriezies no atpūtas tālā dienvidu kūrvietā.
Vilkt vai nevilt masku?
Latvijā daudzi, arī ārsti, apgalvo, ka maska esot jāvelk tikai slimajam, lai viņš neizplatītu infekciju. Veselos parastā maska no vīrusa nepasargājot.
Japānā epidēmijas laikā maska ir katram. Jo tas, ka šodien tests ir negatīvs, nenozīmē, ka rīt tas nevar būt pozitīvs. Japānā maskas velk, rūpējoties nevis par sevi, bet par citiem. Tāda ir tradīcija. Turklāt, valkājot masku, nevar ar rokām nevilšus paberzēt muti vai degunu.
Ko nedrīkst darīt
Nedrīkst ar nemazgātām rokām aizskart acis, degunu vai muti.
Nedrīkst purināt drēbes vai gultasveļu. Vīruss ir inerts, tas sabrūk ne ātrāk kā 3 stundās – ja atrodas gaisā vai uz auduma, 24 stundās – ja uz kartona, 42 stundās – ja uz metāla, 72 stundās – ja uz plastmasas virsmas.
Ja vīrusu nopurina vai ar sausu lupatu paceļ no virsmas, tas sāk planēt gaisā un 3 stundu laikā var iekļūt elpceļos. Sajūtot simptomus, nekādā gadījumā nedrīkst kāpt trolejbusā, lai dotos uz poliklīniku vai slimnīcu. Ir jāzvana 113 vai 8303. Plašāku informāciju meklējiet šeit.
Kā veicināt vīrusu sabrukumu un mazināt plaušu tūskas risku?
Gadījumā, ja inficēšanās tomēr notikusi, ārsti iesaka skalot rīkli ar siltu sālsūdeni, veikt inhalācijas, dzert daudz karsta šķidruma. Svarīgi ir uzveiktu infekciju, kamēr tā vēl ir rīklē un nav noslīdējusi uz plaušām.
Ko darīt, ja plaušas jau skartas?
Pasaules Veselības organizācija ir publicējusi Izraēlas Psihosomātikas institūta vadītāja dr. Elijas Tālberga video uzrunu, kur viņš stāsta par sava skolotāja, profesora Zalmanova senu un vienkāršu metodi, kas ir pārbaudīta, ārstējot bronhītus, traheītus, smagas pneimonijas un pat tuberkulozi.
Pats dr. Elija Tālbergs ar šo metodi savulaik ir izdziedinājis un daudzos gadījumos arī izglābis dzīvību neskaitāmiem pacientiem, starp kuriem arī viņa paša vecmāmiņa. Viņš ir pārliecināts, ka tā var palīdzēt arī “Covid-19” agrīnā stadijā.
Dr. Tālbergs vīrusu salīdzina ar zibatmiņu, kas ārpus datora ir nekaitīga, taču, ielikta datorā un atvērta, spēj inficēt visu sistēmu.
Cīnoties ar baktērijām un veicinot vīrusa izraisītās plaušu fibrozes uzsūkšanos, organisms paaugstina temperatūru. Taču “Covid-19” gadījumā temperatūra ceļas tad, kad ir jau par vēlu un pacients jau ir jāpieslēdz pie elpināšanas iekārtas.
Tāpēc dr. Tālbergs iesaka metodi, kuras mērķis ir mākslīgi paaugstināt temperatūru pašā kaujas laukā – plaušu apvidū. Jo dziļā mitrā izsildīšana iznīcina vīrusa aizsargapvalku un palīdz uzsūkties fibrozei.
Kā to dara?
Ņem segu un frotē dvieli. Segu saloka – kā to var redzēt video no 4:00 līdz 4:44. Segai jābūt tik lielai, lai tā garumā varētu aptvert slimnieka krūšu kurvi, bet platumā sniegtos no padusēm līdz ribu galiem.
Dvieli iemērc 60 ℃ karstā ūdenī, nedaudz nospiež, liek uz salocītās segas un ātri ietin pacientu. Tad silti sasedz un ļauj izkarsēties 20 minūtes. Pēc tam noņem kompresi, slimnieku nosusina, silti sasedz un 40 minūtes liek palikt gultā.
Shēma: 20 minūtes mitrais karstums, 40 minūtes miera. Un tā trīs dienas. Pēc trīs dienu pārtraukuma atkārto vēlreiz.
Padomi tam, kas veic ietīšanu. Divi pāri cimdu – audekla, kam pāri pārvilkti gumijas cimdi. Jācenšas ietīt slimnieku tā, lai nekur neveidotos krokas. Ja pacientam dedzinošā sajūta nemitējas 10 līdz 15 sekunžu laikā, attīt, izlīdzināt un ietīt par jaunu. Procedūra vienkārša, bet iedarbīga. Tā nobeigumā saka dr. Tālbergs.
Arī Latvijā mediķi atzīst, ka izsildīšana un izsviedrēšana ir sena un pārbaudīta metode cīņā ar elpceļu infekcijām un plaušu tūsku. Tiesa, cīņā ar “Covid-19” mūsu ārstiem patlaban vēl nav lielas pieredzes, līdz ar to oficiālu atzinumu par šo metodi viņi pagaidām atturas sniegt.
Tādēļ pašreizējā situācijā vispareizāk ir stingri ievērot izolācijas, distancēšanās un higiēnas noteikumus. Lai izsargātos no inficēšanās. Un lai nekļūtu par šīs sērgas pārnēsātāju.
