Egils Līcītis: “Lauki neklusēs. Lauki viļņosies.” Objektīvu vērtējumu par reformām sniegs 14. Saeimas vēlēšanas 5
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Administratīvi teritoriālā reforma ar tās “unikālo” izpildījumu nepaliks par vienu no daiļākām lapaspusēm mūsu vēstures grāmatās.
Nez vai pašreizējā brīdī tālejošiem pārkārtojumiem pielikts punkts, lapa pāršķirta un lauki iegrimuši klusumā un mierā.
Uzzīmēto robežu jaunajos nožogojumos turpina švirkstēt un čūlāt satricināto ļaužu masas. Turklāt aizskarti visi lauku sabiedrības slāņi.
Tie nav tikai novadu priekšniecība, runasvīri, administrācijas redzamākie pārstāvji, vietējie stagnāti, pret jebkurām reformām noskaņotie kramacietie zēzēesieši, kuri tiks iztīrīti no iesildīto vietiņu tropu joslas ar prēmijām un piemaksām, un kurus pārvietos nosalt uz administratīvo Grenlandi, kā to nereti cenšas iztēlot Rīga.
Nemierā ar teritorijas jauno iedalījumu, ar cilvēku viedokļa neuzklausīšanu, ar pašu pārvaldes ārā nīcināšanu daudzviet ir 70, 80 un 90% novados dzīvojošo.
Valstī neliels pārsvars pār pretiniekiem saskaņā ar aptauju datiem gan ir novadu reformas piekritējiem, bet jārēķina, ka Rīgu, Jūrmalu, citas vietas ar lielu iedzīvotāju koncentrāciju pārmaiņas neskar.
Katrā ziņā objektīvu vērtējumu par šīs valdības veiktajām reformām sniegs 14. Saeimas vēlēšanas un jau nākamgad notiekošais pirmais balsojums par pašvaldībām pēc jaunās kārtības – vai pēc tā uz zemēm nepavērsies cits, cilvēkus nomierinošāks skats par ievēlētajiem politiskajiem spēkiem.
Tikām nesaliektie novadi cits pēc cita dodas pēc taisnības uz Satversmes tiesu ar iesniedzamiem dokumentiem, pieprasījumu kvītīm, sūdzību rakstiem par atņemto māju izjūtu, par liegto identitātes un piederības sajūtu un par lokālpatriotisma graušanu.
Kā rīkosies ietekmīgākie reģionālās varas pārstāvji, Latvijas Pašvaldību savienība – arī vilks reformatorus pie tiesas par Latvijas savandīšanu? Tiesnešiem būs ko sabāzt galvas kopā un likt smadzenēm kūpēt zem galvaskausa augstām velvēm.
Ar prasības pieteikumu uz Satversmes tiesas kanceleju dosies varakļānieši (kur Saeima varmācīgi nav ņēmusi vērā 84% aptaujāto iedzīvotāju domas), viņiem ar SOS signālu seko kandavnieki, un tiesas nama pieņemamā istaba beigu beigās sanākšot tik pilna ar palīdzības lūdzējiem, ka pēdējiem atbraukušajiem nebūšot vietiņas, kur piemesties.
Acīmredzot ar kopdzīvi un pielaulāšanu lielākam attīstības centram būs jāsamierinās mazo novadiņu kā Rundāles vai Baltinavas patriotiem, jo tik sīku teritoriālo vienību pastāvēšanu neparedzēja arī iepriekšējais likums. Līdz ar to cerības uz turpmāko suverenitāti ir minimālākās, un būs jādzīvo kā centrālo orgānu apendiksam.
Diemžēl nav piepildījušās provinces ļaužu cerības uz Valsts prezidentu kā aizstāvi, atbalstu un stuti viņu bēdās un nelaimēs. Tā vietā, lai staigātu īsos ceļus un prezidents noraidītu likumu otrreizējai caurskatīšanai, tagad pašvaldībniekiem jāmēro garāks ceļš, dodoties pēc aizstāvības uz Satversmes tiesu.
Jautājums ir – kāpēc Egils Levits legalizē Saeimā pieņemtos likumus par teritoriālo reformu un nu arī par pašvaldību domes ievēlēšanas kārtību, neraugoties uz to, ka deputāti ignorē prezidenta priekšlikumus, neklausās iebildēs par ikviena (ne tikai partijas biedra) tiesībām brīvi startēt pašvaldību vēlēšanās?
Cilvēki uztraukušies, vai valsts galva ir pie labas veselības un pilnas saprašanas, vai nav tumšo spēku ielenkts, sagūstīts un nometināts pils bēniņos, šaurā jumtistabiņā?
Vai prezidentam nav laupīta iespēja izteikt savu valstsgribu, jo kā citādi vērtēt valsts pirmās personas apstiprinājumu ik papīram, ko pienes klāt no parlamenta, ja iepriekš Levits tos kritizējis kā tādus, kas nav uzskatāmi par labas reformas procesa paraugiem?
Iespējams, prezidents uzvedas kā kulturāliem cilvēkiem klājas, nepielietojot brutālu fizisku spēku, bet tiklab iespējams, ka valsts galva uzāķēts uz noasināta trejžubura āķa, bet tā ir, ka krājas “jautājumi, pie kuriem būs jāatgriežas”.
Tomēr tauta sagaida, ka prezidents kā bezbailīgs jaunlaiku vadītājs spēlēs galveno lomu valsts dzīvē. Ja augstais amatvīrs nepildīs tautas drauga funkcijas, bet izdabās politiķiem, tad, dabiski, tādu prezidentu nekur nesagaidīs ar pušķotiem goda vārtiem un nesauks – sveiks, Tautas vadoni! Sveiks, saulainais maijs!
Lauki neklusēs. Lauki viļņosies.
