Foto no personiskā arhīva.

Vilki uzbrūk! Madonas novadā nokostas aitas tūkstošiem eiro vērtībā 12

Brīdinām – fotogrāfijās un video redzami nepatīkami skati ( red.)

Reklāma
Reklāma
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 115
TV24
Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā
Lasīt citas ziņas

Madonas novada Ošupes pagasta zemnieku saimniecībā “Zīles”, kas nodarbojas ar aitkopību, vairākus vakarus pēc kārtas paviesojies vilku bars, arī naktī uz šodienu, 11. jūliju.

Neskatoties uz elektrisko ganu, un to, ka pēc pirmajiem uzbrukumiem aitas sadzītas aplokā pie kūts, kopumā savainots un nokosts 71 dzīvnieks.

CITI ŠOBRĪD LASA

Saimnieks Armands Kozulis lēš, ka vilku radītie zaudējumi mērāmi piecu līdz desmit tūkstošu eiro vērtībā.

Vēl vairāk uztrauc tas, ka saimnieks būtībā ir bezspēcīgs vilku priekšā.
Foto no personiskā arhīva.

Nāk vairākas naktis

“Pirmajās divās naktīs, kad vilki iekļuva ar elektrisko ganu apjoztajās ganībās, viņi nokoda 22 pusgadu vecus jērus un piecus nācās nokaut pašam – viņi nebūtu sagaidījuši nākamo dienu. Vēl 26 vakardien nogādājām uz kautuvi – dzīvniekiem bija saplēstas ciskas, kā arī citi nopietni savainojumi.

Drošības nolūkos aitu mammas un šķirnes aitas pārdzinām tuvāk pie kūts, iežogojot sešus hektārus ar specialu tīklveida elektrisko ganu, kas domāts tieši aitām. Taču šajā naktī bars atkal bija klāt un nokostas 12 lielās šķirnes aitu mammas un kādas sešas smagi ievainotas. Nenokostās aitas bija samukušas kūtī.
Netālu purvā notiek izstrāde un ekskavatorists bija redzējis vilcēnus svētdienas, pirmdienas un trešdienas naktī.

Pats elektrisko ganu biju pārbaudīt svētdienas vakarā. Viss bija kārtībā. Uzliku jaunu akumulatoru, pārbaudīju, vai plūst strāva. Taču naktī vilki tik un tā bija tikuši nožogojumā.

Nekas neliecināja, ka vilki būtu iekļuvuši pa žoga apakšu. Viņi ap 90 cm augstajam elektriskajam tīklam bija pārlēkuši, padarījuši posta darbu un izlēkuši ārā… Pēdas zālē liecina, ka vilki ilgi trenkājuši dzīvniekus aplokā.
Pirms nedēļas, strādājot laukā ar traktoru, vilku, kurš bija pienācis pie teķīšu aploka, izdevās nofilmēt. Braucot viņam klāt ar traktoru, pelēci izdevās aizdzīt projām,” tā saimnieks.

Reklāma
Reklāma

Saimnieks paliek bezspēcīgs…
“Par postījumiem tika informēts gan Valsts meža dienests, gan vietējais mednieku kolektīvs. Meža dienesta darbinieki paņēma siekalu paraugus izpētei. Šorīt atbrauca medību koordinācijas komisija. Brauca apsekot situāciju par pirmajiem postījumiem, taču atbrauca uz pavisam svaigiem…” stāsta Armands Kozulis. “Diemžēl, šobrīd šķiet, ka administratīvās darbības ir tik labvēlīgas vilkiem, cik vien var būt, un saimnieks pelēču priekšā ir praktiski bezspēcīgs, lai sargātu savu īpašumu.”

Foto no personiskā arhīva.

Iespējams, gājušas bojā aitas no valsts ģenētiskā fonda

Saimnieks stāsta: “Aitu mammas nevar izaudzēt vienā mirklī. Bojā gāja jaunās aitiņas, tas nozīmē, ka pat gada laikā nespēšu atgūt zaudēto. Nav garantijas, ka vilki neturpinās nākt šonakt un nākamajās naktīs. Protams, var ieslodzīt aitas kūtī, bet ir jūlijs un ir aktīvā ganību sezona. Aitas ir piecos aplokos dažādās vietās. Kopā ap 500 galvām. Protams, veiksim papildus piesardzības pasākumus un naktīs dzīsim lopus kūtī. Nāksies viņus mazliet pabadināt. Tas prasīs arī papildus laiku un cilvēku resursus. Šobrīd ir daudz darbu lopbarības sagatavošanā, kas iekavēsies.Ganāmpulkā jāveic revīzija un tad varēs pateikt precīzus zaudējumus.

Iespējams, gājušas bojā aitas no valsts ģenētiskā fonda, par kurām saimniecībai ir saistības ar Lauku atbalsta dienestu. Kopumā savainots vai beigs uz šo brīdi 71 dzīvnieks. Taču aitas klāj vilna un visi savainojumi uzreiz nav redzami. Tie var sākt pūžņot un pūt un ļoti iespējams, ka bojā ies vēl kāds dzīvnieks.

Foto no personiskā arhīva.

“Šis ir viens gadījums. Mums saimniecībā ir arī gaļas liellopi, kas ganās kopā ar teļiem. Arī par viņiem vairs neesmu drošs. Kāds teiks, ka šādā situācijā jāizvēlas graudkopība, taču ne visur tas iespējams piemērotu platību dēļ. Ir lauksaimniecības zeme, kas der tikai lopkopībai… Aitas audzējam kopš 1990. gada un kādu brīdi bijām vieni no lielākajiem aitaudzētājiem Latvijā,” tā saimnieks.

Vairāk – pievienotajā videomateriālā

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.